{"title":"Akcija","description":"\u003cp\u003eOmniva pakomāta izvēle \u003cstrong\u003epēc\u003c\/strong\u003e pirkuma veikšanas.\u003c\/p\u003e","products":[{"product_id":"uga-skulme","title":"Uga Skulme","description":"\u003cp\u003eSlavenās Skulmju dzimtas mākslinieks Uga Skulme (1895—1963) pārstāv paaudzi, kas 20. gs. veidoja Latvijas mākslas vēsturi.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eŠis izdevums darba gaitā izveidojies gana neparasts — Ugam Skulmem veltīto monogrāfisko albumu papildina mākslinieka paša rakstītu memuāru grāmata.  \u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eSākot strādāt pie projekta, bija skaidrs, ka Ugas Skulmes dēla Jurģa Skulmes arhīvs glabā daudz un dažādus maz zināmus, nepublicētus materiālus. Tomēr realitāte pārspēja gaidīto — ne tikai bagātais attēlu un dokumentu krājums, bet arī daudzās burtnīcas ar Ugas Skulmes rakstītām atmiņām izrādījās apjomīgs un interesants materiāls.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eLaima Slava\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eRezultāts ir divas, cieši saistītas un tajā pašā laikā patstāvīgas grāmatas — māksliniekam veltīts albums “Uga Skulme” un paša gleznotāja memuāri — “Atmiņu grāmata”.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/uga-skulme-atverums-40.jpg?v=1570887312\"\u003e\n\u003cp\u003eAlbuma darbu izlasi veido vairāk nekā 300 mākslinieka gleznas, grafikas, zīmējumi no dažādiem krājumiem un kolekcijām. Savukārt tekstu daļas autori — mākslas zinātniece Dace Lamberga, Jurģis Skulme, mākslinieka audzēkņi Bernhards Mednītis un Jānis Šneiders, kā arī tā laika mākslinieku modeļi Elvīra Baldiņa un Sarmīte Sīle — katrs atklāj Ugas Skulmes personību dažādos laika posmos un no dažādiem skata punktiem.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eAtmiņas, kuras pierakstījis pats mākslinieks, ir nozīmīgs, līdz šim nepublicēts materiāls. Hronoloģiski tās ietiecas tālā dzimtas vēsturē un noslēdzas ar mākslinieka pēdējiem dzīves gadiem. Būdams lielisku mākslas recenziju autors, Uga Skulme arī atmiņas pieraksta ar literāro gaumi. Tie ir daudzkrāsaini, asprātīgi un intelektuāli piesātināti mākslinieka pieraksti.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eVienmēr drudžains, vienmēr mainīgs, vienmēr iekšējas svelmes pilns.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eRomans Suta\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":474965605,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Uga-Skulme-shopify.jpg?v=1389364148"},{"product_id":"samanu-puse","title":"Šamaņu pusē","description":"\u003cp\u003eAustrumsibīrijas dienvidos ir noslēpumaina zeme Tuva. Leģendām apvīta, tā vilina etnogrāfus, ezoteriķus, ceļotājus. Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem Tuvas šamaņu stāstā tika ierauts arī filozofs, literāts Uldis Tīrons un fotogrāfs Andrejs Grants. Grāmata “Šamaņu pusē” ir šī ilgā ceļojuma noslēgums. Tā ir mēģinājums divās dažādās izteiksmes valodās atgriezties pagātnē, mēģinot saprast, kas īsti šajā laikā ir noticis.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/LMK-Samanu-puse_atv1.jpg?v=1597846876\"\u003e\n\u003cp\u003eTuvas šamaņu projekts sākās 1989. gadā, kad Rīgas Videocentrs uzsāka darbu pie multimedija “Šamaņu ainava”, kurā bija iecerēts iekļaut grāmatu, filmu un mūziku. No 1989. gada līdz 1991. gadam notika vairākas filmēšanas un fotografēšanas ekspedīcijas uz Tuvas republiku, tomēr drīz pēc tam projekts aprāvās. Samontētā filma tā arī līdz galam netika pabeigta, vien Ulda Tīrona grāmatas manuskripts un Andreja Granta fotogrāfijas laiku pa laikam atgādināja par nepabeigto “šamaņu lietu”.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/LMK-Samanu-puse_atv2.jpg?v=1597846923\"\u003e\n\u003cp\u003e2013. gadā autoriem radās iespēja darbu atsākt un atgriezties Tuvā. Laiks bija mainījis ne vien Tuvas republiku un šamaņus, bet arī abu autoru apziņu. Grāmatā šīs pārmaiņas redzamas gan Granta fotogrāfijās, gan Tīrona tekstā. Nostalģiski iekrāsoti jaunie iespaidi mijas ar divdesmit gadu veciem ekspedīciju “artefaktiem” — dienasgrāmatu pierakstiem, šamaņu fotogrāfijām, sarunām un atmiņu fragmentiem.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eBija ļoti saulaina diena. Bija pusdiena. Bija kluss, skaidrs. Man bija četrpadsmit gadu, es ganīju aitas. Pēkšņi parādījās melns mākonītis. Un sākās neliels lietiņš. Lietiņš lija tikai uz mani un uz aitām, citur bija sauss. Tajā brīdī kāda sieviete klusi iečukstēja man ausī: “Tu nebaidies. Tu būsi neparasts cilvēks. Taču par to, ka mani satiki, tu nevienam nesaki, kamēr tev nebūs trīsdesmit četri gadi.” Tāda balss skanēja, un es dzirdēju. To vietu sauca Kizildovuraka.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eNo grāmatas\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/lr1.latvijasradio.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/tuvas-cilveku-nospiedumi-samanju-puse.a30638\/\"\u003eKultūras Rondo. Tuvas cilvēku nospiedumi \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.latvijasradio.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/tuvas-cilveku-nospiedumi-samanju-puse.a30638\/\"\u003e\u003cspan\u003e“\u003c\/span\u003eŠamaņu pusē”\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/klasika.latvijasradio.lv\/lv\/raksts\/gramatu-stasti\/ulda-tiirona-samanju-puse-un-marisa-vetras-raksti-un-vestules.a30851\/\"\u003eGrāmatu stāsti. Ulda Tīrona \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/klasika.latvijasradio.lv\/lv\/raksts\/gramatu-stasti\/ulda-tiirona-samanju-puse-un-marisa-vetras-raksti-un-vestules.a30851\/\"\u003e\u003cspan\u003e“\u003c\/span\u003eŠamaņu pusē” un Marisa Vētras raksti un vēstules\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/fotokvartals.lv\/2013\/11\/22\/10-minutes-ar-andreju-grantu\/\"\u003e10 minūtes ar Andreju Grantu\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":474968029,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Samanu-puse-shopify.jpg?v=1389364288"},{"product_id":"mani-darbi-un-nedarbi","title":"Mani darbi un nedarbi","description":"\u003cp\u003e“Mani darbi un nedarbi” ir intriģējošs ieskats neparastā latviešu izcelsmes zviedru arhitekta-dizainera Andreja Legzdiņa karjerā, radošajos meklējumos un atradumos 20. gs. dizaina pasaulē.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eAndrejs Legzdiņš ir vienīgais latviešu dizaineris, par kuru sešas reizes veidotas publikācijas itāļu dizaina žurnālā DOMUS.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eVienā no šīm publikācijām septiņdesmitajos gados Legzdiņš radījis vīziju — viņš sēž pie datora un runājas ar draugu. Šodien tas patiešām notiek! Toreiz Andrejs Legzdiņš Zviedrijā bijis tāds kā disidents un ķēpājies ar lietām, kuras zviedri nav uzskatījuši par ievērības cienīgām — ar industriālo dizainu. Konkrēti — ar dažādām lidmašīnu konstrukcijām. Šobrīd, kad visi ir sapratuši, ka tehnoloģijas un daba tomēr var nebūt divas karojošas frontes, Legzdiņa darbi ir īpaši interesanti.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eTā kā esmu vizuāls cilvēks, gribu taisīt šo savu grāmatu kā stāstu par savu dzīvi caur bildēm. Jo visu mūžu esmu lasījis grāmatas un publikācijas kā žurnālā DOMUS — vizuāli, tas ir, caur bildēm, jo burti un teksti man ir traucējuši. Domāju, ka liela daļa no šīs grāmatas lasītājiem ir tādi paši vizuāli cilvēki kā es, tāpēc mēģinu minimāli izmantot tekstus un ļaut runāt bildēm.\u003c\/p\u003e \n\u003ccite\u003eAndrejs Legzdiņš\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatā autors, arī Kārļa Skalbes mazdēls, ļauj ielūkoties arī savā bērnībā, ģimenes promceļā no dzimtenes un pēckara gados Stokholmā, latviešu “kultūras geto” Aspuddenā. Savukārt personības veidošanās laiku iezīmē tikšanās ar sava laika slavenībām arhitektu Dāvidu Helldēnu un mākslinieku Ulli Bērtlingu, ar Bakija Fullera un žurnāla DOMUS idejām.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":494817333,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/mani-darbi-veikalam-40.jpg?v=1390317319"},{"product_id":"edvards-grube","title":"Edvards Grūbe","description":"\u003cp\u003eMonogrāfiskais albums veltīts gleznotājam Edvardam Grūbem. Tajā ietverts arī emocionāls un aizraujošs mākslinieka dzīvesbiedres Intas Celmiņas stāstījums par būtisko dzīvē un mākslā, kā arī paša gleznotāja dzīves stāsts, ko pierakstījusi Laima Slava.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eEdvards Grūbe ir krāsas meistars, gleznotājs, kura izvēlētās valodas spēks un ietilpība uzrunā un prasa līdzvērtīgi stipru pretī stāvētāju. Viņa darbi tīko pēc distances, jo to iedarbības lauks ir intensīvs un skar plašu telpu. To stāsts nav atraujams no glezniecības vielas, kas viņa otai pakļaujas plastiska, eksistenciāli dramatiska, kaismīgi romantiska un saudzējoši maiga. Edvards Grūbe šobrīd ir gleznotājs spēku pilnbriedā, kurš daudz un ražīgi strādā, atklājot arvien jaunus krāsas runātspējas brīnumus sev un skatītājam, turklāt mazliet dīvaini šķiet viņu uzrunāt par vecmeistaru, klasiķi utt., kā jau pienākas dzīves 75. gadskārtu svinošam māksliniekam. Paliek iespaids, ka ne vien gudrība, bet arī izteiksmes spēks šim gleznotājam ar gadiem tikai vairojas.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eLaima Slava\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":496839713,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Grube_shopify.JPG?v=1390813635"},{"product_id":"janis-kreicbergs","title":"Jānis Kreicbergs","description":"\u003cp\u003eFotogrāfs Jānis Kreicbergs ir spilgta personība Latvijas kultūras ainavā — ne tikai talantīgs un radoši aktīvs fotogrāfs, bet arī starptautisku un vietējo foto izstāžu rīkotājs un kurators. Jāņa Kreicberga fotogrāfijas apliecina, ka Latvijā tapusi un top pasaules līmeņa vizuālā māksla, par spīti faktam, ka lielākā daļa darbu radīti PSRS laikos, aiz tā saucamā dzelzs priekškara.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eDaudzas Kreicberga fotogrāfijas līdz šim izstādītas un publicētas dažādos izdevumos, taču pirmo reizi autora nozīmīgāko darbu izlase kopā ar autora daiļrades analīzi publicēta apjomīgā albumā. Šeit apkopotie Jāņa Kreicberga darbi tapuši 45 gadu laikā (no 1960. līdz 2005. gadam). Albumā iekļauti gan daudzkārt publicēti un daudzviet izstādīti darbi, gan pirmpublicējumi.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eFotogrāfa darbu kopumam piemīt vienojoši motīvi (tematika un formālās kvalitātes), kas ļauj pazīt Kreicberga veikumu starp daudziem viņa laikabiedru darbiem. Viens no viņa tematiskajiem vadmotīviem: sievietes tēla, personības interpretēšana, manevrējot starp universālo (seksualitāte) un individuālo (personība).\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eKreicberga darbiem raksturīgi spontānums, atbrīvotība un jutekliskums. Tāpat svarīgs motīvs ir Kreicberga fotogrāfiskais rokraksts ar savu neatkārtojamo pazīmju komplektu, kurā sastopas gan momentuzņēmuma, gan komponētas un inscenētas fotogrāfijas principi (sakausēti iespaidi gan no 20. gs. 60. gadu salonfotogrāfijas, gan t. s.\u003cem\u003e street photography\u003c\/em\u003e (“ielas fotogrāfijas”), preses un reportāžas fotogrāfijas, gan arī modes un reklāmas foto stilistikas). Šīs subjektīvās kvalitātes un allaž klātesošais vēsturiski dokumentālais aspekts Kreicberga darbu izlasi padara par unikālu vērtību Latvijas un Eiropas fotomākslas vēstures kontekstā.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":627540593,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Kreicbergs_shopify.JPG?v=1395230229"},{"product_id":"spanu-dzejas-antologija","title":"Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.","description":"\u003cp\u003e“Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.” ir pirmā spāņu dzejas izlase latviešu valodā, tajā iekļauti 33 spāņu dzejnieki. Sastādītājs, atdzejotājs un pēcvārda autors ir Leons Briedis, iekļauti arī Knuta Skujenieka un Egila Plauža atdzejojumi. Grāmatas mākslinieks Ilmārs Blumbergs īpaši šim izdevumam radījis zīmējumu ciklu, kas iedvesmots no Spānijas un spāņu dzejas. \u003cb\u003e\u003c\/b\u003e\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eLaikam manās dzīslās rit spāņu asinis, un šī grāmata ir novēlota atdzīšanās mīlestībā spāņu kultūrai. Šī mīlestība, sapnis par spāņu kultūru sākās jau pusaudža gados, un līdz šim šajā sapnī neesmu vīlies. Dzeja joprojām ir skaistākā un būtiskākā vieta, kur mums, dažādām tautām, satikties un saprasties.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eLeons Briedis\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/spanu-atverums_wordpress.jpg?v=1570884859\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003e \u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eAntoloģijā iekļautie dzejnieki: Migels de Unamuno, Manuels Mačado, Antonio Mačado, Huans Ramons Himeness, Leons Felipe, Pedro Salinass, Horhe Giljens, Herardo Djego, Federiko Garsija Lorka, Visente Aleiksandre, Damaso Alonso, Emilio Pradoss, Luiss Sernuda, Rafaels Alberti, Manuels Altolagirre, Migels Ernandess, Luiss Rosaless, Gabriels Selaija, Blass de Otero, Glorija Fuertesa, Hosē Jerro, Anhels Gonsaless, Hosē Augustins Gojtisolo, Haime Hils de Biedma, Hosē Anhels Valente, Fransisko Briness, Klaudio Rodrigess, Karloss Saaguns, Pere (Pedro) Džimferre, Huana Kastro, Leopoldo Marija Panero, Alehandro Lopess Andrada, Antonio Rodrigess Himeness.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/antologija_atverums.jpg?v=1570884918\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.ubisunt.lu.lv\/zinas\/t\/26761\/\"\u003eSkaista grāmata. Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.lsm.lv\/lv\/raksts\/literatura\/kultura\/leona-briezha-atziishanas-miilestiiba-spanju-valodai--spanju-dze.a81152\/\"\u003eLeona Brieža atzīšanās mīlestībā spāņu valodai – spāņu dzejas antoloģija\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/lr1.latvijasradio.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/spanju-dzeja-un-dzejnieki.a36330\/\"\u003eSpāņu dzeja un dzejnieki\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.punctummagazine.lv\/2014\/06\/09\/orientieri-spanu-20-gadsimta-dzeja\/\"\u003eOrientieri spāņu 20. gadsimta dzejā\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":645322577,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/spanu-vaks_shopify.jpg?v=1395922060"},{"product_id":"ivars-poikans","title":"Ivars Poikāns. Laikam nav nekādas nozīmes","description":"\u003cp\u003eIvars Poikāns (1952) pieder pie latviešu mākslas \u003ci\u003eenfant terrible\u003c\/i\u003e, kādi palaikam uzrodas vai katrā mākslinieku paaudzē. Grāmatā, līdzās mākslinieka darbu izlasei, lasāms mākslas\u003cb\u003e \u003c\/b\u003ezinātnieces Ingas Bunkšes teksts par Poikāna fenomenu mūsu mākslā, kā arī paša autora stāstījums par viņa darbu tapšanas ierosmēm.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Poikans_atv.jpg?v=1570731561\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003e“Tāpat kā romāna sižetu virza konflikti, arī sabiedrības attīstība nevar notikt bez sarežģījumiem, nesaskaņām un sadursmēm. Bet kamēr cilvēku lielākā daļa brīnās vai vienaldzībā rausta plecus par notiekošo, Ivars Poikāns nepatīkamo spriegumu pārvērš mākslas tēlos. Viņš ir viens no retajiem Latvijas māksliniekiem, kura darbi atsaucas uz reālajā telpā un laikā notiekošo, apzināti provocējot publiku. Vienlaikus Poikāns atgādina, ka dzīve ir pārāk nopietna, lai to dzīvotu bez ironijas. Viņa ironijai piemīt terapeitiska funkcija, tā spridzina apkārt esošo sistēmu. Kā pazīstamais un nereti pretrunīgi vērtētais mākslinieks to dara, meklējiet atbildes grāmatā,” tā Inga Bunkše.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eMan ir tieksme visam vienmēr pretoties. Es to saucu par IPK — indivīda pretošanās kustību.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eIvars Poikāns\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":899022549,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Poikans_sh.jpg?v=1408094097"},{"product_id":"portrets-latvija-19-gadsimts","title":"Portrets Latvijā. 19. gadsimts","description":"\u003cp\u003e2008. gadā Rundāles pils muzejā tika atklāta izstāde “19. gadsimta portrets Latvijā”, ar kuru noslēdzās viens no lielākajiem un ilgstošākajiem šāda veida projektiem — Latvijas portreta mākslai veltīts izstāžu cikls, kas aptvēra trīs gadsimtus. Grāmatā “Portrets Latvijā. 19. gadsimts” ietverta gan minētās izstādes kataloga daļa, gan virkne portreta žanram veltītu zinātnisku rakstu.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eIzdevumā ieguldītais darbs un tā plašais kultūrvēsturiskais saturs ļauj piešķirt tam unikāla, enciklopēdiska izdevuma nosaukumu.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eTapšanas gaitā precizētas mākslinieku biogrāfijas, noteikti daudzi portretos attēlotie personāži un skaidroti tapšanas apstākļi. Izdevums ievērojami bagātina kultūras ainu 19. gadsimta Latvijā, padarot vizuāli uztveramākas dažādas šī laikmeta sabiedriskās aktivitātes. Turklāt tas kalpos par pamatu turpmākajiem 19. gadsimta mākslas pētījumiem.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eInta Pujāte\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/portrets_atverums.jpg?v=1570881008\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eIzdevuma kataloga daļā iekļauti 565 portreti — darbi, kas bija redzami izstādē, kā arī daži eksponāti, kas izstādei atlasīti, taču netika parādīti vietas trūkuma dēļ. Katalogā darbi kārtoti pēc mākslinieku uzvārdu alfabēta, sniedzot arī īsu mākslinieku biogrāfiju. Par katru portretu sniegta pamatinformācija, kā arī īsa attēloto personu biogrāfija, ciktāl tā ir zināma. Ne velti viens no kataloga veidotājiem Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis norādījis, ka izdevums būs enciklopēdija ne tikai par māksliniekiem un mākslas darbiem pašiem, bet arī uzziņas materiāls par 19. gadsimta cilvēkiem.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eSavukārt kataloga rakstu daļā iekļauti Eduarda Kļaviņa, Imanta Lancmaņa, Sarmītes Fogeles, Edvardas Šmites, Anitas Meinartes, Daiņa Bruģa un Intas Pujātes raksti, kas veltīti portreta žanram. Šie raksti ļaus lasītājam labāk izprast māksliniekus, laikmetu, žanrus un portretu mākslas kopīgo attīstības gaitu Latvijā.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":972042144,"sku":"","price":20.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/portrets_sh.jpg?v=1412764559"},{"product_id":"katrina-neiburga","title":"Katrīna Neiburga","description":"\u003cp\u003eSērijā “Studijas bibliotēka” mākslas zinātnieces Elīnas Sproģes grāmata par Katrīnu Neiburgu.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eEsmu bijusi tējas sēnes audzētāju asociācijas dibinātāja, taksometra šofere, dokumentālā kino filmētāja, dziedātāja, scenogrāfe, kurpju pārdevēja, un man nekad nav bijis garlaicīgi. Taču cilvēki mani nez kādēļ sauc par mākslinieci. Šoreiz mēģināšu iejusties šajā lomā.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eKatrīna Neiburga\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/neiburga_atverums2.jpg?v=1570734668\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eKatrīna Neiburga (1978) ir viena no spožākajām māksliniecēm Latvijas laikmetīgajā mākslā. Saņēmusi vairākus vērā ņemamus apbalvojumus (tostarp Katrīna ir pirmā Purvīša balvas laureāte) un nominācijas, piedalījusies izstādēs Eiropā un daudzviet pasaulē.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eKatrīnai Neiburgai māksla ir pakārtota alkām pēc emocijām, īstuma un dzīvas atmiņas saglabāšanas. Tā ir poētika, kas iedarbojas uz uztveri un izjūtām — atkailināta līdz kaulam, patiesības piesūcināta, smeldzīga un skaista. Dziļi personiska ikonogrāfija ir viens no Katrīnas galvenajiem izteiksmes līdzekļiem — tā iemājo videoinstalācijās gan izstāžu zālēs, gan skatuves formā. Mākslinieces darbus vieno neizsīkstošas spējas un vēlme ieklausīties, fiksējot vispārinošo jeb pārlaicīgo cilvēku attiecībās, attieksmē pret pagātni un sevi pašu.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eElīna Sproģe\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/neiburga_atverums1.jpg?v=1570734694\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eKatrīna Neiburga ieguvusi bakalaura un maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī studējusi Stokholmas Karaliskajā akadēmijā. Latvijas mākslas ainā Neiburga ienāca 2000. gadā, strādājot ar video un instalācijām. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs, tai skaitā Sidnejas biennālē Austrālijā (2006), prestižās Ziemeļvalstu \u003ci\u003eArs Fennica\u003c\/i\u003e balvas mākslā pretendentu izstādē \u003ci\u003eKumu \u003c\/i\u003emuzejā Igaunijā (2009). Kopš 2000. gada Katrīnas personālizstādes bijušas Helsinkos, Budapeštā, Rīgā. Jau vairāk nekā desmit gadus Neiburga veido instalācijas, gaismas un video projekcijas, scenogrāfijas un video operas un teātra iestudējumiem, kā arī koncertiem (LNO “Klīstošais holandietis” (2003), LNO “Jevgēņijs Oņegins” (2011), LNO “Dauka” (2012), JRT “Stum, stum” (2014), LNO “Manona Lesko” (2015) u. c.).\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eSērija “Studijas bibliotēka” ir neliela izmēra grāmatas, kas sniedz maksimāli plašu ieskatu Latvijas mākslas ainā 20. gadsimta nogalē un 21. gadsimtā.\u003cb\u003e \u003c\/b\u003eGrāmatas ietver pamattekstu, interviju, reprodukciju izlasi, kā arī pilnu teksta tulkojumu angļu valodā. Pirmā sērijas grāmata tika izdota 2008. gadā.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":1703581764,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/neiburga_sh.jpg?v=1431326008"},{"product_id":"miervaldis-polis","title":"Miervaldis Polis","description":"\u003cp\u003eGleznotājs, performanču rīkotājs, Egocentra organizācijas dibinātājs un vienīgais biedrs, veikls \u003ci\u003ezolītes\u003c\/i\u003e spēlētājs, sēņu eksperts, tēlnieks, instalāciju mākslinieks, mākslas vēstures un teorijas amatieris, pēdējā laikā kļuvis pazīstams kā Latvijas “galma gleznotājs”.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eViņa spējām un interesēm nav robežu, un šī grāmata tikai sāk atklāt mīklu vārdā Miervaldis Polis.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eEimija Brizgela (Amy Bryzgel)\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Miervaldis_Polis_layout.jpg?v=1570869834\"\u003e\n\u003cp\u003eTomēr vispirms Polis ir gleznotājs — gan pēc izglītības, gan pēc profesijas. 20. gadsimta septiņdesmitajos gados kopā ar savu toreizējo sievu Līgu Purmali viņš radīja un izstādīja Latvijā pirmos fotoreālisma paraugus. Viņš tomēr nav aprobežojies ar vienu glezniecības stilu — viņa veikumā ir piemēri, ko dēvē par akadēmisko reālismu, kā arī darbi \u003ci\u003etrompe l’oeil\u003c\/i\u003e (acu apmāns) tehnikā, primitīvisma un simbolisma stilā. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados mākslinieks sāk eksperimentēt ar performanci. Viņa svarīgākās astoņdesmito gadu performances ietver mākslinieka parādīšanos Bronzas cilvēka veidolā, ietērpjoties bronzas uzvalkā, platmalē un kurpēs, kā arī noklājot seju un rokas ar bronzas krāsu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Miervaldis Polis turpina gleznot, koncentrējoties uz portreta žanru.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eKaut arī salīdzinājumi ar citiem laikmetīgās mākslas pārstāvjiem ir iespējami, tie vienmēr izrādās tikai daļēji atbilstoši. Poļa darbus var saistīt ar septiņdesmito gadu fotoreālistiem, piemēram, Čaku Klousu vai Ričardu Esti, kā arī ar astoņdesmito gadu māksliniekiem, kuri pievērsās identitātes un sevis atklāšanas jautājumiem, kā Sindija Šērmena vai Jasumasa Morimura. Poļa rotaļīgā pieeja jaunradei, ironijas un humora klātbūtne un inovācijas, kas paplašina mākslas robežas, var pat rosināt salīdzinājumus ar Marselu Dišānu. Bet rūpīga šo salīdzinājumu izpēte atklāj tikai smalkās nianses, kas raksturīgas vienīgi šim māksliniekam. Polis noteikti nav ne pirmais, ne vienīgais cilvēks, kas noklājis seju un ķermeni ar bronzas krāsu un devies pastaigā pa pilsētu, bet tieši konkrētais izpildījuma veids, nemaz nerunājot par politisko kontekstu, ir ievērības cienīgs. Kaut arī šādas sakarības ir labākajā veidā netiešas, tomēr tās atklāj Poļa ieguldījumu ne tikai Latvijas mākslā, bet mākslas vēsturē vispār.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eEimija Brizgela\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Miervaldis_Polis_layout_II.jpg?v=1570869865\"\u003e\n\u003cp\u003eEimija Brizgela ir amerikāņu mākslas zinātniece, mākslas vēstures pasniedzēja Aberdīnas Universitātē (Skotija, Apvienotā Karaliste); viņas specialitāte ir Centrālās un Austrumeiropas modernā un laikmetīgā māksla. Eimijas pētniecisko interešu lokā ir performance kā mākslas forma Centrālajā un Austrumeiropā. Ar Poļa darbiem Eimija iepazinās strādājot pie doktora disertācijas Ratgersa Universitātē (ASV), kur atrodas \u003cem\u003eNorton and\u003c\/em\u003e \u003ci\u003eNancy Dodge Collection of Soviet Nonconformist Art\u003c\/i\u003e — lielākā Padomju Savienības neoficiālās mākslas kolekcija. Kolekcijā ir pārstāvēti vairāki latviešu mākslinieki, tostarp Miervaldis Polis ar 28 darbiem. No 2003. līdz 2009. gadam Eimija dzīvoja Rīgā, kur izstrādāja doktora disertāciju par māksliniekiem Krievijā, Polijā un Latvijā. Pēc disertācijas pabeigšanas viņa nolēma turpināt Miervalža Poļa daiļrades izpēti nolūkā uzrakstīt monogrāfiju. Šī grāmata apkopo desmit pētniecības gadu darbu, kas iekļāva arī sarunas un intervijas ar pašu Miervaldi Poli.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatu papildina personu rādītājs, reproducēto darbu attēlu saraksts, bibliogrāfija, Miervalža Poļa dzīves dati un dalība izstādēs.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/nra.lv\/kultura\/145010-mikla-varda-miervaldis-polis.htm\"\u003eLīvija Dūmiņa: Mīkla vārdā Miervaldis Polis\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.diena.lv\/kd\/maksla\/miervaldis-polis-egocentrs-atgriezas-balta-zirga-14102629\"\u003eUndīne Adamaite: Miervaldis  Polis. Egocentrs atgriežas baltā zirgā\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.youtube.com\/watch?v=So79ykdrDBw\"\u003eAndrejs Volmārs: Iznākusi monogrāfija par Miervaldi Poli\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.punctummagazine.lv\/2015\/07\/03\/tira-pola-kritika\/\"\u003eJānis Taurens. Tīrā Poļa kritika\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":2807857604,"sku":"","price":15.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/polis_sh.jpg?v=1433767332"},{"product_id":"janis-roberts-tillbergs","title":"Jānis Roberts Tillbergs","description":"\u003cp\u003eLatvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildina grāmata par profesoru Jāni Robertu Tillbergu (1880—1972), reprezentatīvā portreta pamatlicēju latviešu mākslā, 20. gadsimta ievērojamo latviešu mākslinieku.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eJānis Roberts Tillbergs ir ļoti pretrunīgi vērtēta personība. Kā pārliecināts akadēmiskā reālisma adepts viņš visā dzīves laikā dažādu mākslas interešu vārdā ir gan slavēts, gan pelts. Tomēr kā stabilas vērtības paliks Jāņa Roberta Tillberga gleznotie latviešu kultūras darbinieku portreti un citu žanru darbi, viņa zīmētie šarži un devums latviešu karikatūras attīstībā.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eMāris Brancis\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/LMK-Tillbergs_atv.jpg?v=1570733155\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eJānis Roberts Tillbergs mākslinieka diplomu ieguva Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijā. Strādāja kā pasniedzējs Vilhelma Purvīša vadītajā Rīgas pilsētas mākslas skolā, vēlāk profesors Mākslas akadēmijā un Latvijas PSR Mākslas akadēmijā. Uzskatot, ka glezniecībā galvenā ir attēlojuma maksimāla objektivitāte, viņš neatzina skolnieka individuālā redzējuma atkāpes ne formā, ne saturā, ne arī gleznošanas manierē vai krāsu uzlikumā. Interesants fakts Tillberga biogrāfijā ir darbs Marka Šagāla izveidotajā Tautas mākslas skolā Vitebskā, kur mākslinieks tika uzaicināts vadīt tēlniecības darbnīcu. Tillbergs vēlāk teicis: “Es raudzīju iedziļināties šai dullumā un izmēģināju visus šos ismus. Bet tad man bija jābēg laukā no šī tukšuma.”\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eBlakus pedagoģiskajai darbībai un virknei sabiedrisku pienākumu mākslinieks nekad neaizmirsa savu radošo darbu. Tillberga radošās darbības lokā bija dažādi žanri, piemēram, ainava, klusā daba, akts,  figurālā glezniecība, tomēr vispilnīgāk viņa talants izpaudās portreta glezniecībā. Īpaša vieta latviešu glezniecības vēsturē ir aktiera Kristapa Lindes portretam, Raiņa portretam, mākslinieka mātes portretam u. c.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eTillbergu saistīja ne tikai glezniecība, nozīmīgi ir arī mākslinieka zīmējumi — karikatūras un šarži. Jāatzīmē, ka Tillbergs ir viens no satīriskā žurnāla “Svari” izveidotājiem. Nozīmīgs ir arī mākslinieka veikums grāmatu ilustrāciju jomā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eSērija “Latvijas mākslas klasika” ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā, plašu reprodukciju klāstu, kā arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":9295607813,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/LMK-Tillbergs_sh.jpg?v=1449225244"},{"product_id":"dialogs-latviesu-un-spanu-tautas-dziesmas-dialogo-canciones-populares-de-letonia-y-espana","title":"Dialogs. Latviešu un spāņu tautas dziesmas \/ Diálogo. Canciones populares de Letonia y España","description":"\u003cp\u003eSadarbībā ar Spānijas vēstniecību Latvijā izdota bilingvāla latviešu un spāņu tautas dziesmu izlase.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatas pirmajā daļā lasāms profesores Vairas Vīķes-Freibergas ievads “Tautas liriskā poēzija” par latviešu dainām un profesora Damaso Lopesa Garsijas (\u003cem\u003eDámaso López García\u003c\/em\u003e)apcere “Spāņu tautas tradicionālās lirikas atklāšana” par spāņu tautas dziesmu nozīmi Spānijas kultūrā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eOtro daļu veido latviešu un spāņu tautas dziesmu izlase, sakārtota sešās tēmās: Dziesmas \/ Canciones, Svētki \/ Fiestas, Karš \/ Guerra, Jūra \/ Mar, Daba \/ Naturaleza, Darbs \/ Trabajo.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eEiropas tautu mutvārdu daiļrades tradīcijas ir daudz bagātākas, nekā to ir parasts domāt. Tās atspoguļo to tautu dvēseli, kas tās ir radījusi, un katrai tradīcijai piemīt savs, tai vien raksturīgais šarms un skaistums. Bet tajā pašā laikā ir acīmredzams, ka tām ir kopīgs tas viss, kas cilvēkus vieno neatkarīgi no vietas, kur tie mīt, un laikmeta, kurā tie dzīvojuši. Vai tā būtu mīlestība, ziedi, lakstīgalas dziesma vai karš, ir lietas, ko ikviens var saprast, un ir jūtas, kurās katrs var dalīties.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eVaira Vīķe-Freiberga\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eIzdevumu bagātina mākslinieces Džemmas Skulmes darbu “Dialogs”, “Nīceniece” un “Infante” reprodukcijas.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":16518519813,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/dialogs_sh.jpg?v=1458037961"},{"product_id":"zveri","title":"Zvēri","description":"\u003cp\u003e“Zvēri” ir Krišjāņa Zeļģa otrais dzejoļu krājums.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eOtrais krājums mēģina tikt galā ar dzīvi, sadalot to mazākos, parocīgākos nogriežņos. Izpētes jomas pārklāj dāmu un dzīvnieku pasauli, dažāda veida profesionālismu, neveiksmes un noslēpumus, kas šķietamo atbilžu vietā neko nepiedāvā. Vienlaicīgi saglabājot tuvu bezgalīgu iespēju potenciālu.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eKrišjānis Zeļģis\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eKrājuma redaktors Kārlis Vērdiņš: “Krišjāņa Zeļģa otrajā dzejoļu krājumā izglītots, ziņkārīgs pilsētnieks dodas iespaidu medībās pie dabas — viņa galvenais intereses objekts ir savvaļas zvērs, kurš nevairās no saskarsmes ar cilvēku, uzvedas alkatīgi un neprognozējami, sagādā gan uzjautrinājumu, gan dusmas. Šie dzejoļi uzdod jautājumu, ar ko gan cilvēks atšķiras no dzīvniekiem, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka krājumā aprakstīto ļaužu uzvedībā ir visai daudz zvēriskā, instinktīvā un neprognozējamā.”\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/naba.lsm.lv\/lv\/raksts\/bronhits\/krisjanis-zelgis.-jaunakais-dzejolu-krajums-zveri.a67536\/\"\u003eSaruna ar Krišjāni Zeļģi (Bron-Hīts, Radio Naba)\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/rmm.lv\/?p=15702\"\u003eAivars Madris. Izkrāso to melnu\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.lsm.lv\/lv\/raksts\/literatura\/kultura\/dzejas-krajuma-zveri-krisjanis-zelgis-megina-tikt-gala-ar-dzivi-sadalot-to-parocigakos-nogrieznos.a180061\/\"\u003eDzejas krājumā “Zvēri” Krišjānis Zeļģis mēģina tikt galā ar dzīvi, sadalot to parocīgākos nogriežņos (100g kultūras)\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.punctummagazine.lv\/2016\/05\/20\/plesiga-iztele\/\"\u003eLaura Brokāne. Plēsīgā iztēle\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":17321628165,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/zelgis_sh.jpg?v=1461228504"},{"product_id":"romans-suta","title":"Romans Suta","description":"\u003cp\u003eAtzīmējot Romana Sutas 120 gadu jubileju, klajā nāk māksliniekam veltīta monogrāfija.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eViņš bija iemiesota pašapziņa, vienmēr neizsmeļamas enerģijas pielādēts, pilns beznoteikumu optimisma, fantastisku plānu un mežonīgu cerību un — vienmēr kāvās ar naudas badu.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eAnšlavs Eglītis\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/suta_atv2.jpg?v=1570882766\"\u003e\n\u003cp\u003eMonogrāfija ietver plašu albuma daļu ar atskatu uz Romana Sutas daudzpusīgo māksliniecisko darbību. Teksta daļā klasiskā modernisma pētniece Dace Lamberga par Romana Sutas dzīves un “augstās mākslas” ceļiem, Eiropas klasiskā modernisma pētniece Gledisa Fabra sniedz ieskatu starpkaru internacionālajā Parīzes mākslas dzīves ainā, ieskicējot arī Sutas vietu tajā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Natālija Jevsejeva iepazīstina ar Romana Sutas scenogrāfa, interjera mākslinieka un dizainera gaitām, bet kinozinātniece Inga Pērkone paver skatu uz maz zināmo tālaika kinomākslinieka pasauli, savukārt Sutas audzēkņa Rīgas Tautas augstskolā Herberta Sila atmiņas vēsta par viņu kā pedagogu.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/suta_atv1.jpg?v=1570882853\"\u003e\n\u003cp\u003eIzdevumu papildina Romana Sutas nozīmīgākie dzīves dati un izstāžu saraksts, bibliogrāfija, mākslas darbu attēlu saraksts, personu rādītājs, kā arī Daces Lambergas un Natālijas Jevsejevas tekstu tulkojums angļu valodā un Gledisas Fabras teksta oriģināls franču valodā.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eIr tik daudz amizantu stāstu par Romana Sutas enerģisko darbošanos sava laika latviešu mākslas skatuves un dzīves norisēs, turklāt allaž iekuļoties nepatikšanās, ka aiz tā visa nereti diemžēl piemirsts, šķiet, pats galvenais — krāšņais un daudzveidīgais viņa mākslas mantojums. Suta noteikti bija viens no sava laikmeta garšas veidotājiem, mākslas aktualitāšu apzinātājiem, mākslinieka atbildības lauka paplašinātājiem. Jaunu ceļu meklētājs glezniecībā un apdāvināts rakstītājs — viņš karoja par laikmetīgās mākslas izpratni Latvijas sabiedrībā, veidoja saites ar Eiropas mākslas centru intelektuālajiem strāvojumiem, īpaši jau tiem, kas valdīja visu mākslinieku tābrīža Mekā — Parīzē.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eLaima Slava\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/suta_atv3.jpg?v=1570882999\"\u003e\n\u003cdiv class=\"video\"\u003e\u003ciframe src=\"https:\/\/www.youtube.com\/embed\/oM6U7bLeBio?feature=oembed\" height=\"281\" width=\"500\" allowfullscreen=\"\" frameborder=\"0\"\u003e\u003c\/iframe\u003e\u003c\/div\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":17391998085,"sku":"","price":20.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/suta_vaks_sh.jpg?v=1461585585"},{"product_id":"paradibas","title":"Parādības","description":"\u003cp\u003eEduarda Aivara dzejoļu krājums “Parādības” ir dzejnieka devītais krājums.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eLaiks nestāv uz vietas. Dažs cilvēks sakrītas, dažs piebriest, dažs uzkumpst, dažs sportodams staltāks top. Vecās drānas vairs neder, un jāmeklē atkal no jauna. Dzejoļu krājums “Parādības” rāda, ka atkal ir izdevies atrast izteiksmi, kas der kā uzlieta. Dzejas forma netraucē, to pat it kā nemaz nemana, un lasītāju tieši apņem gan īsta brieduma skaidrība, gan joprojām jauneklīgā spēja ļauties brīnumiem, gan rimta dzīves nenovēršamā traģisma apjausma.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eJānis Elsbergs\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eEduards Aivars (īst. v. Aivars Eipurs) regulāri publicē literārus darbus kopš 1985. gada. Saņēmis Dzejas dienu balvu par krājumu “Es pagāju” (2002). Krājums “Sakvojāžs” (“Neputns”, 2011) tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai un ieguva Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca”. Aivars Eipurs sastādījis dzejoļu antoloģiju “Viens dzejolis. 2013” (“Mansards”, 2013).\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":17665737029,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Aivars_sh.jpg?v=1462875679"},{"product_id":"zesti","title":"Žesti","description":"\u003cp\u003e“Žesti” ir Arta Ostupa trešais dzejoļu krājums.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eRakstot šo grāmatu, man bija svarīgi izvairīties no lieka lirisma un metafiziskām abstrakcijām un palikt taustāmās realitātes robežās. Skatiena sagūstītā ainava šeit kalpo par aptumšotu spoguli dažādām cilvēciskām emocijām. Savukārt vēstures fragmentu ievietošana jaunos kopsakaros ļauj iedziļināties situācijās, kas pārsniedz vienkāršu patības atkailināšanu.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eArtis Ostups\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Ostups_atv.jpg?v=1570889486\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš: “Krājumā neparasti spēcīgos, koncentrētos dzejprozas tekstos pētīti žesti. Cilvēku komunikācija, attiecības, sadzīves detaļas un vēsture kalpo par bagātīgu uzvedības modeļu arsenālu, kur Ostups izvēlas zīmīgākos, ko pārvērst valodas žestos un likt pārdzīvot un sajust arī lasītājam.”\u003c\/p\u003e\n","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":17912796229,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Ostups_sh.jpg?v=1464090568"},{"product_id":"livija-endzelina","title":"Līvija Endzelīna","description":"\u003cp\u003eLatvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildina grāmata par Līviju Endzelīnu (1927—2008) — vienu no zināmākajām un tajā pašā laikā noslēpumainākajām personībām 20. gadsimta Latvijas mākslā. Grāmatas autore ir mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma darba vadītāja Daina Auziņa.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eJau kopš 60. gadu sākuma, kad Līvijas Endzelīnas darbi tikko parādījās izstādēs, tie iemantoja nedalītas skatītāju simpātijas, kā arī atzinīgu vērtējumu profesionālajā vidē. Taču aiz strauji augošās atzinības slēpās savrupa māksliniece, kas izvairījās publiski komentēt savas mākslas attīstību, ierosmes un radošos principus. Viņas klusās dabas piesaistīja ar nacionālu vai metafiziski sirreālu tēlainību, kas bija izklāstīta šķietami saprotamā, realitāti imitējošā vizuālajā valodā. Latvijas mākslā Līvija Endzelīna ienesa jaunu, oriģinālu un ļoti subjektīvu reālistiskās glezniecības versiju, atšķirīgu gan no iepriekšējos gadu desmitos kultivētās akadēmiskā sociālistiskā reālisma metodes, gan viņas laikā topošā avangardiskā hiperreālisma.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eDaina Auziņa\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Endzelina_atv1.jpg?v=1570813777\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eLatvijas 20. gadsimta otrās puses klusās dabas glezniecībā Līvijas Endzelīnas rokraksts ir atšķirīgs. Mākslinieces darbus var nosacīti iedalīt vairākās plašās tematiskās grupās, vienu no plašākajām veido tradicionālas ievirzes klusās dabas — gleznas “Pupas”, “Lauku maize”, “Medus”, “Mātes blūze” u. c. Otra plašākā kluso dabu tematiskā grupa Līvijas Endzelīnas daiļradē ir metafiziskās kompozīcijas, kuru tēlu sistēmu veido vecu grāmatu folianti, vēstuļu sainīši, apstājušies pulksteņi vai to mehānismi, putnu izbāzeņi, piestas, stikla lēcas u. tml. Vēlākie darbi papildina stilistisko klāstu ar sirreāli fantastiskām variācijām. Sirreālisma tendences ļauj izcelt Līviju Endzelīnu starp nozīmīgākajiem savas paaudzes autoriem, māksliniece radījusi ļoti subjektīvus šā stila paraugus Latvijas mākslā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eNo aptuveni 200 gleznām, ko māksliniece atstājusi savā radošajā mantojumā, kāda desmitā daļa ir portreti. Lielākoties tie gleznoti daiļrades sākumposmā — 20. gadsimta 60. gados un ir pašportreti vai tuvinieku portreti, arī nedaudzi reprezentatīvāka rakstura darbi. Biežākais portretu modelis bija viņa pati. Līdzās pašportretiem kā psiholoģiski izteiksmīgākie minami Endzelīnas gleznotie bērnu portreti, īpaši kompozīcijas “Ima” (1960), “Maija” (1966).\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Endzelina_atv2.jpg?v=1570813812\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eSērija “Latvijas mākslas klasika” ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā, plašu reprodukciju klāstu, kā arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":18021477765,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Endzelina_sh.jpg?v=1464681024"},{"product_id":"inta-celmina-2","title":"Inta Celmiņa","description":"\u003cp\u003eIntas Celmiņas albumā apkopoti vairāk nekā 200 mākslinieces darbi, kas datējami no 20. gadsimta 70. gadiem līdz pat mūsdienām. Šādā kopumā skatīti, tie atklāj mākslinieci kā no jauna — pārsteidzoši emocionālu un krāšņu sievišķīgi tumšo, noslēpumaino dvēseles vibrāciju paudēju krāsās, virtuozu formas meistari.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eIr grūti pateikt, kādēļ dažu mākslinieku darbu priekšā tevi pārņem laimes sajūta. Un pat ne tādēļ, ka tajos būtu kas jautrs, īpaši optimistisks. Bet šī sajūta apņem, un viss. Varētu arī teikt, ka nojausma par tikšanos ar šo mākslinieku darbiem ir kā izskanējis aicinājums ceļojumā, kuru jau iepriekš apjaut kā tādu, kur sastapsies ar kaut ko sev svarīgu, kas pagaisis ikdienā. Ar Intas Celmiņas darbiem man ir tieši tā.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eLaima Slava\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Inta_Celmina_atverums.jpg?v=1570647695\" alt=\"Inta Celmiņa\" style=\"margin: 0pxpx 0pxpx 0pxpx 0pxpx; float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eAlbumu ievada mākslas zinātniece Laima Slava, rakstot par Intu Celmiņu — personību, kurā “ir ietverta visa sievišķīgā kvintesence”. Savukārt noslēdz pašas mākslinieces esejas, atskats uz to, kas, “iespējams, ietekmējis rakstura veidošanos un virzīšanos uz mākslas pusi.”\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Inta_Celmina_atverums_2.jpg?v=1570647852\" alt=\"Inta Celmiņa\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eVisu mūžu strādājot glezniecības laukā, esmu nonākusi pie atziņas, ka gleznieciskā forma nav izsakāma vārdos. Nosaukumi vai literāri skaidrojumi neatklāj ideju, jo tā slēpjas emocijās, strāvās un zibšņos un nav tik viegli atrodama. Ir jāprot skatīties, ir jāsajūt glezniecības strāvojumi un tiem jāatrod to atbilstība savās sajūtās. Pastāv iespēja kaut ko neredzēt, nesaprast, kaut kam paiet garām, tomēr — cik daudz bagātību ir šajā jomā! Pat vairākus gadsimtus senas gleznas atrod un saviļņo skatītājus arī šodien! Un mūs tā iespaido ne jau sižets vai laikmeta notikumi, bet cilvēka nemainīgā daba — jūtas, centieni un ideāli. Kā mēs to varam saskatīt? Kā sajust? Kā mēs to varam parādīt?\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eInta Celmiņa\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/celmina_atv3.jpg?v=1570647728\" alt=\"Inta Celmiņa\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eInta Celmiņa (1946) pieder pie pirmās latviešu pēckara jaunā avangarda paaudzes, kas sev uzmanību sāka pievērst ap 70. gadu vidu. Kopš 1985. gada sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies neskaitāmās grupu izstādēs. 2011. gadā kļuvusi par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tretjakova galerijas, Ludvika Modernās mākslas muzeja Ķelnē kolekcijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":18212408069,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/celmina_sh.jpg?v=1465466494"},{"product_id":"kopa-kapos","title":"Kopā kapos","description":"\u003cp\u003eGrāmata “Kopā kapos” veltīta kapusvētku tradīcijai Latvijā.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eDaudzas lietas, ko darām regulāri, īpaši neapceram, un pie tādām šķietami pašsaprotamām norisēm pieder ik gadu visos Latvijas kapos atzīmējamie Kapusvētki, nosaukti dīvainā vārdkopā, kurā vienuviet apvienota miršanas (kapu) un svinēšanas (svētki) ideja.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eJanīna Kursīte\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Kopa_kapos_atverums_db34c118-403b-4016-845a-0958669a2daa.jpg?v=1570786659\"\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatas “Kopā kapos” pirmajā daļā iekļautas Mārtiņa Grauda 2008.—2012. gadā uzņemtās fotogrāfijas no kapusvētkiem. “Melnbaltā fotogrāfijā fiksējot cilvēku attiecības, šķiet, ka tādas pašas tās varētu būt, teiksim, pirms 30 gadiem, — satiekot tuviniekus, atpūšoties uz paklātiem deķiem vai ejot pēc ūdens, pat drēbes laukos mēdz būt zināmā mērā “pārlaicīgas” — tomēr es teiktu, ka tiecos atspoguļot tradīciju konkrētā vidē. Mani interesēja cilvēki vidē,” grāmatā intervijā Inesei Zanderei stāsta Mārtiņš Grauds.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Kopa_kapos_atverums.jpg?v=1570786578\"\u003e\n\u003cp\u003eSavukārt teksta daļā folkloristes Janīnas Kursītes, literatūrvēsturnieces, Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratores Ilonas Miezītes, filozofes Māras Mellēnas, sociologa un esejista Tāļa Tisenkopfa, rakstnieka Andra Akmentiņa raksti, kā arī sarunas ar fotogrāfu Mārtiņu Graudu, režisoru Alvi Hermani un aktieri Gundaru Āboliņu.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eEsmu arī pārliecināts, ka visu šo darot, mēs īstenojam kādu senu pagānisku rituālu, un mums ir ļoti veicies, ka līdz mūsu dienām nav saglabājušies ne īpaši vārdi, ne deju soļi, ne priekšmeti, ko varētu tiražēt. Var jau būt, ka vietējā suvenīru ražošana piedzīvotu lielu uzplaukumu, tomēr šaubos, vai tas palīdzētu mūsu kapu svētku rituāliem. Īstā kustība — tā joprojām notiek ne jau kapu celiņos, bet kādā dziļā būtības kaktiņā, ko poētiski mēdz dēvēt par “sirdi”.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eAndris Akmentiņš\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatu papildina plakāts ar Mārtiņa Grauda fotografētiem kapu soliņiem.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":19783299333,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/kapi_sh.jpg?v=1471346333"},{"product_id":"sandra-krastina","title":"Sandra Krastiņa","description":"\u003cp\u003eMākslinieces Sandras Krastiņas albumā apkopoti darbi no 20. gs. 80. gadiem līdz šim gadam. Teksta daļā Valda Ābola, Jāņa Taurena raksti, kā arī Laimas Slavas intervija ar Sandru Krastiņu.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003e… ja es kā cilvēks negribu pusaizmigusi nesapratnē savu dzīvi nodzīvot. Man ir kaut kādas lietas jāizdomā, jāsaprot. Kaut vai savas uztveres robežās. Un es domāju gleznojot. Kad es gleznoju, tieši tajā brīdī visu, kas manā prātā ir, spēju skaidrāk formulēt. Tas nav tik vienkārši, ka gleznotājs, kad triepj krāsu, dara to tikai izklaides pēc. Glezniecība ir veids, kā es savus secinājumus varu pārbaudīt.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eSandra Krastiņa\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Krastina_atv1.jpg?v=1570884048\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eAlbuma sastādītāja Laima Slava: “Sandra Krastiņa ir viena no mūsu 80. gadu figurālistu paaudzes spožās plejādes māksliniecēm. Neskatoties uz tolaik ierobežotajām informācijas iespējām, šī paaudze precīzi uztvēra to, kas virmoja mākslas pasaulē vispār. Vērojot, kā albumā kārtojas Sandras darbi, kļūst skaidrs, ka caurvijas viena, galvenā tēma — tā ir: cilvēks sabiedrībā, personības, individualitātes ievainojamība, apdraudētība jebkurā sabiedriskā formācijā. Turklāt katra no desmitgadēm Sandras mākslā nākusi ar jaunu izaicinājumu vizuālajai izteiksmei, meklējumiem glezniecības valodā.”\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Krastina_atv3.jpg?v=1570884101\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003e \u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eAlbumu papildina Sandras Krastiņas dzīves dati, bibliogrāfija un pilns tekstu tulkojums angļu valodā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"https:\/\/ltv.lsm.lv\/lv\/raksts\/11.10.2016-personiba.-100g-kulturas.-sandra-krastina.id81794\/\"\u003ePersonība. 100g kultūras: Sandra Krastiņa\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/maksliniece-sandra-krastina--par-savu-personalizstadi-civilisti-.a73658\/\"\u003eKultūras Rondo: Saruna ar Sandru Krastiņu\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.satori.lv\/raksts\/12077\/Sandra_Krastina\/Maigi_ka_virietis\"\u003eSatori.lv: Kārļa Vērpes saruna ar Sandru Krastiņu\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":20231154565,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Krastina_sh.jpg?v=1473415254"},{"product_id":"alvis-hermanis","title":"Alvis Hermanis (angļu valodā)","description":"\u003cp\u003eAlbuma “Alvis Hermanis” izdevums angļu valodā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eAlbums ir vizuāli krāšņs un emocionāli bagāts izdevums, kurā iekļauta attēlu izlase no 43 vizuāli interesantākajām Alvja Hermaņa izrādēm, Edītes Tišheizeres eseja, Sarmītes Ēlertes intervija ar režisoru, kā arī Normunda Naumaņa kritiku fragmenti. Albums izdots latviešu un angļu valodā divos atsevišķos izdevumos.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg style=\"float: none;\" alt=\"Alvis Hermanis\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Hermanis_atv2.jpg?v=1570383793\"\u003e\n\u003cp\u003e“Par šādu izdevumu jau sen tika runāts ar Normundu Naumani, teātra kritiķi, kurš savulaik pirmais atbilstoši novērtēja Alvja Hermaņa ienākšanu teātrī un turpināja būt viņa izrāžu azartisks recenzents. Diemžēl liktenis lēma citādi. Naumaņa recenziju fragmentus šai attēlu izlasei atlasīja Sarmīte Ēlerte — viņa kolēģe laikrakstā “Diena” un draugs. Kā ilggadīga Hermaņa teātra notikumu līdzjutēja un varbūt pat vienīgā, kas redzējusi visas Alvja Hermaņa ārpus Latvijas tapušās izrādes, Ēlerte tika aicināta veidot interviju ar Alvi Hermani. Pats viņš piekrita uzrakstīt īsu ieceres komentāru katrai no izrādēm. Bet ievada eseju uzrakstīja erudītā teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere. Albuma dizainu ar lielu pietāti un rūpību veidoja māksliniece Inese Hofmane,” albumu raksturo tā sastādītāja Laima Slava.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg style=\"float: none;\" alt=\"Alvis Hermanis\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Hermanis_atv3.jpg?v=1570383610\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eMan ir liela pārliecība, ka katrs stāsts ir kaut kādā ziņā pasaules modelis \u003cem\u003eper se\u003c\/em\u003e. Katra opera, katra luga, katrs dzejolis jau pastāv kā pasaules modelis miniatūrā. Kā teic latvieši: saule rasas pilienā. Šis mazītiņais rasas piliens ar savu sfēriskumu atspoguļo, reflektē visu kosmosu. Līdzīgi es skatos uz katru teātra valodā izstāstīto stāstu. Katrs atsevišķais darbs ir ieslēgts zināmā antropoloģiskā kontekstā, ar visām no tā izrietošajām sekām, tai skaitā arī estētiskā līmenī, runājot par stilu, par vizualizāciju. Jo vizualizācija man vienmēr ir sākumu sākums. Kamēr es neredzu bildes, kā tai izrādei vajadzētu izskatīties, tikmēr nekāds process vispār nav iespējams.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eAlvis Hermanis sarunā ar Sarmīti Ēlerti\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg style=\"float: none;\" alt=\"Alvis Hermanis\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Hermanis_atv4.jpg?v=1570383455\"\u003e\n\u003cp\u003eAlvis Hermanis. \u003ca href=\"https:\/\/neputns.lv\/uploads\/2016\/09\/Alvis-Hermanis-Bibliografija.pdf\"\u003eBibliogrāfija\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"https:\/\/www.diena.lv\/raksts\/kd\/recenzijas\/albuma-_alvis-hermanis_-un-_dienasgramata_-recenzija.-pirkstos-paliek-tikai-cuskas-ada-14159075\"\u003eKultūras Diena: Undīne Adamaite. Albuma “Alvis Hermanis” un “Dienasgrāmata” recenzija\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/nra.lv\/kultura\/187367-kultura-alvja-hermana-tuvplani.htm\"\u003eNeatkarīgā Rīta Avīze: Līvija Dūmiņa. Alvja Hermaņa tuvplāni\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.arterritory.com\/lv\/zinas\/5940-nekas_cits_jau_nepaliks_pec_mums,_ka_tikai_albums\/\"\u003eArterritory: Nekas cits jau nepaliks pēc mums, kā tikai albums\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/alvis-hermanis-albums-ir-nogrieznis-jrt-vesture.-iegramatots-tea.a74249\/\"\u003eKultūras Rondo: Alvis Hermanis: Albums ir nogrieznis JRT vēsturē. Iegrāmatots teātra attīstības process\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/neputns.lv\/uploads\/2016\/09\/Theater-der-Zeit-Juni-2017-Nr.-6.-Erik-Zielke.-Wohltuend-unzeitgem%C3%A4%C3%9F.pdf\"\u003eTheater der Zeit (Juni 2017, Nr. 6). Erik Zielke. Wohltuend unzeitgemäß\u003c\/a\u003e (latviski)\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":20469379141,"sku":"","price":15.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Hermanis_sh.jpg?v=1474364088"},{"product_id":"alvis-hermanis-anglu-valoda","title":"Alvis Hermanis","description":"\u003cp\u003eAlbums “Alvis Hermanis” ir vizuāli krāšņs un emocionāli bagāts izdevums, kurā iekļauta attēlu izlase no 43 vizuāli interesantākajām Alvja Hermaņa izrādēm, Edītes Tišheizeres eseja, Sarmītes Ēlertes intervija ar režisoru, kā arī Normunda Naumaņa kritiku fragmenti. Albums izdots latviešu un angļu valodā divos atsevišķos izdevumos.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Hermanis_atv4.jpg?v=1570383455\" alt=\"Alvis Hermanis\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003e“Par šādu izdevumu jau sen tika runāts ar Normundu Naumani, teātra kritiķi, kurš savulaik pirmais atbilstoši novērtēja Alvja Hermaņa ienākšanu teātrī un turpināja būt viņa izrāžu azartisks recenzents. Diemžēl liktenis lēma citādi. Naumaņa recenziju fragmentus šai attēlu izlasei atlasīja Sarmīte Ēlerte — viņa kolēģe laikrakstā “Diena” un draugs. Kā ilggadīga Hermaņa teātra notikumu līdzjutēja un varbūt pat vienīgā, kas redzējusi visas Alvja Hermaņa ārpus Latvijas tapušās izrādes, Ēlerte tika aicināta veidot interviju ar Alvi Hermani. Pats viņš piekrita uzrakstīt īsu ieceres komentāru katrai no izrādēm. Bet ievada eseju uzrakstīja erudītā teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere. Albuma dizainu ar lielu pietāti un rūpību veidoja māksliniece Inese Hofmane,” albumu raksturo tā sastādītāja Laima Slava.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Hermanis_atv3.jpg?v=1570383610\" alt=\"Alvis Hermanis\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eMan ir liela pārliecība, ka katrs stāsts ir kaut kādā ziņā pasaules modelis \u003cem\u003eper se\u003c\/em\u003e. Katra opera, katra luga, katrs dzejolis jau pastāv kā pasaules modelis miniatūrā. Kā teic latvieši: saule rasas pilienā. Šis mazītiņais rasas piliens ar savu sfēriskumu atspoguļo, reflektē visu kosmosu. Līdzīgi es skatos uz katru teātra valodā izstāstīto stāstu. Katrs atsevišķais darbs ir ieslēgts zināmā antropoloģiskā kontekstā, ar visām no tā izrietošajām sekām, tai skaitā arī estētiskā līmenī, runājot par stilu, par vizualizāciju. Jo vizualizācija man vienmēr ir sākumu sākums. Kamēr es neredzu bildes, kā tai izrādei vajadzētu izskatīties, tikmēr nekāds process vispār nav iespējams.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eAlvis Hermanis sarunā ar Sarmīti Ēlerti\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Hermanis_atv2.jpg?v=1570383793\" alt=\"Alvis Hermanis\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eAlvis Hermanis. \u003ca href=\"https:\/\/neputns.lv\/uploads\/2016\/09\/Alvis-Hermanis-Bibliografija.pdf\"\u003eBibliogrāfija\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"https:\/\/www.diena.lv\/raksts\/kd\/recenzijas\/albuma-_alvis-hermanis_-un-_dienasgramata_-recenzija.-pirkstos-paliek-tikai-cuskas-ada-14159075\"\u003eKultūras Diena: Undīne Adamaite. Albuma “Alvis Hermanis” un \u003c\/a\u003e\u003cmeta charset=\"UTF-8\"\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.diena.lv\/raksts\/kd\/recenzijas\/albuma-_alvis-hermanis_-un-_dienasgramata_-recenzija.-pirkstos-paliek-tikai-cuskas-ada-14159075\"\u003e“\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.diena.lv\/raksts\/kd\/recenzijas\/albuma-_alvis-hermanis_-un-_dienasgramata_-recenzija.-pirkstos-paliek-tikai-cuskas-ada-14159075\"\u003eDienasgrāmata\u003c\/a\u003e\u003cmeta charset=\"UTF-8\"\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.diena.lv\/raksts\/kd\/recenzijas\/albuma-_alvis-hermanis_-un-_dienasgramata_-recenzija.-pirkstos-paliek-tikai-cuskas-ada-14159075\"\u003e”\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.diena.lv\/raksts\/kd\/recenzijas\/albuma-_alvis-hermanis_-un-_dienasgramata_-recenzija.-pirkstos-paliek-tikai-cuskas-ada-14159075\"\u003e recenzija\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e\u003ca href=\"http:\/\/nra.lv\/kultura\/187367-kultura-alvja-hermana-tuvplani.htm\"\u003eNeatkarīgā Rīta Avīze: Līvija Dūmiņa. Alvja Hermaņa tuvplāni\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.arterritory.com\/lv\/zinas\/5940-nekas_cits_jau_nepaliks_pec_mums,_ka_tikai_albums\/\"\u003eArterritory: Nekas cits jau nepaliks pēc mums, kā tikai albums\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/alvis-hermanis-albums-ir-nogrieznis-jrt-vesture.-iegramatots-tea.a74249\/\"\u003eKultūras Rondo: Alvis Hermanis: Albums ir nogrieznis JRT vēsturē. Iegrāmatots teātra attīstības process\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/neputns.lv\/uploads\/2016\/09\/Theater-der-Zeit-Juni-2017-Nr.-6.-Erik-Zielke.-Wohltuend-unzeitgem%C3%A4%C3%9F.pdf\"\u003eTheater der Zeit (Juni 2017, Nr. 6). Erik Zielke. Wohltuend unzeitgemäß\u003c\/a\u003e (latviski)\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":20469953989,"sku":"","price":15.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Hermanis_sh_0c4b8cee-a3a4-4bfe-9452-05deab33f10a.jpg?v=1474367124"},{"product_id":"daba-kluse","title":"Daba klusē","description":"\u003cp\u003eMākslinieces Ievas Jurjānes akvareļgleznojumi sērijā “Daba klusē” tapuši 2015.\/2016. gadā, grāmatā “Daba klusē” iekļauti 23 no tiem. Gleznojumus grāmatā papildina fotogrāfijas no darba procesa, kā arī Ievas Jurjānes tekstuālas piezīmes un mākslas zinātnieces Elīnas Sproģes komentārs.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/G1A1079.jpg?v=1570555845\" alt=\"Ieva Jurjāne\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eCilvēka esamības trauslums, eksistenciāli jautājumi un izmisuma līmenis intuitīvi tiecas būt kompensēts ar dabas saskarsmi. Nemierā dzenoši jautājumi grib rast atbildes. Daba iepretī klusē. Klusums, kas reizēm atraida, bet reizēm pieņem, ieaicina. Cilvēka ilgas liek meklēt cita mēroga atskaites punktus. Reāli cilvēki ievieto savu mazo “Es” vidē, kas provocē minēt lielākas vai mazākas sakarības. Ceļojums uz kalniem, tuksnesi, zemūdeni ir iespēja atdzimt ar jaunām maņām. “Klusā daba” vienmēr ir speciāli organizēts uzstādījums. Cilvēka samazināšana attiecībā pret Dabas elementiem rada grotesku pārspīlējumu. Ilgstoši skatoties redzamajā, dzimst paradoksāli ietilpīgas asociācijas. Iespēja vadīt kompozīcijas inscenējuma procesu ir kārdinoša — kā iedoma pārvaldīt savu cilvēka dabu un dzīvi. Spēlējoties ar trauslajām porcelāna figūrām, var ieraudzīt ainas dzīvības un nāves teātrī. Skatoties redzamajā, pārdomāt eksistences ietilpību un ierobežotību. Figūras ir cilvēki savā kailajā būtībā, attīrīti no visa liekā. Rotaļīgi kā mīti, tie sastopas ar Dabas mitoloģiju. Satikties ir vilinoši, skaisti un baisi. Un ironiski. Daba klusē, varbūt uz mirkli sastingusi, pirms aprīt šīs cilvēciskās būtnes, bet varbūt, lai ļautu tām saplūst ar eksistences “pamatelementiem” savstarpējā harmonijā un mīlestībā.  Dabas klusēšana provocē cilvēka dzirdēšanu. Dabas klusēšana sevī ietver visu.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eIeva Jurjāne\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/G1A1085.jpg?v=1570555876\" alt=\"Ieva Jurjāne\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/ieva-jurjane-dabas-klusesana-provoce-cilveka-dzirdesanu.-dabas-k.a75601\/\"\u003eKultūras Rondo: Ieva Jurjāne. Dabas klusēšana provocē cilvēka dzirdēšanu. Dabas klusēšana sevī ietver visu\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"https:\/\/www.youtube.com\/watch?v=G1afhaiznow\"\u003eKultūras ziņas: Mākslinieces Ievas Jurjānes “Daba klusē”\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":21540989573,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/daba_klusee_sh.jpg?v=1476956978"},{"product_id":"paisums-un-begums","title":"Paisums un bēgums","description":"\u003cp\u003e“Paisums un bēgums” ir pirmais dzejnieka un dziesminieka Pāvila Johansona krājums, kas izdots Latvijā. Krājums ir gandrīz pusgadsimta laikā radītu dzejoļu izlase.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eMans dzejoļu krājums ir tapis daudzu gadu tecējumā, tikai pēdējā gadā sastādīts. Tas aptver turpat vai piecas desmitgades, kuru laikā mani piedzīvojumi, pārdomas un izjūtas atstājušas dažādas, visai atšķirīgas iezīmes dzejā. Varētu to apzīmēt kā rapsodisku pastaigu dzīves iracionālā rituma alejās. Viena no iezīmēm krājumā ir mana personīgā humānistiskā un, pēc manām domām, tolerantā nostāja dažādos sabiedriskos jautājumos, īgnums pret diktatorisku virskundzību, kā arī pret bezjēdzīgu huligānismu un šaurprātīgo kseno un homofobiju. Citi motīvi sakņojas bērna un jaunieša skatījumā, kā arī ikdienas vienmulībā un trauksmē opozīcijā pret vieglprātīgu piemērošanos. Viens no atkārtotiem simboliem ir ozols, kas man reprezentē stabilitāti ar stipru integritāti. Otrs ir varavīksne, kuras galos meklējama fiktīva laime, reizē arī aizstāvēdama toleranci iepretim cilvēciskām atšķirībām.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003ePāvils Johansons\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eKrājums veidojies pēc nejaušības principa. “Hronoloģijai nav nozīmes. Nolūks bija sastapties ar dzejoļiem no dažādiem laikiem un, pāršķirot vienu lappusi uz nākamo, varbūt būs kāds pārsteigums,” atklāj autors.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003ePāvils Johansons (1947) dzimis latviešu literātu Veronikas Strēlertes un Andreja Johansona ģimenē Zviedrijā. Johansons sastādījis latviešu literatūras vēsturi zviedru valodā, zviedru valodā atdzejojis Veronikas Strēlertes dzejoļus krājumam “Under höga träd” (“Zem augstiem kokiem”, 1981), piedalījies PEN izdevumā “Scattered Voices” (1978). Kopā ar grupu “Dundurs” tapuši vairāki skaņuplašu ieraksti, iznākusi arī soloplate. Dzejā debitēja 1967. gadā 19 gadu vecumā ar krājumu “Sudraba ceturksnis” (“Imanta”), 1976. gadā sekoja otra grāmata “Patskaņi un līdzskaņi” (“Atvase”). Kopš tā laika publicējies dažādos trimdas un Latvijas laikrakstos.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/pavils-johansons-paisums-un-begums-ir-pirmais-krajums-latvija.-t.a77700\/\"\u003eKultūras Rondo: Pāvils Johansons. \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/pavils-johansons-paisums-un-begums-ir-pirmais-krajums-latvija.-t.a77700\/\"\u003e\u003cspan\u003e“\u003c\/span\u003ePaisums un bēgums” ir pirmais krājums Latvijā. Tas bija liels sapnis \u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.satori.lv\/raksts\/12402\/Sandra_Ratniece\/Latviesu_barda_dziesmas\"\u003eSatori.lv: Sandra Ratniece. Latviešu barda dziesmas\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.la.lv\/pavilam-johansonam-iznaks-dzejolu-krajums\/\"\u003eKultūrzīmes: “Vispirms smaids, tad smiekliņš”. Pāvilam Johansonam iznāks dzejoļu krājums\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.punctummagazine.lv\/2017\/01\/25\/dzeja-2016-gada-ilvas-skultes-izvele\/\"\u003ePunctummagazine.lv: Dzeja 2016. gadā: Ilvas Skultes izvēle\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":25305960464,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/johansons_sh.jpg?v=1480601422"},{"product_id":"vilki-velni-un-viri","title":"Vilki, velni un vīri","description":"\u003cp\u003eJukas Rislaki grāmata “Vilki, velni un vīri” veltīta mākslinieka, grāmatu ilustratora un autora Alberta Kronenberga (1887—1958) dzīvei un daiļradei. Ar Kronenberga radītajiem tēliem — Tuntuļu Jurīti, Jērādiņu, mazo ganiņu u. c. izaugusi ne viena vien paaudze. Grāmata būs patīkama atkalredzēšanās vai iepazīšanās ar humora pilno mākslinieku un grāmatu autoru.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003ePārcēlies uz dzīvi Latvijā, sāku mācīties latviešu valodu — arī no grāmatām, ko ilustrējis mākslinieks Alberts Kronenbergs. Viņa zīmējumi tūlīt pievērsa manu uzmanību. Soma acij tie ir tīkami, un manī modās neizskaidrojama māju izjūta. To labi varēja atpazīt, bet var teikt arī, ka šie zīmējumi ir ļoti latviski. Intuitīvi jutu, ka Kronenbergs ir kaut kas tikpat latvisks kā speķa pīrāgi, Jāņu siers, Skalbes dzeja un Blaumaņa lugas, dziesmu un deju svētki un arī dainas.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eJuka Rislaki\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Kronenbergs_atv1.jpg?v=1570888510\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eAlberts Kronenbers bija daudzpusīga un radoša personība, mūsdienās viņu galvenokārt pazīst kā bērnu grāmatu autoru. Kronenbergs mācījies Venjamina Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā, Jaņa Rozentāla studijā un Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eMākslinieka radošā darbība aizsākās gadsimta otrās desmitgades pirmajā pusē, kad iznāca pasaku grāmata “Brīnumu stabulīte” ar viņa zīmētām krāsainām ilustrācijām; viņš pirmo reizi piedalījās izstādē, un sākās cieša sadarbība ar mēnešrakstu “Jaunības Tekas”. 1931. gadā klajā nāca pirmā Kronenberga ilustrētā un sarakstītā bērnu grāmata “Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums”. Tā guva lielus panākumus, un nākamajos gados jau tapa grāmatas “Zelta laiki” (1932), “Tuntuļu Jurītis” (1935), “Jērādiņa” (1937), “Sprunguļmuižā gadatirgus” (1938) u. c. Mūža laikā Kronenbergs ilustrējis apmēram 130 grāmatu un vairākām sacerējis arī tekstu. Kronenbergu dēvē arī par latviešu komiksa žanra pamatlicēju. Mākslinieks stāvējis arī pie latviešu politiskās karikatūras šūpuļa.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Kronenbergs_atv2.jpg?v=1570888647\" alt=\"\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eKronenberga grāmatas nebūt nav elēģija kādai pagājušai, nogrimušai bērnu pasaulei, bet drīzāk kaut kas līdzīgs konkrētai utopijai, kādai bērnībai, kurā ir skaisti un labi būt bērnam.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eMargita Gūtmane\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eSomu žurnālists Juka Rislaki grāmatu sarakstījis somu valodā, tekstu uz latviešu valodu tulkojusi Anna Žīgure. \u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Kronenbergs_atv3.jpg?v=1570888669\" alt=\"\"\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":30905808656,"sku":"","price":15.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Kronenbergs_sh.jpg?v=1488642761"},{"product_id":"maija-kurseva","title":"Maija Kurševa","description":"\u003cp\u003e“Studijas bibliotēkā” grāmata par Maiju Kurševu.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eMaijas Kurševas mākslu, šķiet, vieno gan tās spilgti emocionālā, pat psihedēliskā iedarbība, gan tāds kā stāstnieciskums, kas sasaista darba sižetisko līniju un idejisko ieceri, radot vēstījumu, lai skatītāju ievirzītu mākslinieces tēlu sistēmā. Tā ir tieša, smagnēja un tajā pašā laikā — pateicoties mākslinieces humora izjūtai — viegla.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eTomass Pārups\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/kursheva_atv3.jpg?v=1570813985\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eMaija Kurševa beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, studējusi Berlīnes Mākslu universitāte. Piedalījusies grupu izstādēs Rīgā, Viļņā, Berlīnē, Maskavā, Tallinā, Briselē, Pēterburgā, Brēmenē, Helsinkos u. c., kā arī rīkojusi vairākas personālizstādes. Šobrīd aktīvi darbojās mākslinieku kolektīvā \u003cem\u003ePopper Publishing\u003c\/em\u003e, organizē Rīgas Zīnu Festivālu, kā arī strādā par sietspiedes un ilustrācijas pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/kursheva_atv1.jpg?v=1570814145\" alt=\"\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eDažkārt atceros savu pirmo tikšanos ar Maiju Kurševu, kad viņai bija jāpieskata izdevuma “Popper Publishing” grupas izstāde “Savienojuma vietas” Kaņepes Kultūras centra otrā stāva izstāžu zālē. Maija tajā piedalījās ar trīs fotokolāžām, kurās vietām pavīdēja zīmējuma fragmenti. Bet arī šeit citi izstādītie darbi — draugu, kolēģu un Maijas domubiedru veikums — jau tajā brīdī radīja iespaidu, ka visa izstāde lielā mērā bijusi Maijas vīziju nopelns. Savukārt pirmo reizi ieraugot viņas zīmējumus, gribējās tos nodēvēt par tādām kā izolētām vājprāta driskām, kas ir atrautas cita no citas un ieslodzītas košos toņos iekrāsotos laukumos. Taču, iepazīstot Maijas darbus kopumā, ātri vien radās atklāsme, ka katrs no tiem iekļaujas rūpīgi izkoptā tēlu sistēmā. Viens sižets aizved līdz nākamajam, un tā viņas darbu varoņi (vai tas būtu zaļais Žanis, kurš nereti uzpeld mākslinieces zīmējumos, vai pūpēži, kas sēž uz kāda Andrejsalas nama jumta) apdzīvo šīs savādās ainavas.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eTomass Pārups\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/kursheva_atv2.jpg?v=1570814180\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eSērija “Studijas bibliotēka” ir neliela izmēra grāmatas, kas sniedz maksimāli plašu ieskatu Latvijas mākslas ainā 20. gadsimta nogalē un 21. gadsimtā. Grāmatas ietver pamattekstu, interviju, reprodukciju izlasi, kā arī pilnu teksta tulkojumu angļu valodā. Pirmā sērijas grāmata tika izdota 2008. gadā.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":37105267472,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/kursheva_sh.jpg?v=1495190677"},{"product_id":"sigita-daugule","title":"Sigita Daugule","description":"\u003cp\u003eMākslinieces Sigitas Daugules albumā iekļautas vairāk nekā 150 darbu reprodukcijas, Daces Lambergas raksts par mākslinieci, kā arī Laimas Slavas un Sigitas Daugules saruna.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Daugule_atv2.jpg?v=1570884540\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003e“Sigitas Daugules personība atspoguļo 20. un 21. gadsimta mijas māksliniekam tipiskas garīgās iezīmes: attīstīts intelekts, plašs un daudzveidīgs interešu loks, loģiska un neordināra domāšana, izteikta individualitāte un neatkarība, bet vienlaikus arī komunikabla saskarsme ar līdzcilvēkiem. Glezniecības tehnoloģijas jaunākie atradumi ir nozīmīgi darba rīki, kas viņai palīdz uzburt vizuālos tēlus un radīt asociācijas, paust individuālos atklājumus, pārdomas un savu vērtējošo skatu uz apkārtējo pasauli. Sigitas radošā pašizteiksme veiksmīgi ietver gan racionālo, gan iracionālo; katras gleznas iespaidīgais kopskats kā magnēts pievelk skatu tuvplānam ar fascinējošu virsmas faktūru. Sigitas Daugules māksla būs tuvāka estētam, intelektuālam vērotājam, kas radis iedziļināties, analizēt un vēlas izjust glezniecības patieso garu,” raksta Dace Lamberga.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Daugule_atv3.jpg?v=1570884511\" alt=\"\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eMan ārkārtīgi patika vienā Vinetas Kaulačas intervijā teiktais, ka glezniecība būtībā ir mūžīgā tagadne. Ka labā gleznā — to mēs sajūtam, skatoties kaut vai “mazos holandiešus” vai Džoto, — ir apturēts laiks, bet šis laiks iesniedzas mūsdienās. Tas pastāv gan tagad, gan “pirms”, gan “pēc” tam — tas ir visuresošs laiks. Es tik ļoti šai domai piekrītu! Glezniecība ir mūžīgā tagadne. Ja tu spēj tajā ielikt to konkrēto notikumu vai lietas būtību un ja tas ir labi uzgleznots, tad tas patiesībā iesniedzas mūžībā.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eSigita Daugule\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Daugule_atv1.jpg?v=1570884484\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003ePēc Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas nozīmīgu pavērsienu Sigitas Daugules radošajos plānos iezīmēja divreiz iegūtā Austrijas Federālās kancelejas un mākslinieku rezidenču programmas \u003ci\u003eKulturKontakt Austria\u003c\/i\u003e stipendija Vīnē (1999. un 2000. gadā). 2010. gadā sekoja mākslinieku rezidenču programmas \u003ci\u003equartier 21\u003c\/i\u003e piedāvājums strādāt un dzīvot studijā Muzeju kvartālā, pašā Vīnes centrā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eSigita Daugule rīkojusi vairākas personālizstādes Latvijā un citās valstīs — Marka Rotko mākslas centrā (Daugavpils), galerijā “Bastejs” (Rīga), Agijas Sūnas mākslas galerijā (Rīga), galerijās \u003ci\u003eSeywald\u003c\/i\u003e (Zalcburga), \u003ci\u003eUlrike Hrobsky\u003c\/i\u003e, (Vīne), \u003ci\u003eN. Malmede-Kunst\u003c\/i\u003e (Ķelne), \u003ci\u003eBuchhandlung und Kunstsalon Franz Leuwer\u003c\/i\u003e (Brēmene) u. c. Piedalījusies vairāk nekā 50 grupu izstādēs.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":40083953040,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Daugule_sh.jpg?v=1498898666"},{"product_id":"kaspars-zarins","title":"Kaspars Zariņš","description":"\u003cp\u003ePar Kasparu Zariņu rakstījusi Ieva Rupenheite, Anda Treija un Inga Bunkše. Grāmatas dizains — Armands Zelčs.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eMan katra glezna ir eksperiments, es balstos intuīcijā. Man patīk pašam radīt, salikt lietas kopā arī tad, ja es zinu, ka tās kopā neturēsies. Tas ir ceļš pie dvēseles skaidrības. Ticība savai iekšējai balsij ir mākslinieka svarīgākais instruments.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eKaspars Zariņš\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Kaspars-Zarins_atv2.jpg?v=1570735057\" alt=\"\"\u003e \n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Kaspars-Zarins_atv1.jpg?v=1570734875\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003e“Kaspars Zariņš uz pasauli skatās ar bērna tiešumu, naivumu, bez liekulības, un to nav iespējams iemācīties, tas vai nu ir, vai nav. Tam piekrītu, bet neviena patiesība nav absolūta. Mana glezna, kas tomēr ir un paliek Kaspara Zariņa glezna “Saulainā diena”, ir kā robeža starp to, kāds viņš bija pirms izstādes “Ak, laimīgais!” un pēc šīs sevis eksponēšanas galerijā “Daugava” 2000. gadā. Es nerunāšu par viņa glezniecības periodiem, ietekmēm un neanalizēšu to, lai gan varētu, ja saņemtos, un šad tad to pat daru. Mans secinājums: viņā kaut kas būtisks mainās ik pēc 10 gadiem, lai gan viņa glezniecības pamata pīlāri ir un paliek skaistums un skumjas,” raksta Anda Treija.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Kaspars-Zarins_atv3.jpg?v=1570734941\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par: \u003cbr\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/paraleli-vija-zarina-un-kaspars-zarins-meditativas-izstades-arse.a91494\/\"\u003eKultūras Rondo. “Paralēli” \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/paraleli-vija-zarina-un-kaspars-zarins-meditativas-izstades-arse.a91494\/\"\u003e— Vija Zariņa un Kaspars Zariņš meditatīvās izstādēs “Arsenālā”\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":42470160336,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Kaspars-Zarins_sh.jpg?v=1504864523"},{"product_id":"edgars-verpe","title":"Edgars Vērpe","description":"\u003cp\u003eEdgara Vērpes albumā iekļautas darbu reprodukcijas, fotogrāfijas, mākslas zinātnieces Daces Lambergas raksts par mākslinieku, laikmetu un mākslas kontekstu, kā arī trīs Laimas Slavas sarunas ar Vērpi, tapušas 2000., 2002. un 2017. gadā. Grāmatas sastādītāja — Sandra Krastiņa. Dizains — Inta Sarkane.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eLiela daļa laikabiedru uz jautājumu “Kas ir Edgars Vērpe?” nešaubīgi atbildēs, ka Valsts kultūrkapitāla fonda direktors, daži pieminēs, ka reiz bijis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors, kas tai izcīnījis un uzbūvējis jaunu ēku. “Zvērināti” makšķernieki atcerēsies televīzijas raidījuma “Cope” autoru un producentu Vides filmu studijā. Tomēr, kaut arī daudzus gadus darba dēļ nācies atteikties no radošā aicinājuma, Edgars Vērpe pats atzīst, ka pirmkārt ir mākslinieks.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eDace Lamberga\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Verpe_atv1.jpg?v=1570558760\" alt=\"Edgars Vērpe\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003e“Lai cik mierīgs un nesteidzīgs no pirmā skata šķistu Edgars Vērpe, vienlaikus viņš ir gana āķīgs un neaprēķināms. Man pat liekas, ka Edgarā Vērpē mājo ne vien mākslinieks, pedagogs, kultūras menedžeris un TV personība, bet arī veiksmīgs režisors, kas regulāri klusībā sacer eksistenciālas mizanscēnas, lai pārsteigtu laikabiedrus. Un tas var būt kas mulsinoši negaidīts gan spēku pielikšanas punktu maiņā, gan mākslas meklējumos. Tā domāt vedina arī gadu gaitā tapušās intervijas, kuras pirms grāmatas tapšanas pārlasīju. Kā jauns posms dzīvē, tā atbildēs ne vien iezīmējas jauni apvāršņi, bet parādās arī gluži citi atmiņu fakti — pat no bērnības —, kas likumsakarīgi pamato jaunos lēmumus. Turklāt visu šobrīd jau vainago atziņa, ka pa šiem gadiem nekas būtisks attieksmē pret interesējošo mākslā un izteiksmes līdzekļos nav mainījies,” tā Laima Slava.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Verpe_atv3.jpg?v=1570558831\" alt=\"Edgars Vērpe\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eMan vienkārši patīk būt darbnīcā un strādāt ar materiālu. Es ļoti daudz dažādi eksperimentēju, daru daudz dažādas lietas, kas tiek izmestas ārā, aiziet atkritumos. Man īstenībā patīk strādāt ar vielu, un tad es jūtu, ka darbnīca man dod otru elpu. Es atnāku pēc darba uz darbnīcu un četras piecas stundas, ļoti labi juzdamies, varu strādāt. Man idejas vispār rodas tikai strādājot. Tās idejas, kas rodas, kamēr tu nestrādā, mierīgi vari izsviest ārā. Bet tad nebūtu iemesla iet uz darbnīcu. Tu atnāc uz darbnīcu, jo tev ir ideja, bet, kad dari, saproti, ka nekas nesanāk, un tad viss sākas.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eEdgars Vērpe\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":42590785808,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Verpe_sh.jpg?v=1505137533"},{"product_id":"fridrihs-milts","title":"Fridrihs Milts","description":"\u003cp\u003eLatviešu trimdas māksliniekam Fridriham Miltam (1906—1993) veltīts albums.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eNez vai kāds latvietis trakajā Manhetenā būs nodzīvojis ilgāk kā mūsu gleznošanas vecmeistars Fridrihs Milts — gandrīz 40 gadu. Pa vertikāli līdz trinkšķim saspriegotie Ņujorkas debesskrāpju pilsētskati ir arī viena no viņa glezniecības galvenajām tēmām. Niansēti, it bieži rimti rāmi toņu kontrasti šķiet Milta glezniecības īpašais spēka punkts.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eJānis Krēsliņš\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/atv.jpg?v=1570560383\" alt=\"Fridrihs Milts\"\u003e\n\u003cp\u003e“Fridrihs Milts, kura dzīve aizritēja starp Pārdaugavu un Ņujorkas centru Manhetenu, trimdas latviešu uztverē kļuvis par leģendāru personību. Fridrihs Milts piedzima 1906. gada 21. decembrī amatnieka ģimenē Rīgā, 1927. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, kur studēja Jāņa Roberta Tillberga un Ģederta Eliasa vadībā. 1944. gadā, kad frontes līnija skāra Latviju, Fridrihs Milts ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1951. gadā Milts devās uz Ņujorku, kur kļuva par mājas uzraugu Elles ķēķī, Manhetenas ostas rajonā. Par Elles ķēķa fenomenu apcerēts galvenokārt saistībā ar dzejniekiem Linardu Taunu un Gunāru Saliņu, taču tieši Milta pagraba darbnīca kļuva par leģendāru latviešu radošās bohēmas centru.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Milts_atv2.jpg?v=1570560444\" alt=\"Fridrihs Milts\"\u003e\n\u003cp\u003eFridriha Milta glezniecība, kas aiz okeāna ieguva atzinību tikai šaurajā diasporas lokā, salīdzinājumā ar Latvijas posma smalko manierīgumu izmainījās ārkārtīgi spēcīgi. Būtībā viņa daiļrade pavērsās krasi pretēju, novatorisku formu vienkāršojuma virzienā. Milts Manhetenā nodzīvoja gandrīz 40 gadus, vienlaikus ar portretiem, Meksikas ainavām un klusajām dabām nemitīgi gleznojot Ņujorkas debesskrāpju siluetus.” (Dace Lamberga)\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Milts_atv1.jpg?v=1570560485\" alt=\"Fridrihs Milts\"\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":42875770896,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Milts_sh.jpg?v=1505729448"},{"product_id":"antons-georgs-bose-zimejumi","title":"Antons Georgs Bose. Zīmējumi","description":"\u003cp\u003eSadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM) izdota vēsturnieces Anitas Meinartes grāmata par Ēveles draudzes mācītāja Antona Georga Boses (1792—1860) unikālo zīmējumu kopumu — 206 portreti, viena ainava un divas titullapas —, kas atrodas muzeja krājumā.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Bose_atv2.jpg?v=1570385595\" alt=\"Antons Georgs Bose\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eBoses zīmējumi plašākā atklātībā nonāca 19. gs. beigās saistībā ar gatavošanos Latviešu etnogrāfiskajai izstādei 1896. gadā. Izstādē tie tika eksponēti 3. sadaļas “Antropoloģija” apakštēmā “Fotogrāfijas, zīmējumi un gleznojumi” līdzās latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Ādama Alkšņa, Artura Baumaņa u. c. mākslinieku zīmētiem zemnieku portretiem.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eZīmējumi tapuši īsā laika posmā — no 1857. līdz 1860. gadam. Starp portretētajiem Ēveles, Vecjērcēnu, Jaunjērcēnu, Ķempēnu, Ķeižu, Ķemeres un Rencēnu muižas ļaudīm ir saimnieki, kalpi, amatnieki, muižas kalpotāji, draudzes skolas skolotājs un skolēni, rekrūši, muižas dārznieks, ķesteris, krodzinieki, ubagi un pat kāzu muzikants.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003ePortretu vēsturiskās izziņas vērtību ceļ fakts, ka tie ir precīzi datēti, norādot zīmēšanas gadu, mēnesi un datumu. Minēts portretētās personas vārds, uzvārds, nodarbošanās un dzīvesvieta — piederība muižai un mājām. Antona Georga Boses veikumam, kas atspoguļo tipisku lauku dzīves ainu 19. gs. vidū, nav analoga Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eAnita Meinarte\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatas piecās teksta nodaļās autore aplūko zīmējumu krājuma vēsturi, Boses dzimtas vēsturi, Ēveles baznīcas celtniecību un draudzi 19. gs. pirmajā pusē un vidū, analizē portretu ikonogrāfiskos un mākslinieciskos aspektus, kā arī stāsta par portretēto cilvēku likteņiem.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Bose_atv1.jpg?v=1570385814\" alt=\"Antons Georgs Bose\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eKataloga daļā iekļauti visi 209 zīmējumi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma un Georga Kalniņa portrets, kas 1939. gadā nav nonācis muzejā, bet glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatas autore ir Mg. hist. Anita Meinarte, vēsturniece, mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/eveles-draudzes-macitaja-antona-georga-boses-zimejumu-kolekcija.a97583\/\"\u003eKultūras Rondo: Ēveles draudzes mācītāja A. G. Boses unikālā draudzes locekļu zīmējumu kolekcija\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":4925959110693,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Bose_sh.jpg?v=1512035440"},{"product_id":"stalina-gara-ena-latvijas-telotaja-maksla-1940-1956","title":"Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā. 1940—1956","description":"\u003cp\u003eIlzes Konstantes pētījums tapis aptuveni desmit gadu laikā, tas aptver laika posmu no 1940. gada, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, līdz 1956. gadam, kad pirmo reizi publiski izskanēja Staļina personības kultu atmaskojošās runas un Latvijā radās cerība liberalizēt staļinisko politiku. Sešpadsmit gadu posms Latvijas mākslas vēsturē līdz šim bijis viens no “baltajiem plankumiem”.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatā esmu centusies izgaismot ļoti samezgloto, politiski un sociāli slideno tēmu par Staļina valdīšanas gadiem Latvijas vizuālajā mākslā jeb, pēc tālaika terminoloģijas, tēlotājā mākslā. Domāju, ka pašlaik ir īstais — un savā veidā arī pēdējais — brīdis, lai šo sarežģīto laikposmu vērtētu arī ar to cilvēku acīm un prātu, kas paši, kaut tolaik vēl ļoti jauni, daudz redzēja un piedzīvoja. Latvijas mākslas zinātnes visai negribīgo pievēršanos “Staļina ēnas” periodam var izskaidrot — tas nav laiks, ar ko gribētos lepoties. Turklāt jebkurš šādas ievirzes darbs nes sev līdzi lielu pārdzīvojumu, sāpīgas pārdomas, uzplēš arī rakstītājā personīgas atmiņu rētas.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eIlze Konstante\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/1atverums1176.jpg?v=1570885087\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatas uzbūve ir veidota no četrām nodaļām, katrā no tām ir apakšnodaļas, kas stāsta par galvenajiem notikumiem trīs jomās: Mākslinieku savienības un tās veidoto institūciju darbība, Latvijas Mākslas akadēmijas loma, notikumi Latvijas mākslas muzeju dzīvē.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003ePirmā nodaļa izklāsta Latvijas vēsturisko stāvokli pēc Padomju Savienības okupācijas 1940. gada jūnijā, kad Latvija zaudēja kultūras un mākslas dabiskos attīstības pamatnosacījumus, zaudēja savus ļaudis, jo ar pirmajām okupācijas dienām sākās mežonīgs terors. Tajā pašā laikā cītīgi tika sludināta prasība mākslā pielietot sociālistisko reālismu.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eOtrā nodaļā ir centieni izsekot to padomju varai lojālo mākslinieku gaitām, kas kopā ar padomju aktīvu aizbrauca uz PSRS, bet trūkstot pieejai Krievijas arhīviem, iespējas ir ierobežotas.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eTrešā nodaļa ir veltīta periodam pēc Otrā pasaules kara, kad tika atjaunota padomju varas iedibinātā kārtība, kāda tā bija 1941. gada jūnija beigās.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eCeturtā nodaļa veltīta represiju upuriem, māksliniekiem, kurus skāra šis skarbais laiks un kuri, ja vien palika dzīvi, vai nu uz laiku vai pat visu atlikušo dzīves daļu bija izstumti no aktīvās mākslas dzīves.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/2atverums1176.jpg?v=1570885240\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eGrāmata ir balstīta uz dokumentāru materiālu izpēti. Viens no avotiem bija aplūkojamā laikposma preses izdevumi — ne tikai vietējie, bet arī Vissavienības. Par galveno izziņas materiālu tika izmantoti arhīvi, pamatā Latvijas Valsts arhīvs, kā arī iestāžu — Mākslas akadēmijas un muzeju arhīvi. Kā avoti izmantota arī memuārliteratūra, uz dokumentiem balstītie atmiņu publicējumi, muzeju, novadu, privātos izdevumos apkopotās ziņas, kā arī monogrāfijas par māksliniekiem un gan pašu mākslinieku, gan tuvinieku atmiņu stāsti.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/atverums_05b84ddf-04fc-48dd-b509-c5547e22e601.jpg?v=1570885376\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003e \u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.lsm.lv\/raksts\/kultura\/maksla\/800-lappuses-izpetita-latvijas-telotajmaksla-stalina-varas-gados.a261390\/\"\u003eLatvijas Radio 1: Baiba Kušķe. 800 lappusēs izpētīta Latvijas tēlotājmāksla Staļina varas gados\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.satori.lv\/article\/otram-galva-neielidisi\"\u003eSatori.lv: Māris Zanders. Otram galvā neielīdīsi\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/ilzes-konstantes-darbs-par-stalina-laiku-latvijas-maksla-parada-.a99118\/\"\u003eKultūras Rondo: Ilzes Konstantes darbs par Staļina laiku Latvijas mākslā parāda varas tehnoloģiju\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.satori.lv\/article\/enu-valstibas-protokoli\"\u003eSatori.lv: Santa Mičule. Ēnu valstības protokoli\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.la.lv\/stalina-ena-nost-ar-budzu-makslu\/\"\u003eMājas Viesis: Staļina garā ēna Latvijas tēlotājmākslā: rokaspuiši pret budžu mākslu\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"https:\/\/www.diena.lv\/raksts\/kd\/intervijas\/intervija-ar-makslas-vesturnieci-ilzi-konstanti.-dzesot-enu-14190634\"\u003eKultūras Diena: Intervija ar mākslas zinātnieci Ilzi Konstanti\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":4998284607525,"sku":"","price":20.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Vaks700Shopify.jpg?v=1513074667"},{"product_id":"gleznotaja-bruno-vasilevska-ideala-pasaule","title":"Gleznotāja Bruno Vasiļevska ideālā pasaule","description":"\u003cp\u003eHelēnas Demakovas grāmata ir pirmā monogrāfija par mākslinieku Bruno Vasiļevski (1939—1990).\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eBruno Vasiļevskis bija elitārs mākslinieks, un tāds viņš turpinās būt, kamēr pasaulē pastāvēs izglītotība vācu vārda \u003cem\u003eBildung\u003c\/em\u003e nozīmē un vismaz dažu cilvēku izkopta spēja vērot, iedziļināties un domāt, lai saprastu viņa mākslu.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eHelēna Demakova\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/VasilevskisAtveerums1.jpg?v=1570561794\" alt=\"Bruno Vasiļevskis\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003e“Vasiļevska kā nobrieduša mākslinieka gleznas tapušas galvenokārt laikposmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz 80. gadu beigām. Viņš dzīvoja un gleznoja pēc paša izstrādātiem principiem, kas nelīdzinās nekam citam ne pirms, ne pēc viņa, lai arī Vasiļevskis bija cieši saistīts ar vairākām izcilām iepriekšējo gadsimtu mākslas parādībām un autoriem,” raksta autore.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/VasilevskisAtveerums3.jpg?v=1570561865\" alt=\"Bruno Vasiļevskis\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003e“Esmu centusies rakstīt ne tikai par Bruno Vasiļevska mākslu un tās veidošanos, bet arī par viņa laiku un mākslas vidi. (..) Cenšoties izvērtēt viņa mākslas mantojumu un pārdomāt gleznotāja skatījumu uz mākslu un dzīvi, grāmatas struktūra balstīta uz trim tēmām: “Dzīve”, “Literatūra” un “Glezniecība un tās teorija”. Visas trīs bija māksliniekam svarīgas, visas trīs, runājot viņa neklātienes skolnieka Miervalža Poļa vārdiem, Vasiļevskis pakļāva vai uzlūkoja ar stingru “iekšējo likumību, kuru mēs saucam par ētiku. Ētika ir visas viņa dzīves un viņa darbu pamats”,” tā Helēna Demakova.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/VasilevskisAtveerums2.jpg?v=1570561900\" alt=\"Bruno Vasiļevskis\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatā iekļautas Bruno Vasiļevska gleznu, zīmējumu, ilustrāciju reprodukcijas, darbu katalogs, mākslinieka svarīgākie biogrāfiskie dati, avotu un literatūras saraksts, personu rādītājs, kā arī kopsavilkums franču valodā.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":5198044856357,"sku":"","price":10.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/VasilevskisVaaks700.jpg?v=1516195478"},{"product_id":"kriss-salmanis","title":"Krišs Salmanis","description":"\u003cp\u003eLaikmetīgajai mākslai veltītajā sērijā “Studijas bibliotēka” mākslas zinātnieces un kritiķes Santas Mičules grāmata par mākslinieku Krišu Salmani.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eKriša Salmaņa māksla klusām novēro mūs. Ikdienišķi paradoksi kalpo par eksistenciālu situāciju alegorijām, kas skatītāju gan atsvešina, gan pietuvina budistiski rāmai pasaules pieredzei. Kriša Salmaņa māksla klusām novēro mūsu pašu novērojumus, netirdot ar triviāliem jautājumiem. Tā ir līmlenšu un līmlapiņu dzeja ar matemātiskiem nolūkiem — piemēram, izmērīt bezgalīga tukšuma ietilpību vai procentuāli aprēķināt vienkāršības neizbēgamo klātbūtni dzīves sarežģītībās.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eSanta Mičule\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":6775309533236,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/SalmanisVaksShopify.jpg?v=1517840440"},{"product_id":"velenu-kleita","title":"Velēnu kleita","description":"\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eDzejas krājumā “Velēnu kleita” lasāmi gan tādi dzejoļi, kas rakstīti tradicionālu pantmēru formā, gan arī tādi, kuros tiek attīstīti jauni satura un formas meklējumi. Risinātas poēzijai raksturīgās mūžīgās tēmas — dzīves un nāves attiecības, ikdienišķās realitātes tvērumus paceļot metafiziskā līmenī. Dzejolī “Saruna” lasītājiem piedāvāta dzejprozas žanrā reti sastopama forma — saruna par eksistenciālām tēmām, atspoguļota kā divu sarunu biedru saziņa ar īsziņām. Savukārt “peršās Lielajam Nekam” galvenokārt izcelta cilvēka un dabas saskarsmes nozīmība, tās sniegtā pieredze un spēks piedzīvot atklāsmes par visa pastāvošā vienotību smalkā, visuresošā kosmiskā tīklojumā, meklējot cilvēka vietu tajā. Dzejoļu krājums veidots trīs daļās, noslēgumā veltījumi laikabiedriem.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eLiāna Langa\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/velenu-kleita-pec-astonu-gadu-partraukuma-iznacis-jauns-lianas-l.a100672\/\"\u003eKultūras Rondo: “Velēnu kleita” \u003c\/a\u003e\u003cmeta charset=\"UTF-8\"\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/velenu-kleita-pec-astonu-gadu-partraukuma-iznacis-jauns-lianas-l.a100672\/\"\u003e— pēc astoņu gadu pārtraukuma iznācis jauns Liānas Langas dzejoļu krājums\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.la.lv\/sapni-redzu-atnak-kaspers-hauzers\/\"\u003eKultūrzīmes: “Sapnī redzu: atnāk Kaspers Hauzers”. Liānas Langas dzeja\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/www.punctummagazine.lv\/2018\/03\/06\/rakstit-naves-ielenkuma\/\"\u003ePunctummagazine.lv: Artis Ostups. Rakstīt nāves ielenkumā\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.diena.lv\/raksts\/kd\/intervijas\/intervija-ar-dzejnieci-lianu-langu.-dzejas-vieta-ir-marginala-14194822\"\u003eDiena: Ingas Žoludes intervija ar Liānu Langu “Dzejas vieta ir margināla”\u003cbr\u003e \u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.delfi.lv\/kultura\/news\/books\/dzives-dimanta-ogles-naves-tumsa-lianas-langas-krajuma-velenu-kleita-recenzija.d?id=50013229\"\u003eDelfi: Agija Ābiķe-Kondrāte. Dzīves dimanta ogles nāves tumsā. Recenzija par Liānas Langas dzejoļu krājumu “Velēnu kleita”\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":6896351936564,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/LianaLangaShopify700.jpg?v=1572545886"},{"product_id":"georgs-senbergs","title":"Georgs Šenbergs","description":"\u003cp\u003e“Es esmu divdesmitpirmā gadsimta mākslinieks!” Tā reiz teicis Georgs Šenbergs (1915—1989), viens no savdabīgākajiem latviešu māksliniekiem.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eŠenbergs ir Latvijas mākslas leģenda. Otru tik konsekventi mākslai, konkrēti glezniecībai veltītu mūžu grūti sameklēt.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eZigurds Konstants\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/GSenbergsAtverums3.jpg?v=1570561087\" alt=\"Georgs Šenbergs\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003e“Šajā izdevumā uzmanība pievērsta Georga Šenberga radošā mantojuma vizuālajai daļai, kā arī visiem tiem un visam tam, kas, manuprāt, veidojis mākslinieka raksturu, domāšanu, jūtu pasauli un māksliniecisko rokrakstu, devis gan spēku, gan arī vājumu,” tā grāmatas autors par vairāku gadu garumā tapušo izdevumu.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eMonogrāfijas pamatdaļu veido mākslas darbu izlase ar vairākumam pilnīgi nezināmiem mākslinieka darbiem no muzeju un privātajām kolekcijām, darbi, kas fiksēti tikai fotogrāfijās, periodikā u. c. Zigurda Konstanta tekstu papildina neredzētas dokumentālas fotogrāfijas un neparastās Šenberga “Domu fiksāciju” lapas.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eAr Domu fiksācijām šajā gadījumā jāuztver un jāsaprot ļoti konkrēta Georga Šenberga jaunrades izpausmes forma tīri priekšmetiskā veidā. Tās ir lapas ar savdabīgiem, citiem neatšifrējamiem, vien Šenbergam pašam zināmiem pierakstiem, shēmām un rēbusiem, kuras piesātinātas ar dažādām tekstuālām domu gājienu fiksācijām.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eZigurds Konstants\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/GSenbergsAtverums2.jpg?v=1570561202\" alt=\"Georgs Šenbergs\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eBagātīga ir pielikumu daļa — avotu norādes un paskaidrojumi, Šenberga biogrāfijas nozīmīgākie dati, Šenberga darbi kolekcijās un to zinātniskais apraksts, izstāžu saraksts, bibliogrāfija, neliels apraksts par Georga Šenberga radinieku Žani Šenbergu, personu rādītājs un kopsavilkums angļu valodā.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eStrādādams bez pašreklāmas un nekad par to nerūpēdamies, Georgs Šenbergs galvenokārt bija pazīstams mākslinieku un vietējo speciālistu šaurajā lokā. Būtībā viņš it kā rāvās prom no atpazīstamības, vadīdamies pēc principa: Tikai nekļūt populāram! Bailes, ka tas var traucēt Darbu darīt. Tieši tādēļ viņa glezniecību nekad nav ietekmējusi konjunktūra, aizrādījumi un citu domu diktāti. Savu radošo brīvību Georgs Šenbergs spēja iznest pilnīgi neaptraipītu cauri sociālistiskā reālisma tumsonības gadiem. Tas izraisa īpašu interesi, jo šāds precedents mūsu nesenajā mākslas vēsturē ir visai reta parādība.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eZigurds Konstants\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/GSenbergsAtverums4.jpg?v=1570561353\" alt=\"Georgs Šenbergs\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eMākslas vēsturnieks Zigurds Konstants ir vairāk nekā 300 zinātnisku rakstu un 12 grāmatu autors. Kopš 1998. gada — Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks, kurš strādā tikai Latvijas mākslas izpētes jomā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e \u003ca href=\"http:\/\/klasika.lsm.lv\/lv\/raksts\/gramatu-stasti\/senberga-monografija-un-ziedona-dienasgramata-no-patiksanas-uz-p.a101395\/\"\u003eGrāmatu stāsti: Šenberga monogrāfija\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":7141027741748,"sku":"","price":20.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/GeorgsSenbergsVaaksShopify700b.jpg?v=1521200577"},{"product_id":"classical-modernism-early-20th-century-latvian-painting","title":"Classical Modernism. Early 20th Century Latvian Painting","description":"\u003cp\u003eDaces Lambergas grāmatas “Klasiskais modernisms: Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā” tulkojumu angļu valodā. Plašajā pētījumā mākslas zinātniece Dace Lamberga aplūko vienu no Latvijas mākslas vēstures spožākajiem posmiem. \u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/KModernismsENGatverums1.jpg?v=1570389820\" alt=\"Classical modernism\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eVienotā 20. gadsimta sākuma jaunradītāju paaudze ar visiem garīgajiem spēkiem centās atbrīvot latviešu glezniecību no provinciālās mazvērtības sajūtas, tanī pašā laikā mēģinot skatītāju pieradināt pie domas, ka mākslas darbā var pastāvēt ne tikai reālistiski iluzors un dabu kopējošs pasaules atspoguļojums, bet arī nosacīti sintezēta formu valoda. Šīs paaudzes radošo sasniegumu nopelns bija pārliecinošās mūsu mākslas kolekcijas ārzemju izstādēs laikposmā, kad latviešu glezniecība iekļāvās Eiropas kultūras apritē, — no 1927. gada izstādes Stokholmā līdz Parīzes un Londonas skatēm 1939. gadā. Jaunie mākslinieki sekoja sava Rīgas pilsētas mākslas skolas pedagoga Vilhelma Purvīša vārdiem: “Mēs laužam ceļu uz Eiropu ar savu mākslu un ceram, ka to arī izlauzīsim.” Ar izteiksmīgo radošā darba paraugu un profesionāliem pedagoga padomiem šī paaudze skoloja nākamos topošos māksliniekus gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan privātās mākslas studijās. Kad 19. gadsimta beigās Pēterburgā izveidojās studentu pulciņš “Rūķis”, tā biedri Janis Rozentāls, Johans Valters un Vilhelms Purvītis izvirzīja sev grūtu, bet svarīgu uzdevumu — kļūt par latviešu nacionālās mākslas celmlaužiem, un viņi to īstenoja. Arī vēlākajos gadu desmitos ir veidojušās vienas paaudzes mākslinieku domubiedru kopas, taču klasiskā modernisma pārstāvjiem mūsu mākslas vēsturē neatņemama ir pirmo avangardistu un brīvdomātāju vieta.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eDace Lamberga\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/KModernismsENGatverums4.jpg?v=1570389968\" alt=\"Classical modernism\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/KModernismsENGatverums3.jpg?v=1570390037\" alt=\"Classical modernism\" style=\"float: none;\"\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":7367106494516,"sku":"","price":15.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/KModernismsENGVaaksShopify700.jpg?v=1521807069"},{"product_id":"andrejs-grants","title":"Andrejs Grants","description":"\u003cp\u003eAlbums ir līdz šim apjomīgākais Andreja Granta fotogrāfiju apkopojums pēc “Neputna” iepriekš izdotās grāmatas “Andrejs Grants. Fotogrāfijas” (2002).\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/AndrejsGrantsAtveerums2.jpg?v=1570384492\" alt=\"Andrejs Grants\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003ePiecas nodaļas — pieci vizuāli stāsti — sniedz nesteidzīgu, izvērstu ieskatu tēmās, kuras autors attīstījis visas savas radošās darbības laikā un turpina papildināt aizvien: “Pa Latviju”, “Kolēģi, draugi, paziņas”, “Dubultportreti”, “Ceļojumu piezīmes”, “Iespaidi”. Šo melnbalto fotogrāfiju tematiskā dominante nemainīgi ir Latvijas lauki un mazpilsētas, sastaptie cilvēki, dabas impresijas un garāmslīdoši esamības acumirkļi.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eGranta fotogrāfijas apstādina nejaušu sakritību izredzētus mirkļus, kuros vienkāršas tiešamības ainas pārtop vēstījumos par ireālo dimensiju ikdienas vaigā. Par mūsu dzīves laika minamo noslēpumu. Kā harismātisks skolotājs viņš jau vairākas Latvijas jauno fotogrāfu paaudzes ir atvēris īpašajam domāšanas rituālam.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eLaima Slava\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/AndrejsGrantsAtveerums1.jpg?v=1570384530\" alt=\"Andrejs Grants\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eAlbumā latviešu un angļu valodā lasāmas filozofa Kārļa Vērpes un dzejnieka Arta Ostupa esejas, kā arī Andreja Granta skolnieces fotogrāfes Ievas Raudsepas teksts “Piecas lietas”, kurā apkopotas paša Granta atziņas par fotogrāfiju un fotografēšanu.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eGranta un viņa līdzgaitnieku bildēs skatoties, pamazām var atjaust zūdošās pieredzes aprises un to, kas tajā ir saistošs. Granta attēlu gadījumā tas noteikti ir ilglaicīgums — tēls, kas aug un nobriest lēni lēni un grodi ieguļas apziņā, — un tā ir iezīme, kas nebūt nav raksturīga arī savulaik tik kārotajai Rietumu mākslas fotogrāfijai 20. gadsimta otrajā pusē. Un es te domāju nepretenciozi sakrāli uzpildītu, noslēpumainu, lēnu laiku. Turklāt tie ir tēli, kas paliek atmiņā, — pretēji veselai gūzmai vizuālās informācijas, kas līdzīgi ātrvilcienam šodien traucas tai cauri uz neatgriešanos.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eKārlis Vērpe\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eIzdevumā ietverta arī Andreja Granta radošā biogrāfija, kā arī nozīmīgāko izstāžu un bibliogrāfijas apkopojums.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par albumu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/izdots-apjomigs-fotomeistara-andreja-granta-darbu-apkopojums.a102934\/\"\u003eKultūras Rondo. Toma Treiberga saruna ar Andreju Grantu\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/arterritory.com\/lv\/teksti\/intervijas\/7484-es_nekoncentrejos_uz_mainigo_pasauli\/\"\u003eArterritory. “Es nekoncentrējos uz mainīgo pasauli”. Tomasa Pārupa saruna ar Andreju Grantu\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":7644782395444,"sku":"","price":20.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/AndrejsGrantsVaaksShopify700.jpg?v=1523260111"},{"product_id":"rolanda-kalnina-telpa","title":"Rolanda Kalniņa telpa","description":"\u003cp\u003eAstoņu autoru sadarbībā tapis izdevums, kurā, kā liecina tā apakšvirsraksts — “Deviņas šķautnes viena izcila kinorežisora radošajā darbībā” —, aplūkotas dažādas tēmas un rakursi Rolanda Kalniņa filmogrāfijā un dzīvē.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eIzrādījās, ka mēs katrs esam centušies pa citām durvīm tikt iekšā Rolanda Kalniņa telpā, zinādami, ka tur ir, ko rakt un studēt, tur pietiek materiāla pilnīgi atšķirīgiem pētījumiem un pētniekiem. Grāmatas veselumam vajadzēja tikai pavērt vēl dažas durvis un ielaist gaismas staru. [..] Tā tas viss mutuļojot veidojās un dzima, pamazām ieguva formu un veidu, sastājoties grāmatas nodaļās un kopā veidojot daudzpusīgu priekšstatu par visu to, kas atrodams Rolanda Kalniņa radošā mūža garīgajā telpā.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eKristīne Matīsa\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/RolandsKalninsAtverums2.jpg?v=1570882524\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eDita Rietuma atklāj Rolandu Kalniņu kā spilgtāko modernisma adeptu Latvijas kino vēsturē, Daira Āboliņa analizē viņa īpašo prasmi strādāt ar aktieriem, Aija Rozenšteine ielūkojas režisora sarežģītajās attiecībās ar cenzūru, Ieva Pitruka — nerealizētajos scenārijos un nenotikušajās filmās, īpašu uzmanību veltot radikālākajai no tām — “Piejūras klimats” (1974). Toms Zariņš pēta Kalniņa filmu fizisko telpu un vizualitāti, Zane Balčus Kalniņa nedaudzo dokumentālo filmu kontekstā izceļ izcilo Vijas Artmanes portretējumu “Saruna ar karalieni” (1980). Jūlija Dibovska aplūko ķermeņa konceptu režisora spēlfilmās, Kristīne Matīsa — viņa attiecības ar rakstīto tekstu. Grāmatu noslēdz Ievas Pitrukas ieskats Rolanda Kalniņa biogrāfijā un personībā.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/RolandsKalninsAtverums1.jpg?v=1570882572\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eGrāmata ir apliecinājums tam, ka, dzīvojot aiz “dzelzs priekškara”, Rolands Kalniņš jūtīgi un precīzi uztvēris pasaules tālaika aktuālākos strāvojumus un viņa 60. un 70. gados tapušās filmas lieliski iekļaujas pasaules kinovēstures kontekstā, kur tās runā vienā balsī ar franču “jauno vilni”, itāļu neoreālistiem, čehu un poļu kino avangardu un izcilākajām atkušņa laika krievu filmām.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eNeapšaubāms Rolanda Kalniņa radošā devuma novērtējums ir filmas “Četri balti krekli” (1967) iekļaušana Kannu kinofestivāla programmā \u003cem\u003eCannes Classics\u003c\/em\u003e līdzās Ingmara Bergmana, Alfreda Hičkoka un Stenlija Kubrika darbiem.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/RolandsKalninsAtverums3.jpg?v=1570882629\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/top-gramata-par-kinorezisoru-rolandu-kalninu.a103604\/\"\u003eKultūras Rondo: Filmu “Četri balti krekli” rāda Kannu kinofestivālā. Top grāmata par Rolandu Kalniņu\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kultura\/rolands-kalnins-es-dzivoju-vieglpratigi.a104090\/\"\u003eLR1 Kultūra: Māra Rozenberga. Rolands Kalniņš: “Es dzīvoju vieglprātīgi”\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":8489693216820,"sku":"","price":20.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/RolandsKalninsVaaksShopify700.jpg?v=1527083304"},{"product_id":"dzeja","title":"Dzeja","description":"\u003cp\u003e“Konstantins Petru Kavafis (1863—1933) ir viens no ietekmīgākajiem grieķu dzejniekiem, kura ceļš pie Eiropas lasītājiem ir prasījis ilgu laiku. Viņa pārsteidzošie, ironiskie un atklātie meklējumi erotikā, vēsturē un filosofijā — šajā trīsvienībā, kas bijusi klātesoša grieķu valodai un kultūrai visos laikos, — būtiski paplašinājuši dzejas izpratnes lauku,” raksta grāmatas sastādītājs un atdzejotājs Dens Dimiņš.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eKavafis tiek godāts kā modernās grieķu dzejas pamatlicējs. Viņš sarakstījis vairāk nekā 300 dzejoļu, kā arī daudzas esejas, recenzijas un apceres par kultūru un vēsturi. Par Kavafja tekstu “kanonu” pieņemts uzskatīt 153 paša autora atzītos un publicētos dzejoļus, kā arī viņa pēdējo, 154. dzejoli “Antiohijas pievārtē”, kas nodrukāts jau pēc dzejnieka nāves.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003ePēc daudzu gadsimtu pārtraukuma Kavafis pasaulei atkal liek sadzirdēt grieķu lirikas balsi. Tēlainības kolorīta ziņā viņu noteikti var raksturot kā vienu no grieķiskākajiem dzejniekiem.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eOjārs Lāms\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003ePats Kavafis sevi ir saucis par “vēstures dzejnieku”, un viņa teksti veido episku hellēniskās kultūras un tās norieta fresku. Viņa balsij piemīt, Josifa Brodska vārdiem, “nedziedināmu skumju nots” un vienlaikus hēdonisks stoicisms un erotisms.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eKavafis savu dzeju veidojis kā vērienīgu mozaīku, kurā ikviens elements ticis rūpīgi izslīpēts un reizēm arī izņemts vai nomainīts, ja autoram šķitis, ka tas nav pietiekami iederīgs. Tikpat rūpīgi ticis gatavots viņa tekstu kanona latviskais tulkojums. Sākotnējā versijā tas bija gatavs jau pirms desmit gadiem, bet šai laikā ticis vairākkārt pārstrādāts, tiecoties iespējami pietuvoties Kavafja valodai. Taču, kā atzīst atdzejotājs, “tuvošanās oriģinālam nenozīmē burtiskumu, tāpēc latviešu versija ir kārtējais kompromiss starp Skaistumu un Precizitāti, nepretendējot ne uz vienu, ne uz otru”.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatu papildina apjomīgs, detalizēts personvārdu, vietvārdu un reāliju rādītājs, kurā apkopotas Kavafja tekstos pieminētās vietas, vēsturiskās un mitoloģiskās personas, fakti, gadskaitļi, kā arī norādes uz antīkajiem un Bizantijas laika avottekstiem. Kavafja dzejas ģeogrāfiju uzskatāmi iezīmē karšu pielikums.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/dens-dimins-grieku-dzejnieka-kavafja-tulkojums-latviski-ir-sens-.a107185\/\"\u003eLR1. Kultūras rondo. Saruna ar tulkotāju Denu Dimiņu\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.satori.lv\/article\/velies-lai-cels-butu-gas\"\u003eSatori. Līva Bodniece “Vēlies, lai ceļš būtu gaŗš”\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":8961405419572,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Kavafis_sh.jpg?v=1530522687"},{"product_id":"vladimirs-glusenkovs","title":"Vladimirs Glušenkovs","description":"\u003cp\u003eMonogrāfija par savrupo, Latvijas mākslas kopainā ilgus gadus marginalizēto mākslinieku Vladimiru Glušenkovu (1948—2009) ne vien ļauj iepazīt viņa personību, radošo darbību un līdz šim nebijušā apjomā un kvalitātē  reproducētos darbus, bet arī, kā norāda grāmatas autore, mākslas zinātniece Daina Auziņa, saprast, ka redzamās mākslas dzīves ēnā ir pastāvējušas arī  citas — marginālākas, perifērākas, taču ne mazāk interesantas.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Glusenkovs_atv-1.jpg?v=1570889160\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eVladimira Glušenkova daudzveidīgais radošais mantojums gan ir saglabājies tikai daļēji, jo daudzas no viņa darbības jomām — gan scenogrāfija un performance, gan kinoafišu glezniecība — izrādījušās pārāk efemeras, turklāt mākslinieks savus darbus, visbiežāk neparakstītus un nedatētus, mēdzis atdāvināt kolēģiem un draugiem. Tomēr ir saglabājušās vismaz 500 Glušenkova gleznas un aptuveni tikpat daudz zīmējumu, no kuriem lielākā daļa patlaban glabājas Dinas un Jāņa Zuzānu kolekcijā. Tie vienkopus ar Vladimira Glušenkova dienasgrāmatām un piezīmēm sniedz priekšstatu par to autora rokraksta oriģinalitāti un spēju apsteigt savu laiku.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eSavos nebeidzamajos meklējumos Vladimirs Glušenkovs nejauši uztaustīja to, ko nākamo paaudžu mākslinieki jau apzināti kultivēja savā radošajā praksē — postmodernu pasaules skatījumu — eklektisku, irracionālu un haotisku.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eDaina Auziņa\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Glusenkovs_atv-2.jpg?v=1570889132\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eTas loģiski izrietēja no viņa agrīnās intereses par sirreālisma metodiku un tai sekojošās aizraušanās ar masu kultūras iespaidu apropriēšanu popārtā, līdz aizveda pie dekoratīvi ārišķīga ornamenta un abstraktām smilšu gleznām. Tas atspoguļojās gan viņa dienasgrāmatās un specifiskajos programmatiskajos uzstādījumos, gan stājdarbos — gleznās un zīmējumos, kā arī hepeningos, par kuriem liecina viens vienīgs videoieraksts. Vladimira Glušenkova pašizpausmes it kā viegli un rotaļīgi apliecina laikmetam raksturīgo nenoteiktību un pasaules absurdumu.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatā iekļautas Miervalža Poļa atmiņas par Vladimiru Glušenkovu, kā arī mākslas zinātnieces Anitas Vanagas pierakstīts Glušenkova stāstījums par viņa glezniecības principiem.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eIzdevumu papildina mākslinieka radošā biogrāfija, personu rādītājs un bibliogrāfijas apkopojums.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.facebook.com\/simtsgramikulturas\/videos\/531684003921732\/UzpfSTgwMDY0NDQ1NjYyOTE5ODoyMzkyNjY0OTEwNzYwNDcw\/\"\u003e100 g kultūras. Vladimira Glušenkova “Absurda mitoloģija”\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"http:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/makslinieks-vladimirs-glusenkovs-latvijas-kulturas-telpa.a108581\/?fbclid=IwAR35R-Xdg0rNAFhKoxYAIq0Q9xaW0X81W1L8-mUxEpbROQkHBA6Q3El8wmg\"\u003eKultūras Rondo. Mākslinieks Vladimirs Glušenkovs Latvijas kultūras telpā\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":9553325785140,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Glusenkovs_sh.jpg?v=1536732807"},{"product_id":"missale-rigense-livonijas-garigaja-kultura-gregoriskie-dziedajumi-viduslaiku-riga","title":"Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā","description":"\u003cp\u003eJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora profesora Guntara Prāņa monogrāfija ir izcils notikums Latvijas mūzikas vēstures pētniecībā, jo sniedz unikālu un līdz šim plašāk nezināmu informāciju par senākajām Latvijas mūzikas vēstures lappusēm — gregorisko korāli 15. gadsimta Rīgā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eGregoriskie dziedājumi ir pirmais repertuārs mūzikas vēsturē, kas dokumentēts rakstiski un tādējādi šodien tiek uzskatīts par profesionālās mūzikas sākumu Eiropā. Arī Latvijā senākā mūzikas vēstures liecība ir gregorisko dziedājumu pieraksti, kas atrodami Latvijas vēsturei nozīmīgajā liturģiskajā grāmatā — Rīgas misālē (\u003cem\u003eMissale Rigense\u003c\/em\u003e), kura dokumentē dievkalpojumu dzīvi Rīgas Domā 15. gadsimta otrajā pusē, apliecinot, ka viduslaiku Rīgas kultūras norises ir bijušas cieši saistītas ar Eiropas mūzikas kultūras un reliģiskās dzīves apriti.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Missale_atv-2.jpg?v=1570869988\"\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eTā ir grāmata par grāmatu, bet vēl jo vairāk — par mūziku, par garīgo un laicīgo kultūru Rīgā. Rīgas misāle ir unikāls manuskripts, viduslaiku rudens jeb vēlo viduslaiku fenomens, kultūrvēsturiska un sakrāla relikvija, faktiski vienīgais autentiskais Rīgas baznīcas vēstures un liturģijas avots, kas saglabājies pēc reformācijas. Monogrāfija liecina par augstas kvalitātes pētnieka spējām un neatlaidīgu darbu, par komplicētu, bet ar pārsteidzošiem panākumiem rezultējušos mazzināmu avotu apzināšanas procesu. Tā sniedz iespēju reflektēt par kanona un spēles, par normētu likumu un radošā gara saspēli, par sekulārā un sakrālā, par individuālā, lokālā, neformālā izpausmēm Rīgas viduslaiku kultūrā.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eAija Taimiņa, monogrāfijas recenzente \u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg alt=\"\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Missale_atv-1.jpg?v=1570870223\"\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.facebook.com\/simtsgramikulturas\/videos\/294545991185805\/UzpfSTgwMDY0NDQ1NjYyOTE5ODoyNTA5MDExNTE5MTI1ODA4\/\"\u003e100 g kultūras. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/klasika.lsm.lv\/lv\/raksts\/pa-celjam-ar-klasiku\/guntars-pranis-dziedataji-viduslaiku-riga-bija-apveltiti-ar-ipas.a112204\/?fbclid=IwAR2cv3hITXGs8HxuFs_3IlIj6plWKw7QMhSnkEackrfD_X1IQuituvNbPNc\"\u003ePa ceļam ar Klasiku. Guntars Prānis: Dziedātāji viduslaiku Rīgā bija apveltīti ar īpašu temperamentu\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.diena.lv\/raksts\/kd\/intervijas\/intervija-ar-jazepa-vitola-latvijas-muzikas-akademijas-rektoru-guntaru-prani.-gandarijums-virs-udenskrituma-14211318?fbclid=IwAR1nhDKLo58c3Mvsnu_IkgUnDUhLX943R6WgrpAyJgehiNszwirRLDcqToM\"\u003eKDi. Gandarījums virs ūdenskrituma. Muzikoloģes Ineses Lūsiņas saruna ar Guntaru Prāni\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/missale-rigense-guntars-pranis-iepazistina-ar-gregorisko-dziedaj.a112918\/?fbclid=IwAR1L8aSRBNMn5Q38FtqvwWPU7aYmyS5yzPImp-mM_DBbD9wf3NfLiM047Ws\"\u003eLR1. Kultūras Rondo. Saruna ar grāmatas autoru Guntaru Prāni un zinātnisko redaktoru Andri Levānu\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":13799865024564,"sku":"","price":15.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Missale_sh.jpg?v=1542866841"},{"product_id":"cilveki-un-notikumi-latviesu-zemes-no-ledus-aiziesanas-lidz-latvijas-valstij","title":"Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij","description":"\u003cp\u003eSagaidot Latvijas valsts simto gadadienu, tapis unikāls enciklopēdisks izdevums — literatūrzinātnieka, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītāja Raimonda Brieža un autoru kolektīva sastādītā hronika “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij”.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eGrāmata paredzēta plašam lasītāju lokam un sniedz visaptverošu hronoloģisku pārskatu par notikumiem Latvijas kultūrtelpā vairāk nekā desmit gadsimtos. Izdevums iecerēts kā vērtību arhīvs, kas atklāj daudzveidīgo un bagāto kultūras slāni, uz kura pamata veidojusies Latvijas valsts un sabiedrība. Par hronikas sākuma brīdi izraudzīts laiks, kad Baltijas telpa atbrīvojās no ledus, bet par beigu posmu — 1918. gads, kad tika proklamēta Latvijas valsts.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg alt=\"Cilvēki un notikumi. Hronika\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/hronika_atv-2.jpg?v=1635524672\"\u003e\n\u003cp\u003eIzdevuma nolūks ir veicināt interesi par Latvijas vēsturi un kultūru, aktualizēt parādības, kas saistītas ar dažādu kultūras lauku pārklāšanos, kā arī rosināt pētījumus par vēl nepētītām un maz zināmām tēmām. Tā adresātu loks ir ne vien pētnieki, bet arī studenti, skolotāji, kultūras žurnālisti, literāti utt., kā arī ikviens, kas gribētu kādu notikumu vai personību ieraudzīt citu tālaika norišu un personību kontekstā, lai apjaustu jaunas kopsakarības un labāk izprastu kultūras vietu sabiedrības attīstībā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eHronikas veidotāji notikumu atlasē apvienojuši gan bieži minētus, gan mazāk zināmus faktus, personas, literārus, mākslas, teātra un mūzikas darbus, līdztekus “lielajiem” notikumiem saglabājot ikdienas klātbūtni, “lielajai” vēsturei — “mazos” notikumus un šķietami nenozīmīgas norises, kas parasti pazūd plašāku pētījumu vispārinājumos.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg alt=\"Cilvēki un notikumi. Hronika\" src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Cilveki_un_notikumi-hronika-Neputns.jpg?v=1635524629\"\u003e\n\u003cp\u003eHronikai izvēlēts ērti pārskatāms sinoptisko tabulu formāts, kas ļauj to lasīt gan horizontāli, gan vertikāli un vienotā kopainā parādīt gan vēstures, sociālo un kultūras notikumu gaitu, gan arī atsevišķu norišu sinhronitāti un paralelitāti. Uzsverot notikumu vienlaicīgumu un secīgumu, fakti kārtoti ailēs: NOTIKUMI (vēsturiskas, politiskas, sociālas norises), VIDE (sabiedrības emancipācija), TELPA (arhitektūra, telpiski objekti), LIETAS (tēlotāja un lietišķā māksla, mākslas dzīve), RAKSTI (literārā dzīve un rakstniecība), SPĒLES (teātra un mūzikas dzīve, kino, izklaides). Kā ornaments hronikas tekstā iesaistās arī BALSIS — cilvēku izteikumi, kas raksturo konkrēto laiku un notikumus.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eIzdevumu papildina papildina atsevišķs rādītāju pielikums, kurā alfabētiskā secībā kārtoti CILVĒKI un VIETAS.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"https:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/izdota-hronika-par-notikumiem-latviesu-zemes-no-ledus-aiziesanas.a112055\/?fbclid=IwAR0lxLH0AqGIomu17PMGaBIFb3MdWzgr5P_uSiTzaSEwIHoSPkIwnKeDHjY\"\u003eKultūras Rondo. Izdota grāmata par notikumiem latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.satori.lv\/article\/teksts-kas-uzstajigi-prasa-lidzdarbosanos?fbclid=IwAR0jA5178se_M5meq8_tt3lnKngDHOfGxiED_I4atAXsfIO01MttpV9GjiQ\"\u003eSatori. Māris Zanders. Teksts, kas uzstājīgi prasa līdzdarbošanos\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":13843355729972,"sku":"","price":20.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/hronika_sh.jpg?v=1543926046"},{"product_id":"orbita","title":"Orbīta","description":"\u003cp\u003eSērijā “Studijas bibliotēka” grāmata par tekstgrupu “Orbīta” (“\u003cem\u003eОрбита\u003c\/em\u003e”). Grupa izveidojusies 1999. gadā, apvienojoties krievu valodā rakstošajiem Rīgas dzejniekiem Artūram Puntem, Semjonam Haņinam, Sergejam Timofejevam, Žoržam Uaļļikam un Vladimiram Svetlovam.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eLaika gaitā pulcējot ap sevi arī citu mākslas jomu pārstāvjus, “Orbīta” izveidojusies par dzejnieku, mākslinieku, mūziķu, fotogrāfu un mediju mākslinieku apvienību, kas ar savu daudzveidīgo radošo darbību ieņem nozīmīgu vietu Latvijas laikmetīgās mākslas kopainā.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Orbita_atverums2.jpg?v=1570872801\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eGrāmata ir mēģinājums aptvert grupas mākslinieku radošos meklējumus savdabīgā vārdnīcas formā, veidojot šķirkļus, kuros tie aplūkoti no dažādiem aspektiem. Visi šķirkļi sākas ar burtu “M”, kuru kā simbolu piesaka uz grāmatas vāka redzamais kadrs no Sergeja Timofejeva 2007. gadā tapušā videodarba “Viena burta dzejolis”.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003e“Šķirkļu” izklāstā autorteksts mijas ar intervijām ar grupas pārstāvjiem — Sergeju Timofejevu, Vladimiru Svetlovu, Artūru Punti un Aleksandru Zapoļu (literārais pseidonīms Semjons Haņins).\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eSērijas “Studijas bibliotēka” izdevumi sniedz ieskatu Latvijas laikmetīgās mākslas ainā 20. gadsimta nogalē un 21. gadsimtā. Grāmatas ietver pamattekstu, interviju, reprodukciju izlasi, kā arī pilnu teksta tulkojumu angļu valodā. Sērija aizsākta 2008. gadā, un tajā iznākušas 16 grāmatas.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"https:\/\/klasika.lsm.lv\/lv\/raksts\/pasaza\/ilvas-skultes-un-aigas-dzalbes-petijums-orbita.a113733\/?fbclid=IwAR3uhAwbdymRmm77b6dncDEAetL_1w05BLmn-zY3M9odUcjgrxZ9X2WPMG8\"\u003eLR3\/Klasika. Pasāža. Ilvas Skultes un Aigas Dzalbes pētījums “Orbīta”. Ievas Lejasmeijeres saruna ar grāmatas autorēm\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/augstak-par-zemi\/iznakusi-gramata-par-makslinieku-apvienibu-orbita.a115119\/\"\u003eLR1. Augstāk par zemi. Iznākusi grāmata par mākslinieku apvienību “Orbīta”. Andas Buševicas saruna ar Aigu Dzalbi un Ilvu Skulti\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":13857490862132,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Orbita_sh.jpg?v=1544428910"},{"product_id":"zonas","title":"Zonas","description":"\u003cp\u003eAivars Madris ar pārtraukumiem rakstījis dzejoļus jau vairāk nekā desmit gadus. Līdz šim publicējies maz, taču viņa dzejoļi, kas bijuši lasāmi žurnālā “Latvju Teksti”, interneta žurnālos “Punctum” un “Satori”, kā arī “Satori” izdotajos grāmatžurnālos, piesaistījuši uzmanību, piesakot jaunu, ievērības vērtu balsi latviešu dzejā.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eViņa pirmajā dzejoļkrājumā “Zonas” ir apkopoti no 2008. līdz 2018. gadam tapuši teksti, kas atspoguļo pakāpenisku autora personības un literārā rokraksta nobriešanu.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003e“Zonas”, kā jau saka priekšā nosaukums, aptver dažādas dzīves sfēras jeb zonas — šeit ir gan personiskā pieredze ar bērnības un jaunības ainām, gan intelektuālās pasaules paplašināšana, reflektējot par dažādām kultūrparādībām un Latvijas vēsturi, gan, kā jau pieklājas, arī mīlestības pārdzīvojumi, kas vijas cauri dzejā izstāstītam personiskam attiecību stāstam. Vienlaikus “Zonas” ir arī centieni apgūt plašu dzejas rakstīšanas pieredzi, nebaidoties ne no klasiskiem risinājumiem, ne eksperimentiem un īpašu godu izrādot laikabiedru un citu latviešu un ārzemju dzejnieku radītajiem darbiem, kuru nospiedumi šeit bagātīgi izkaisīti.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eAivars Madris\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003e\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Madris-Zonas-vaaks-atv.jpg?v=1570889672\" alt=\"\"\u003e\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eKrājuma redaktors Kārlis Vērdiņš: “Aivara Madra krājums piedāvā plašu tēmu un formu amplitūdu: no nostalģiskām bērnības atmiņām par Liepāju un Latvijas vēstures motīviem līdz intīmai mīlestības dzejai un audiovizuālu darbu tulkojumiem dzejas valodā. Autora straujie pārlēcieni no dokumentalitātes uz izdomu un no prozaiskuma uz poēziju padara viņa krājumu par aizraujošu lasāmvielu, kas prasa aktīvu līdzdarbību arī no lasītāja.”\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eGrāmatu papildina autora sastādīts krājuma skaņu celiņš vietnē \u003cem\u003eSpotify\u003c\/em\u003e, kurā ietvertās dziesmas un to secība pakārtota dzejoļu saturam un sakārtojumam.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"http:\/\/www.punctummagazine.lv\/2019\/03\/27\/turpinot-pardefinet-viriskibu\/?fbclid=IwAR0u5m-LKBQ3yKYWY9SyIqVmh8thDnQlWBsie2KeZ56NTxQua3B2cTa5v0c\"\u003ePunctum. Raimonds Ķirķis. Turpinot pārdefinēt vīrišķību\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.satori.lv\/article\/liriskais-miksteips?fbclid=IwAR3WCD4YLQEN7fNMc-lsC35SXnxg24Lx58EbmmKh57IrjVyWWhmiLjVlYKc\"\u003eSatori. Ivars Šteinbergs. Liriskais miksteips\u003c\/a\u003e\u003cbr\u003e\u003ca href=\"https:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/klaja-nacis-aivara-madra-pirmais-dzejolu-krajums-zonas.a116309\/\"\u003eKultūras Rondo. Klajā nācis Aivara Madra pirmais dzejoļu krājums “Zonas”\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":14202480197684,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Zonas_sh.jpg?v=1551346827"},{"product_id":"darbnicas-burtnieks-un-ripors","title":"Darbnīcas “Burtnieks” un “Ripors”","description":"\u003cp\u003eSēriju “Latvijas mākslas klasika” turpina jau divdesmitais izdevums — grāmata par mākslas porcelāna darbnīcām “Burtnieks” un “Ripors”, kas atšķir mazāk zināmu, taču ne mazāk interesantu lappusi īsajā, bet spilgtajā Rīgas mākslas porcelāna vēsturē.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/LMK-Porcel_atv2.jpg?v=1570556302\" alt=\"Latvijas mākslas klasika\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eŠī vēsture aizsākās 1925. gadā, kad latviešu mākslinieki pirmoreiz parādīja savus darbus Starptautiskajā modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē (\u003cem\u003eL’Exposition internationale des arts décoratifs et industriels modernes\u003c\/em\u003e) Parīzē, un beidzās jau 1940. gadā, Latvijai zaudējot suverenitāti. Pēc Otrā pasaules kara galvenā uzmanība bija pievērsta masveida produkcijas ražošanai, pārtraucot izgatavot unikālus priekšmetus pēc profesionālu mākslinieku metiem. Taču, atgriežoties mākslas porcelāna attīstībai labvēlīgajā starpkaru posmā, jāuzsver, ka līdzās mūsdienās labi pazīstamās porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (1925—1928) īsajam veiksmes stāstam savu artavu mākslas porcelāna tapšanā deva gan mazāk zināmās darbnīcas “Burtnieks” (1929—1939) un “Ripors” (1933—1934), gan vairāku mākslinieku patstāvīgie centieni.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eMūsdienās interese par Rīgas mākslas porcelānu aizvien pieaug. Mākslas tirgū parādās arī iepriekš neredzēti priekšmeti un ar porcelāna apgleznošanu saistītu autoru vārdi. Lielu uzmanību 20. gadsimta starpkaru perioda porcelānam velta gan muzeji, gan kolekcionāri, tomēr, kā atzīst grāmatas autore Ludmila Neimiševa, līdz pilnīgai šīs savdabīgās mākslas izpētei vēl ejams tāls ceļš.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/LMK-Porcel_atv1.jpg?v=1570556441\" alt=\"Latvijas mākslas klasika\" style=\"float: none;\"\u003e\n\u003cp\u003eSērijā “Latvijas mākslas klasika” tiek izdotas neliela apjoma grāmatas plašam lasītāju lokam, kuras viegli uztveramā veidā ļauj iepazīt mūsu mākslas klasiķu dzīvesstāstus un radošo devumu. Tās ietver plašu reprodukciju klāstu un pilnu teksta tulkojumu angļu valodā. Grāmatas papildina arī laika josla, kas latviešu mākslinieku dzīvi ļauj skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības.\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":14760540766260,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/LMK-Porcel_sh.jpg?v=1554877687"},{"product_id":"dziesma-par-manu-sidu","title":"Dziesma par manu Sidu","description":"\u003cp\u003eSenspāņu varoņepus “Dziesma par manu Sidu” (“\u003cem\u003eCantar de Mio Cid\u003c\/em\u003e”) ir senākais spāņu literatūras piemineklis, kas saglabājies līdz mūsdienām. Pasaules literatūrā tas ieņem tikpat nozīmīgu vietu kā angļu “Bišuvilks” (\u003cem\u003eBeovulfs\u003c\/em\u003e), franču “Rolanda dziesma” vai vācu “Nībelungu dziesma”. Tas vēsta par 11. gadsimtā dzīvojuša kastīliešu bruņinieka, saukta Sida (\u003cem\u003eEl Cid\u003c\/em\u003e arābu valodā — “mans kungs”), dzīvi un varoņdarbiem. Sids Kampeadors (epus atdzejotājs Uldis Bērziņš Sida pavārdu tulko kā “Kaujvedis”) ir vēsturiska persona, tautas mīlēts un godāts nacionālais varonis Rodrigo Diazs no Vivaras. \u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eEpus sarakstīts viduslaiku kastīliešu valodā un saglabājies vienā eksemplārā, ar 1207. gadu datēta teksta norakstā, kas radīts ap 1320.—1330. gadu. Izcilais sidologs, spāņu folkloras, valodas vēstures un tautas daiļrades pētnieks Ramons Menendess-Pidals, to sauc par “žongliera manuskriptu”. Ar vārdu “žonglieris” viduslaiku Spānijā saprata māksliniekus, kas galmos un tirgus plačos izklaidēja publiku ar deklamāciju, muzicēšanu, aktierspēli un akrobātiku. Šo mākslinieku vārdi, tāpat kā “Sida” autora vārds, lielākoties nav saglabājušies. Epus manuskripts, kas visdrīzāk pieder diletanta spalvai, ilgu laiku nogulējis aizmirsts un pirmoreiz publicēts tikai 1779. gadā.\u003c\/p\u003e\n\u003cdiv style=\"text-align: left;\"\u003e\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/Sids-atv2.jpg?v=1570558377\" alt=\"Dziesma par manu Sidu\" style=\"float: none;\"\u003e\u003c\/div\u003e\n\u003cp\u003eStāsts par Sida varoņdarbiem veidots trīs daļās. Pirmā nav saglabājusies un īsi pārstāstīta prozas formā. Notikumi sākas ar to, ka Kastīlijas un Leonas karalis Alfonso VI pēc melīgas apsūdzības patriec Sidu. Taču Sids aizstāv savu godu un, rīkojoties kā krietns bruņinieks un vasalis, cīņās pret mauriem  atgūst karaļa uzticību un savu labo vārdu. Pēc izlīguma karalis izprecina meitas Karjonas infantiem, taču tie izrādās nodevīgi, gļēvi un mantkārīgi radījumi, apkauno Sida meitas un vēlāk prāvā saņem pelnīto sodu. Meitu gods tiek atjaunots, un beigās viņas tiek pienācīgi izprecinātas Navarras un Aragonas infantiem. Epus beidzas ar Sida slavinājumu.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eDzejnieks Uldis Bērziņš epus tulkojumam veltījis ilgus gadus, un tas gājis rokrokā ar dziļu teksta izpēti un senkastīliešu valodas studijām.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003ePar savu oriģinālu — “Tekstu” — esam vienojušies saukt to “žongliera manuskriptu”, kas dažus gadsimtus glabāts Sida dzimtajā Vivarā, vēlāk pirkts un pārdots, tagad glabājas Spānijas Nacionālajā bibliotēkā un tulkotāja darba vēlākos gados jau bija pieejams internetā. [..] Gan es, gan zinātniskais redaktors, abi lasījām, vismaz izšķirstījām visus pieejamos tulkojumus [..]. Kādu daļu ideju esam smēlušies no privātās sarakstes vai sarunām ar spāņu literatūras pētniekiem, tāpat ar ilggadējiem un aizrautīgiem tās lasītājiem.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eUldis Bērziņš\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eLatviešu tulkojums veidots pēc Ramona Menendesa-Pidala veidotā vēsturiskā izdevuma (1908). Teksts salīdzināts ar mūsdienu sidologa Alberto Montanera izsmeļošo filoloģisko izdevumu (2007; papildinātais izdevums 2018). Grāmatu papildina atdzejotāja ievadvārdi, zinātniskā redaktora ievads, komentāri, personvārdu, vietvārdu un reāliju glosārijs un bibliogrāfija, kā arī attēlu pielikums.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eApbalvojumi: \u003cbr\u003eLatvijas Literatūras gada balva kategorijā Labākais ārvalstu literatūras tulkojums (2020)\u003cbr\u003e\u003cbr\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":14946758754356,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Sids_sh.jpg?v=1557302445"},{"product_id":"vilkumuizas-jaunkundzes-dzeja","title":"Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja","description":"\u003cp\u003eIzcilā poļu dzejnieka, rakstnieka un dramaturga Jaroslava Ivaškeviča (1894—1980) darbi Latvijā izdoti un iestudēti vairākkārt. Vēl salīdzinoši nesen viņa vārdu Latvijas kultūrtelpā aktualizējis režisors Alvis Hermanis, Jaunajā Rīgas teātrī iestudējot Ivaškeviča garstāsta “Vilkumuižas jaunkundzes” dramatizējumu (2000). Kino mīlētājiem gan pasaulē, gan Latvijā Ivaškeviču tuvinājusi poļu kinorežijas meistara Andžeja Vajdas 1979. gadā radītā šī paša stāsta ekranizācija.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eIngmāras Balodes sastādīto un tulkoto Ivaškeviča darbu izlasi veido divas daļas. Pirmajā ietverts hrestomātiskākais no viņa darbiem — poētiskais garstāsts “Vilkumuižas jaunkundzes”, kuru Ivaškevičs sarakstījis 1932. gadā Sirakūzās, sava pirmā Itālijas ceļojuma laikā. Tas reiz jau izdots latviski (Irēnas Birzvalkas tulkojumā,1993), taču, kā grāmatas ievadā norāda Ingmāra Balode, “tulkojumi noveco, savukārt nenovecojoši darbi ir pelnījuši jaunas interpretācijas”.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eSavukārt izlases otrā daļa sniedz ieskatu latviešu lasītāju līdz šim mazāk iepazītā Ivaškeviča daiļrades laukā — dzejā, precīzāk — vēlīnajos dzejoļos, kas apkopoti zem nosaukuma “Ceļojumu dzeja”.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eViens no impulsiem salikt šajā izlasē kopā “Vilkumuižas jaunkundzes” un Ivaškeviča ceļojumu dzejoļus radās tajā mazajā mirklī, kad, pabeidzot lasīt šo darbu, skatiens vēl ietiepīgi kavējās pēdējā lappusē, un tur bija rakstīts: “\u003cem\u003eSyrakuzy, kwiecień 1932\u003c\/em\u003e” — Sirakūzas, aprīlis 1932. Domāju par to, kā autors, aptuveni mana vecuma vīrietis tobrīd, sēž zem augstās, spalgās Sicīlijas pavasara saules, visviens, vai izdevies noslēpties vai bijusi drosme tai ļauties, un raksta par to, kā Viktors Rubens, galvenais varonis, izkāpis no vilciena, dodas pa saviem jaunības vasaru laukiem Polijā pie — tagad teiktu — pie sevis paša. Cik daudz ceļojumu ir šajā vienā stāstā un cik iespēju dažādos veidos nostaigāt savu dzīvi!\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eIngmāra Balode\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eJaroslava Ivaškeviča dzīve bijusi tik intensīva, ka, šķiet, ietvērusi vairākas dzīves: viņš bijis ne vien dzejnieks un prozaiķis, bet arī dramaturgs, esejists, mūzikas kritiķis, libretists, tulkotājs, redaktors un publicists; starpkaru periodā — diplomātiskā dienesta pārstāvis, pēc Otrā pasaules kara — valstsvīrs, Polijas rakstnieku savienības prezidents un aktīvs kultūras dzīves organizētājs. Bet grāmatas sastādītāja un tulkotāja Ingmāra Balode atzīst: “Man viņš sākotnēji ir spilgtās poļu starpkaru paaudzes pārstāvis, Čaka un Sudrabkalna laikabiedrs, tekstgrupas “Skamandrs” dzejnieks.” (\u003cem\u003eSkamander\u003c\/em\u003e — 1918. gadā izveidojusies dzejnieku grupa, kuras modernistiskie meklējumi iezīmēja vienu no vadošajiem stilistiskajiem strāvojumiem Polijas literatūrā.) Ivaškeviča balsij piemīt aizrautīgs un silts tembrs, intonatīva niansētība, jutekliskums un melodiskums.\u003c\/p\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"https:\/\/www.satori.lv\/article\/vilkumuizas-jaunkundzes\"\u003eSatori. Dzejoļi no izlases “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja”\u003cbr\u003e\u003c\/a\u003e\u003ca href=\"https:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/izdota-polu-literaturas-klasika-jaroslava-ivaskevica-vilkumuizas.a120132\/\"\u003eLR1. Kultūras Rondo. Izdota poļu literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja”. Saruna ar Ingmāru Balodi\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":29058800877620,"sku":"","price":5.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/J.Ivaskevics-Vilkmuizas-jaunkundzes_sh.jpg?v=1563950265"},{"product_id":"latvijas-maksla-simbolisma-laikmeta","title":"Latvijas māksla simbolisma laikmetā","description":"\u003cp\u003eMākslas zinātnieces Daces Lambergas pētījums sniedz visaptverošu ieskatu simbolisma vēsturē Eiropā un tā izpausmēs Latvijas mākslā. \u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eRakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš 1914. gadā atzina, ka 19.\/20. gadsimta mijā latviešu glezniecība likusies kā vārīgs siltumnīcas stāds, un radušās šaubas, vai kaut kas tāds pie mums augs? Tomēr šis brīnišķīgais stāds aizvien vairāk piemērojās Latvijas zemei, un viens no tā trauslajiem zariem krāšņi uzplauka kā kosmopolītiskais simbolisms — virziens, kuru iedvesmoja mītu un leģendu — gan teiksmaini romantisko, gan drūmi depresīvo noskaņu cauraustā — savdabīgā tēlainība.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/simbolisms_atv-1.jpg?v=1572542487\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eLatvijā simbolisma uzplaukums norisa vienlaikus ar nacionālās tēlotājas mākslas dzimšanas procesu.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eDaiļrades sākumā Jani Rozentālu, Vilhelmu Purvīti, Johanu Valteru, Teodoru Ūderu, Rūdolfu Pērli un viņu laikabiedrus saistīja ne tikai studijās apgūtais reālistiskais dabas atainojums, bet Rietumeiropā 19.gadsimta vidū dzimušā simbolisma mākslas paraugu iespaidā viņus vienlaicīgi aizrāva atraisīts fantāzijas lidojums un emocionālām izjūtām pārpilns radošais skanējums. Jaunajā virzienā, pretēji naturālismā valdošajai stāstošajai pieejai, izteiksmes veids saistījās ar estētisku izsmalcinātību, subjektīviem dvēseles pārdzīvojumiem, dīvainiem sapņiem, sirreālu fantāzijas atklāsmi, melanholiju vai drūmiem murgiem. Taču, pateicoties jauno mākslinieku aktīvās dzīves uztveres dziļajai saiknei ar tautas mentalitāti, ar senajām folkloras un etnogrāfijas tradīcijām, simbolisms, iesakņojoties Latvijas vidē, guva lokāli raksturīgas iezīmes.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eDace Lamberga\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/simbolisms_atv-2.jpg?v=1572542516\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp\u003eApjomīgais pētījums atspoguļo latviešu un Baltijas vācu profesionālās glezniecības, grafikas un tēlniecības vēsturi šā 19.\/20. gadsimta mijas iezīmīgā virziena strāvojumu izpausmēs.\u003c\/p\u003e\n\u003cimg src=\"https:\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/files\/simbolisms_atv-3.jpg?v=1572542557\" alt=\"\"\u003e\n\u003cp class=\"about\"\u003eVairāk par grāmatu:\u003cbr\u003e\u003ca href=\"https:\/\/lr1.lsm.lv\/lv\/raksts\/kulturas-rondo\/klaja-nacis-makslas-zinatnieces-daces-lambergas-petijums-par-sim.a122440\/\"\u003eKultūras Rondo: Klajā nācis Daces Lambergas pētījums par simbolismu\u003c\/a\u003e\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":30398029332532,"sku":"","price":20.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/DL-Simbolisms-vaaks570px.jpg?v=1570645605"},{"product_id":"erti-parnesajami-sparni","title":"Ērti pārnēsājami spārni","description":"\u003cp\u003eKatrīnas Rudzītes otrais dzejoļu krājums.\u003c\/p\u003e\n\u003cblockquote\u003e\n\u003cp\u003eKrājumā iekļautajos tekstos esmu mēģinājusi apvienot intuitīvu pieeju valodai un apzinātus mēģinājumus pētīt tēmas, kas man šķiet nozīmīgas, bet vienlaikus ir sarežģītas vai grūti tveramas. Piemēram, dažādi apziņas stāvokļi un attiecības ar ķermeni. Arī attiecības ar valodu un rakstīšanu.\u003c\/p\u003e\n\u003ccite\u003eKatrīna Rudzīte\u003c\/cite\u003e\n\u003c\/blockquote\u003e\n\u003cp\u003eDzejnieces debijas krājums “Saulesizplūdums” 2015. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā Spilgtākā debija literatūrā. Rudzītes dzeja tulkota angļu, grieķu, slovēņu, krievu, baltkrievu un igauņu valodā. Dzejniece darbojas apvienībā “Sieviešu stendaps”. Ir studējusi sociālantropoloģiju Latvijas Universitātē, patlaban Kultūras akadēmijā studē maģistra programmā Kultūras un starpkultūru studijas.\u003c\/p\u003e\n\u003cp\u003eKrājuma redaktore dzejniece Anna Auziņa par krājumu: “Katrīnas Rudzītes otrajā dzejoļu krājumā saglabājas dzejniecei iepriekš raksturīgais jūtīgi improvizējošais rokraksts, no asociativitātes tomēr arvien vairāk virzoties uz saprotamāku poētisko izteiksmi. Krājumu caurvij subjekta un valodas mijiedarbības motīvi, tiek risināts klasiskais modernisma jautājums par valodas iekšupvēršanās un vēstījuma attiecībām. Līdztekus risinātas arī indivīda un sabiedrības attiecības, brīvi rotaļīgos tēlos tiek pausta atsvešinātība un melanholija. Izmisums vispirms pāraug izaicinājumā, pēcāk — skumjā cerībā bez ilūzijām. Spilgtākā jaunā krājuma iezīme ir intelektuāla draiskulība — šķietami naivas blēņas un joki parādās skaidrā teorētiskā ietvarā, tā radot paradoksus, kas piešķir Katrīnas Rudzītes dzejai provokatīvu pieskaņu.”\u003c\/p\u003e","brand":"Neputns","offers":[{"title":"Default Title","offer_id":31855167569972,"sku":"","price":2.0,"currency_code":"EUR","in_stock":true}],"thumbnail_url":"\/\/cdn.shopify.com\/s\/files\/1\/0309\/1401\/products\/Rudzite-Erti-parv-sparni-vaaks-www.jpg?v=1588094815"}],"url":"https:\/\/www.neputns.lv\/collections\/akcija.oembed?page=2","provider":"Neputns","version":"1.0","type":"link"}