Home

"Neputns" vēl skaistus Ziemassvētkus un veiksmes pilnu 2022. gadu!

Noslēgums

 

Bērni dipina. Kalnaina iela.

Rīta blāzmas vicina spārnus sniega snigšanas klusumā.

Es biju, un manis nav. Putni kalnu ir kliegdami pārlidojuši.

Atbalsojoties noskan

lokomotīvju smiekli.

 

Dzīve. Tās raupjums tikām berž lūpas,

līdz izplēš no tām triumfa saucienu,

un dzimst mīlestība, kādu neviens vēl nav pieredzējis,

pret cilvēku darbiem, pret dažādām ķermeņa formām,

pret ciešanu noslēpumiem.

Nes tālāk, zeme, savas trauslās pilsētas.

Starp mani un tevi izplešas vētrains klaids.

Un es, būdams viņpus un riņķodams virs tevis gaisā, redzu:

 

uz priedes galdiem kūp ēdiens,

bērni pa kalnainu ielu uz skolu

iet.

[1933]

Česlavs Milošs

Ingmāras Balodes atdzejojumā