Pārāk īsas vasaras numurs pievēršas esejām un dzejai, kas dažādos laikos radušies dažādās vietās un valodās. Žurnālā lasāmie teksti tulkoti no franču, angļu, dāņu, krievu, itāļu, grieķu, poļu un vācu valodas.
Vietējos autorus pārstāv Semjons Haņins (Evelīnas Andžānes un Roberta Vilsona atdzejojumā no krievu valodas), kā arī gleznotājs Jānis Šneiders, piedāvājot vizuālus un grafiskus dzejoļus līdztekus refleksijai par rakstniecību. Savukārt žurnāla pielikumā uz zila papīra lasāmi pašu jaunāko autoru dzejoļu izlase “DZEJOĻU KONKURSS CILVĒKIEM LĪDZ 10 g.v. BET VAR ARĪ DRUSKU VAIRĀK KURĀ UZVARĒJA VISI”. Līdztekus tekstiem, kas tapuši mūsu kultūrtelpā, Pārāk īsas vasaras numurā publicēti Toves Ditlevsenas dzejoļi Andreja Vīksnas atdzejojumā no dāņu valodas, Pavlinas Marvinas dzejolis “Melnā magrica”, kuru no grieķu valodas atdzejojis Lauris Veips, kā arī Poļu Nobelistes Vislavas Šimborskas dzejoļu izlase Ingmāras Balodes atdzejojumā.
Šajā numurā lasāms arī turpinājumos publicētās franču zinātnes filosofa un iztēles pētnieka Gastona Bašlāra esejas “Lidojuma sapnis” noslēgums, ko no franču valodas tulkojis Lauris Veips, Džoanas Didionas eseja “Par piezīmju grāmatiņas uzturēšanu” Adrijas Zaķes tulkojumā, kā arī Italo Kalvīno eseja “Īstenības līmeņi literatūrā”, kuru tulkojis Roberts Vilsons un Rainera Marija Rilkes dzejteksts “Lelles” Dena Dimiņa tulkojumā.
Pārāk īsas vasaras numura redakcijas slejā Marija Luīze Meļķe raksta: “Tagad ir vasara, meitenes un zēni staigā apsauļotiem stilbiem, un visi cer, ka, ieejot pēc ledus kafijas, veikalā darbosies kondicionētājs. Labi, mēs arī. Mēs arī vienkārši izdosim tālāk savu žurnālu. Tajā tomēr ir apkopoti fantastiski teksti, un nav arī cienīgi skaisto pasaulē aizlaist cietsirdības ēnā. Cilvēks, kurš palicis pavisam bez cerības, sāk no iekšpuses ost pēc veca puķu ūdens. Un tomēr es esmu āksts, kurš dažbrīd jūtas līdzīgs klaunam vai cirka mērkaķim. Es mēģināju uzzīmēt viņu nedaudz smieklīgu, nedaudz mīļu.”
Būdams jaunu cilvēku lolojums, galvenokārt literārais žurnāls “Žoklis” fokusējas tieši uz radošo jaunatni visās mākslas jomās, veicinot starpdisciplināru teksta rakstīšanas un uztveres praksi. Dažādība, aicinot “Žoklī” publicēties dažādu mākslas jomu un paaudžu pārstāvjus, nodrošina izdevuma vitalitāti un dara Latvijas kultūras audumu krāsaināku. Žurnālu veido pieci jaunie literāti Raimonds Ķirķis, Marija Luīze Meļķe, Lauris Veips, Roberts Vilsons un Kirils Ēcis. To izdod biedrība “Žoklis”.