Tapšanā

Ieva Rupenheite "palaidiet sievieti"

***

vējš izpūš bālu melodiju
caur tavu matu ķemmītēm
un pietaurē dažus gliemežvākus
plāna lapsa uzlūko kaiju
tālu kā kolhoza izkārtni

es arī badīgi lūkojos apkārt
neviena pa rokai šeit nav

Ēriks Lindegrēns "vīrs bez ceļa / mannen utan väg"

"Neputna" bilingvālā samta dzejas sērija

No zviedru valodas atdzejojis Zigurds Elsbergs.

“Cik man zināms, latviešiem gluži tāda dzejnieka – tik jaudīga sirreālista – nav, tāpēc ceru, ka šiem tekstiem būs ne tikai kultūrvēsturiska nozīme, bet arī sava loma šodienas dzīvajā dzejas procesā.” (Jānis Elsbergs)

Ivars Poikāns "Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika 1999–2003"

"Poikāna zīmējumiem ir satīriska intonācija, tie ietiecas politiskās karikatūras žanra lauciņā, un, kā zināms, tas vienmēr ir bijis viens no informācijas avotiem vēstures pētniekiem un aprakstītājiem. Attieksme šeit parasti tiek uztverta kā “joku plēšana” un negāciju izlādēšana pār sa biedrības antivaroņu galvām, taču laika distance liek palūkoties uz attēloto no cita skatpunkta – kā uz vērtīgu un precīzu vēsturisko notikumu dokumentāciju." (Diāna Barčevska)

Kristīne Želve "Grosvaldi"

Beletrizēta dzimtas biogrāfija

"Šis melnbaltais, gaišas kafijas nokrāsā tonētais kabinetfoto, kurā redzami četri no Grosvaldu bērniem, tapis 1895. gadā salonfotogrāfa Emanuela von Egerta darbnīcā Aleksander Strasse 6. Fons ir gaišs, neitrāls – atšķirībā no citiem tajā laikā fotosalonos tapušajiem attēliem ar orientāliem dārziem, oranžērijām, romiešu kolonnām un balsutrādēm apgleznotām drapērijām fonā, ampīra krēslu atzveltnēm vai damasta mēbeļaudumiem. Kvarteta centrā ir Grosvaldu vecākā meita Mērija Vilhelmīne Doroteja, saukta par Dorhenu vai Lullū, gaišā linu muslīna (vai zīda) kleitā ar bagātīgi krokotām piedurknēm un rozīšu rotājumu, frizūra gan ir vienkārša un atturīga, nekādi Amora mezgli vai a la Stefanie – varētu pat būt, ka viņas mati ir sapīti vienkāršā bizē (“..es atspraužu savus matus, lai tie krīt man pār plecu vienkāršā bizē, lai tā mani sargā un rāda viņam, cik es vēl jauna,” viņa rakstīs dažus gadus vēlāk savā dienasgrāmatā par nakti, kurā kāds vēlīns Grosvaldu nama ciemiņš vērsies viņā ar pārāk ciešu un pētīgu skatu) – bet šajā bildē Mērijai ir četrpadsmit, balta krokota kleita un vienkārša bize pār muguru."

(No topošās grāmatas)