Sākums
Top Madaras Gruntmanes dzejoļu krājums "Aizmīlestība"

Top Madaras Gruntmanes dzejoļu krājums "Aizmīlestība"

Par savu topošo trešo dzejas krājumu autore saka: "Mans jaunais dzejoļu krājums ir ceļojums darbības vārdā ar sakni "mīl". Tas kā amerikāņu kalniņos mētā augša un lejā līdz aizved pie lietvārda — "aizmīlestība"."

Madara Gruntmane (1981) dzejā debitējusi 2015. gadā ar krājumu "Narkozes" (angļu tulkojums iznācis 2018. gadā, 2015. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas lasītāju simpātijas balvu). Otrais krājums — "Dzērājmeitiņa" — izdots 2018. gadā.

Grāmatas redaktors  Guntars Godiņš.

Mākslinieks — Armands Zelčs.

Arī "Neputnā" sācies Purvīša trakums!

Arī "Neputnā" sācies Purvīša trakums!

2022. gads Latvijas mākslā un kultūrā iekrāsojies slavenā ainavista Vilhelma Purvīša zīmē.

Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, latviešu mākslas ikonai Vilhelmam Purvītim joprojām nav ticis izveidots pienācīgs darbu albums  izdevums, kurā mēs iespējami pilnvērtīgi sastaptos tieši ar viņa glezniecību visā tās krāšņumā un daudzveidībā.

Tāpēc vasaras svelmē "Neputnā" sagaidīsim mākslinieka monogrāfisko albumu "AINAVA AR GLEZNOTĀJU. VILHELMS PURVĪTIS", kuras tekstu rūpīgi tapina mākslas pētniece Kristiāna Ābele, bet mākslas darbu atlasi veikusi Aija Brasliņa.

 

Gaidāms jaunums eseju sērijā — Penti Sārikoski

Gaidāms jaunums eseju sērijā — Penti Sārikoski

Eseju sēriju vēlamies turpināt ar spožu talantu, kā arī apbalvojumiem un slavu  arī starptautisku  dāsni apveltīto somu dzejnieku, prozistu, esejistu, pamfletistu un tulkotāju Penti Sārikoski (19371983). Maima Grīnberga latviešu valodā iztulkojusi trīs Sārikoski dienasgrāmatas “Ir vai nav” (1980), “Eiropas mala” (1982) un “Bretaņas dienasgrāmata” (1983), tās iecerēts izdot vienā izdevumā.

Dienasgrāmatas Penti Sārikoski rakstīja no jaunības gadiem līdz mūža galam (ar pārtraukumu no 1958. gada līdz 60. gadu otrajai pusei). Pēc viņa nāves tās sāka publicēt, un pagaidām iznākušas sešas biezas grāmatas ar komentāriem un pēcvārdiem, to kopapjoms ir vairāk nekā 2600 lpp. Kā var spriest pēc dienasgrāmatu ierakstiem, Sārikoski bija pārliecināts, ka arī tās reiz tiks publicētas, un ar tādu apziņu tās arī rakstīja. 

Dienasgrāmatas un arī dzeju Sārikoski būvēja no visa, kas viņu interesēja (politika, etimoloģija, ģenealoģija, valoda, vēsture, etnogrāfija, semiotika utt.), no pārdomām par to, ko viņš rakstīja vai tulkoja, no tā, kas notika apkārt, kur bija aizbraucis un ko tur piedzīvoja, ko lasīja, ko dzēra un ēda, ko runāja ar cilvēkiem, domāja, atcerējās.

Tulkojums: Maima Grīnberga

Redaktors Arturs Hansons

Sērijas māksliniece Anna Aizsilniece