Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Jāzeps Grosvalds ir viena no spēcīgākajām personībām Latvijas vizuālajā kultūrā, viņa darbība aktīvi ietekmēja mākslas attīstību jaunu māksliniecisko meklējumu virzienā, provocējot laikmetīgas mākslas ideju divdesmitā gadsimta aktuālo tendenču redzējumā.

Jāzeps Grosvalds 20. gadsimta sākuma modernisma formas un izteiksmes līdzekļus pakļāva idejai, domai un laikmetīgai tautas gara atklāsmei, un viņa sintezējošais rokraksts bija tuvs jaunajai Eiropas glezniecībai. Jāzepa Grosvalda spilgtā personība, dziļā inteliģence, viņa līdzsvaroti harmoniskais un tai pašā laikā aktuāli laikmetīgais glezniecības stils bija stimuls latviešu klasiskā modernisma tapšanā, spēcīgi ietekmējot laikabiedru sniegumu.

Ar šo izdevumu četrās valodās — franču, latviešu, angļu un zviedru — Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar apgādu “Neputns” vēlas pievērst uzmanību “Persijas ainām” kā unikālai liecībai par Jāzepu Grosvaldu kā izcilu sava laika personību — rakstnieka spējām apveltītu mākslinieku, cilvēku, kurš, apvienojot sevī romantiķa, intelektuāļa un vienlaikus arī rīcības cilvēka īpašības, spēja redzēt un, runājot tā laika laikmetīgajā valodā, līdzi pārdzīvot un pārvērst izteiksmīgos mākslas darbos jaunā, modernā 20. gadsimta laika izjūtas.”

Izstādes un grāmatas projekta vadītāja Ieva Kalnača.

Latviešu valodas literārā redaktore Cilda Redliha.

Dizains: Inese Hofmane.

Izstāde-akcija “Maigās svārstības” 1990. gadā izraisīja lielu rezonansi Latvijas kultūras vidē un to kā būtisku mākslas notikumu vērtē arī šodien. Tolaik sabiedrība to uztvēra kā lielo pārmaiņu vizualizāciju. Mākslas darbus autori radīja skatītāju klātbūtnē izstāžu zālē “Latvija”. Pats tapšanas process tika pieteikts kā mākslas notikums. Akcijas noslēgumā izveidoja ekspozīciju, vienas dienas laikā to atklāja un arī slēdza.

Mākslinieku grupa — Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Sandra Krastiņa, Ģirts Muižnieks, Edgars Vērpe un Aija Zariņa. Izstādes kurators Ivars Runkovskis.

Projekta vadītāja Sandra Krastiņa.

Grāmatas dizains: Inta Sarkane.

Jau šī gada rudenī pie lasītājiem nonāks Guntara Godiņa atdzejota un sastādīta grāmata “Sirreālisms igauņu dzejā”. Godiņš grāmatas ievadā saka: “Ilgi esmu lolojis ideju — iepazīstināt latviešu lasītāju ar sirreālisma tendencēm igauņu dzejā, izteikt savas pārdomas un atdzejot grāmatā iekļauto dzejnieku dzejoļus. Sirreālisms ir savdabīgs un ļoti iedarbīgs domāšanas veids, kam svarīgi izsist no sliedēm ierastību un pēkšņi atklāt jaunu, vēl nebijušu kontinentu mūsu apziņas okeānā. Vai nav taisnība Arturam Alliksāram:

Kāpēc tu pazaudē to, ko neesi atradis?

Kāpēc tu sameklē to, ko neesi zaudējis?”

Dizains: Armands Zelčs.

Latvijas mākslas klasikas sērijā pašlaik tiek gatavots jau divdesmit septītais izdevums — “Rūdolfs Pinnis”, teksta autore mākslas zinātniece Dace Lamberga.

Grāmatas redaktore Laima Slava: “Rūdolfa Piņņa personība asociējas ar vienu no spilgtākajām 20. gadsimta latviešu mākslas leģendām. Drosmīgo, kolorītā skaļi vērienīgo meistara izteiksmes veidu apvija emocionāla noslēpumainība, ko izraisīja vārds — Parīze. Pašā 20. gadsimta sākumā dzimušā Piņņa daiļrade hronoloģiski būtu saistāma ar latviešu glezniecību pirms Otrā pasaules kara, ar Eduarda Kalniņa, Jāņa Tīdemaņa, Valda Kalnrozes, Kārļa Neiļa vai pat desmit gadus jaunākā Kārļa Padega paaudzi. Taču 30. gados Rūdolfa Piņņa vārdu Latvijā gandrīz nepazina, jo gleznotājs tolaik bija simprocentīgs parīzietis. Līdz ar to viņa personība un radošais sniegums arī 20. gadsimta otrajā pusē mākslas pazinēju priekšstatos lielā mērā saistījās ar Parīzi, kas padomju laikā — aiz “dzelzs priekškara” — likās kā nepiepildāms sapnis.”

Sērijas dizains: Anta Pence.

Attēlā: Rūdolfs Pinnis. Gleznotājs. 1985. Audekls, eļļa. 180x180 cm. LNMM

Šogad iznāks Rutas Čaupovas grāmata “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi”.

Laima Slava: “Aplūkojot mūsu mākslas parādībām veltīto pētniecisko literatūru, nākas secināt, ka zināšanām par tēlniecību joprojām ir pabērna loma. Mūsu izcilā tēlniecības jomas speciāliste, mākslas zinātniece Dr. art. Ruta Čaupova ir veikusi unikālu darbu, lai apkopotu savas ilgstoši krātās zināšanas par profesionālo tēlniecību Latvijā un radītu erudītu, plašā kontekstā tvertu, saistoši uzrakstītu ieskatu mūsu tēlniecības īpašajā pasaulē no tās pirmsākumiem līdz mūsu dienām.”

Literārā redaktore Antra Bula.

Dizains: Brālis Y.

Turpinot modernās dzejas melno sēriju, izdosim Teda Hjūza dzejoļu izlasi “Vārnas dzīve un dziesmas” Arvja Vigula sastādījumā un atdzejojumā. 

Četrdesmit gadu ilgās literārās karjeras laikā Teds Hjūzs (1930—1998) bija ievērojama figūra britu rakstniecības ainavā, un tāds viņš ir joprojām. Viņš bija pretrunīga personība ar plašu atstāto mantojumu, kas tāpat kā viņa privātā dzīve raisījis ne mazums pretrunīgu vērtējumu, tomēr būtu grūti noliegt, ka Hjūzu apvij britu “dižā dzejnieka”, klasiķa aura. Iespējams, viņu varētu saukt par “pēdējo dižo dzejnieku” britu literatūrā. Zīmīgi, ka Hjūzs bija pēdējais Anglijas Dzejnieks laureāts, kuram šo titulu piešķīra uz mūžu, nevis ierobežotu laiku, kā tas notiek tagad.

Redaktors Kārlis Vērdiņš.

Dizains: Andris Breže.