Ivara Šteinberga ceturtais dzejas krājums “Stāsti” jau ar nosaukumu vien piedāvā apvērsumu. Šajā grāmatā viņš turpina dzejprozas, prozas un dzejas formu alķīmijas eksperimentus, arvien meklējot jaunu izteiksmi latviešu valodā, un ne vien turpina attīstīt sava rokraksta meistarību, bet kļūst drosmīgāks arī tematiskajā fokusā.

Redaktors: Henriks Eliass Zēgners. Korektors: Rūdis Bebrišs. Grāmatas dizains: Klāvs Priedītis.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Spāņu dzejnieks Federiko Garsija Lorka (1898–1936) ieradās Ņujorkā 1929. gadā, 31 gada vecumā. Ņujorka, pirmā ārzemju pilsēta viņa dzīvē, atstāja uz dzejnieku ārkārtīgi spēcīgu iespaidu un lika radikāli mainīt poētisko stilu, “iztēles” dzejas vietā pievēršoties “iedvesmas” dzejai. Dzejoļi, kas tapa deviņu ASV (un trīs Kubā) pavadīto mēnešu laikā, iespējams, pat mulsināja autoru pašu un viņa dzīves laikā tā arī neiznāca vienotā krājumā, lai gan viņš reiz to minēja kā vienu no saviem svarīgākajiem poētiskajiem projektiem.

Sērijas dizains: Andris Breže. Atdzejotājs: Arvis Viguls

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

 

Mākslas vēsturnieka Jāņa Kalnača pētījums par latviešu grafiķi un mākslas pedagogu Jani Šternbergu (1900–1981) daudzpusīgi atklāj līdz šim maz izzinātas personības biogrāfiju un profesionālo darbību. Mūža pirmajā pusē akadēmiski izskolojies un izkopis savu izcilo grafiķa talantu, Šternbergs Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un mūža nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs nerimtīgos radošos eksperimentos nonāca pie saviem sietspiedes tehnikā radītajiem smilšu rakstiem.

Grāmatas dizains: Anta Pence

Attēlu apstrāde: Jānis Pauzers

Literārā redaktore: Kristiāna Ābele

 

Krājuma redaktors Raimonds Ķirķis: “Annas Auziņas piektais dzejoļu krājums “Kāpostu zupa” ir viņas iepriekšējā krājuma “Annas pūra govs” vienas medaļas otra puse. Autorei aizvien svarīgi ir atklāt mūsdienu mātbūšanas pretrunīgo un sarežģīto emocionālo tīklojumu – ģimene, dzimta, draugi, darbs, valsts un vēsture ir viņas uzmanības centrā. Turklāt neko no tā viņa nevēlas liekulīgi mistificēt. Drīzāk iejūtīgi parādīt, cik trauslas un nepastāvīgas var būt sabiedrībā par klasiskām pieņemtas vērtības. Līdzās dziļi emocionāliem, liriskiem un cilvēcīgu jūtu piepildītiem dzejoļiem, autore krājumā iekļāvusi pielikumu – koceptuālo “Poēmu par personības traucējumiem”, kurā blakus atrastiem un aizgūtiem tekstiem par psihisku traucējumu simptomiem un to izpausmēm Auziņa izkārtojusi dažādos gados rakstīto savas personisko dienasgrāmatu ierakstus. Poēma ir gan kritisks komentārs par pēdējos gados izplatīto mentālo slimību pašdiagnosticēšanu, gan liecība tam, cik sarežģīti ir Psīhes ceļi.” 

Grāmatas dizains: Armands Zelčs

Redaktors Raimonds Ķirķis: "Būtiskākais, kas sakāms par krājumu “Patiesība”, ir rodams apstāklī, ka Ostups līdz latviešu literatūrā reti sasniegtai perfekcijai ir izkopis metonīmiju un sinekdohu lietojumu, tā atsvešinādams lirisko “es” no viņa subjektivitātes un padarīdams to par daļu no apkārtnes un tās ikdienišķās materialitātes. Iespējams, norādīdams, ka tieši tajā arī patvērusies Patiesība."

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Redaktors: Raimonds Ķirķis. Korektors: Rūdis Bebrišs. Dizainere: Anta Pence