Klajā laists leģendāras Rīgas bītnieku paaudzes personības Imanta Tilberga – uz savas grāmatas vāka viņš sevi sauc – imt – dzejoļu krājums „Nāka”. Tās . . .

Ar VKKF atbalstu klajā laista grāmata lēģera kāršu kavas formātā – Knuta Skujenieka un Bruno Javoiša atmiņas par padomju koncentrācijas nometni Mordovijā. . . .

Sērijā „Mākslas pieminekļi Latvijā” iznākusi piektā grāmata – mākslas zinātnieces Dr.art. Rūtas Kaminskas un Anitas Bisteres darbs „Sakrālās arhitektūras . . .

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā laista rakstnieces Luīzas Pastores grāmata bērniem „Maskačkas stāsts”. To ilustrējis pazīstamais mākslinieks . . .

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā laistas pazīstamā latviešu dzejnieka un tulkotāja Leona Brieža vizuālo dzejoļu krājums „Mariagrammas”. Tāds . . .

Saistībā ar izstādi „Latviešu māksla trimdā”, kuru atklās šā gada 9. maijā izstāžu zālē „Arsenāls”, izdots arī šīs vērienīgās izstādes bagātīgi ilustrēts . . .

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā laistas kino zinātnieces Ingas Pērkones esejas par modernismu Latvijas filmās „Tu, lielā vakara saule!”. . . .

Pirmo reizi Latvijā klajā laistas izcilā dzejnieka un dramaturga Federiko Garsijas Lorkas lekcijas Edvīna Raupa tulkojumā no spāņu valodas. Grāmata ir . . .

Vienai no izcilākajām 20. gs. latviešu dzejniecēm Veronikai Strēlertei 2012. gadā atzīmējām 100. dzimšanas dienu. Apgāds Neputns laidis klajā Margitas . . .

Desmit gadus pēc Pētera Draguna pirmā dzeju krājuma „Inde” (2003) apgāds Neputns laidis klajā šī ļoti talantīgā autora ilgi gaidīto jauno dzejas krājumu . . .

„Līdzīgi Prevēra paša krājumiem, kuros dzeja sarindota atkarībā no autora vēlmēm, mēs savu krājumu sastādījām atkarībā no tulkotājas noskaņojuma. Pārlasot . . .

„Tā kā esmu vizuāls cilvēks, gribu taisīt šo savu grāmatu kā stāstu par savu dzīvi caur bildēm. Jo visu mūžu esmu lasījis grāmatas un publikācijas kā žurnālā . . .

2012. gads ir jubilejas gads vienam no latviešu glezniecības mantojuma stūrakmeņiem – Ģedertam Eliasam (1887–1975), visnoslēpumainākajam un nenovērtētākajam . . .

Latviešu daiļliteratūrā pēdējos gados parādījusies interese par senākiem vēstures periodiem, prozas darbu autori sniedz savas literārās interpretācijas . . .

Mākslas zinātnieks Aivars Leitis ir īstenojis vienu no šķietami neiespējamiem darbiem – radījis monogrāfiju par gleznotāju Jāni Staņislavu Rozi – vienu . . .

Mākslas zinātnieces Ināras Appenas grāmata ir pirmais plašākais pētījums par tēlnieku Augustu Folcu, kura veikums ir Rīgas celtņu plastiskā rota tieši . . .

EGONA SPURA fotogrāfijas mūsu dienās iegūst arvien lielāku nozīmi ne vien sava laika mākslas kontekstā, bet kā izcili piemēri 20. gs. kopējā, starptautiskā . . .

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta un izdevniecības “Neputns” kopīgajā sērijā “Materiāli Latvijas mākslas vēsturei” ar Valsts kult . . .

Apgāds „Neputns” ir laidis klajā dzīvespriecīgā gleznotāja, košo krāsu meistara Herberta Ernesta Siliņa (1926–2001) darbu albumu. Mākslas zinātniece Gundega . . .

„Sešus gadus domāju. Trīs gadus rakstīju,” par savu garadarbu stāsta pats dzejnieks “piespiedu kārtā”, kas kopš smagas avārijas dienas vada guļot. Reiņa . . .

Apgāda „Neputns” bilingvālajā samta dzejas sērijā, kurā līdz šim iznākuši Angelusa Silēziusa, Rainera Marijas Rilkes, Viljama Šekspīra un Josifa Brodska . . .

Mākslas zinātnieces Alises Tīfentāles grāmata „Fotogrāfija kā māksla Latvijā” ir pirmais mūsdienu pētījums par Latvijas fotomākslas neseno vēsturi. 1960. . . .

Dr.art. Jāņa Kalnača monogrāfija „Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs” ir aizraujošs un informatīvi izsmeļošs vēstījums par 20. gs.30. gadu Rīgas . . .

Dr.sc.inf. Sergeja Kruka monogrāfija „Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945–2010” ir . . .

2010. gada Literatūras balvas par mūža ieguldījumu ieguvējs KNUTS SKUJENIEKS ir izveidojis unikālu dzejas krājumu – viena dzejoļa tulkojumus 33 valodās, . . .

Pie mums par sakvojāžu nesauc jebkuru ceļojumu somu kā Francijā (sac de voyage), bet īpaša veida somu, kas grāmatas autoram bērnībā likusies suģestējoša. . . .

Uldis Bērziņš: „Korāns nu jau trīspadsmit ar pusi gadsimtus ir atzīts par arābu kultūras Pamattekstu, un arī kristīgie arābi, kas nebūt nevairās iesaistīties . . .

Aleksandrs Zapoļs ir veicis aizraujošu pētījumu, apkopojot latviešu dzejnieku darbus, kas sarakstīti krievu valodā. Izrādās, ka daudzi latviešu dzejnieki . . .

Grāmata veltīta Latgales vidienes dievnamiem – baznīcām un lūgšanu namiem, kas celti Rēzeknē un Rēzeknes rajona teritorijā. Ērtā un kompaktā formātā tā . . .

Reizē prātniecisks un juteklisks, pilns dabas pamatrefleksiju un pilsētas rafinētības, prom slīdošs, netverams un tekstā, domā, sajūtā ievelkošs – tāds . . .

Jau pirmais krājums “es zvēru pie kraukļiem” pievērsa profesionāļu uzmanību, atnesot autoram Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju, kā arī Starptautiskās . . .

Dr.arch. Jāņa Lejnieka monogrāfija “KRAMPIS. Arhitekts Andris KRONBERGS” ir veltīta vienam no veiksmīgākajiem un cienījamākajiem 20. gs. beigu–21. gs. . . .

Latvijas Radio 3 – Klasika loma Latvijas kultūrtelpā ir nenovērtējama, jo tam izdevies būt tik atvērtam un radošam, lai plašā amplitūdā aptvertu ne vien . . .

Kristaps Ģelzis ir viena no interesantākajām personībām Latvijas laikmetīgajā mākslā, mākslinieks, kas spēj krasi mainīt izteiksmes veidus, nemainīgi . . .

Jau izdotās grāmatas “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā” izdevums angļu valodā. Tajā ietverti 58 Rīgas dievnamu apraksti, kas sakārtoti pēc . . .

Grāmatā ietverti 58 Rīgas baznīcu apraksti, kas sakārtoti pēc dievnamu atrašanās vietām Rīgas rajonos. Šī grāmata ir jaunākais izdevums kultūrmantojuma . . .