* * *
Man labāk patīk dzejoļi par veciem kungiem
nekā par Latvijas ainavām.
Ik reizes, kad ieraugu kādu vecu kungu,
it īpaši, ja inteliģentu no skata,
piemēram, sirmiem, plāniem matiem,
ar brillēm, apsārtušiem vaigiem,
vējā asarojošām acīm,
ar mazliet drebošām, dzīslainām rokām
izejamās drēbēs, šūtā mētelī
vai valkātā, bet labā uzvalkā –
kā profesors Kļaviņš Centrālajā stacijā
vai profesors Bībers Latvijas Pastā,
bet var būt arī vasarā uz lauku ceļa:
vienkāršs vecs vīrs darba drēbēs
šmakstinādams notiesā speķamaizi,
ik reizes noskaitu “Esi sveicināta”
par viņa veselību
un vienlaikus ienīstu šos vecos vīrus
par to, ka viņi nav mans papiņš.
Grāmatas dizains: Armands Zelčs