Sākums
Tapusi Edvardas Šmites monogrāfija par mākslinieku Aleksandru Romanu

Tapusi Edvardas Šmites monogrāfija par mākslinieku Aleksandru Romanu

Arī nepiederot pie vecmeistaru paaudzes spožākajiem vārdiem, Aleksandrs Romans (18781911) ir gleznotājs, kurš radījis darbus, kas dažbrīd izvirzās priekšplānā, raksturojot kādu zīmīgu parādību mūsu mākslas vēsturē. Erudītā, pieredzes bagātā un nenogurdināmā mākslas zinātniece Edvarda Šmite atkal ir paveikusi neiespējamo. Lūk, viņas teiktais:

“Mākslinieks Aleksandrs Romans aizgāja, nodzīvojis trīsdesmit trīs gadus. Tikai trīsdesmit trīs. Pēc septiņu gadu ilgo studiju pabeigšanas (1904) viņam bija atvēlēti vēl 6 gadi, kas aizvadīti, meklējot savu ceļu mākslā un vienlaikus pelnot līdzekļus iztikai. Divi pasaules kari un Latvijas okupācija nav bijuši labvēlīgi mākslinieka darbu un piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieku dzīves aprakstu veidošanā bieži tiek izmantota viņu sarakste, Aleksandra Romana vēstuļu nav. Nevienas. Varam tikai minēt  vai viņš nemīlēja tās rakstīt, vai arī tās gājušas bojā. Un mums nav ne vārda, ko Aleksandrs Romans būtu teicis par sevi un savu dzīvi. Pa norādei atrodam vien dažās tuvāko draugu vēstulēs un atmiņās.”

Literārā redaktore Māra Ņikitina.

Māksliniece Inta Sarkane.

Grāmata pieejama šeit.

Roberts Johansons. Foto no Vilciņu ģimenes arhīva

Iznākusi grāmata par fotogrāfu Robertu Johansonu!

"Neputnā" iznāk Katrīnas Teivānes monogrāfiskais albums "Laikmets un fotogrāfija: Roberts Johansons"!

Roberts Johansons Katrīnas Teivānes pētījuma rezultātā atklājas kā viens no redzamākajiem latviešu fotogrāfiem, kura aktīvākais darbības laiks attiecas uz periodu no 20. gs. sākuma līdz Otrajam pasaules karam. Johansons bija Latviešu fotogrāfiskās biedrības un vēlāk arī Fotogrāfu biedrības biedrs, lielāko profesionālā mūža daļu aizvadījis kā salona fotogrāfs. Paralēli ikdienas darbam nodevies māksliniecisku attēlu veidošanai un skrupulozai Latvijas vides dokumentēšanai. Līdzās Vilim Rīdzeniekam viņš ir viens no nedaudzajiem savas paaudzes fotogrāfiem, kura mantojums ir ne vien daudzveidīgs, bet arī pētniekam šodien tik plaši pieejams.

Literārā redaktore  Antra Bula.

Grāmatas māksliniece  Anta Pence.

Grāmata pieejama šeit.

Maijā izceļam Uldi Bērziņu!

Maijā izceļam Uldi Bērziņu!

Maiju pasludinām par Ulža Bērziņa mēnesi!
Uldis bija un ir dzejas un atdzejas stūrakmens mūsu literatūrā. 17. maijā viņam apritētu 78 gadi, tāpēc svinēsim visu mēnesi, izceļot un godinot viņa devumu!
Šī mēneša akcija šoreiz bez atlaidēm, bet ar pievienoto vērtību!
Pērkot jebkuru no grāmatām, kuru tapšanā būtiska loma bijusi Uldim, Korānu, "Dziesmu par manu Sidu" vai paša Ulža "Sarunu ar pastnieku" , saņem dāvanā krājumu "Izšūpojušies. Bibliotēka krastmalā" un Ataola Behramoglu dzejas izlasi "Izdzēruši iemetām kausus Bosforā", ko atdzejojis Uldis.
Lasīsim dzeju, svinēsim maiju un atcerēsimies Uldi!
Paldies Jeļenai Staburovai par Ataola Behramoglu dzejas izlasi!
Iznāk Arta Ostupa dzejas krājums "Variācijas par mēness tēmu"

Iznāk Arta Ostupa dzejas krājums "Variācijas par mēness tēmu"

"Variācijas par mēness tēmu" ir Arta Ostupa ceturtais dzejoļu krājums.

“Rakstīdams krājumu “Variācijas par mēness tēmu”, es meklēju līdzsvaru starp patiesumu un tēlainību. Pirms dažiem gadiem tas vēl būtu pašsaprotami, bet šodienas latviešu dzejas ainavā, kurā arvien biežāk tēlainība pretnostatīta patiesumam, šādi rakstīt šķiet avantūra. Vienlaikus šis krājums ir manu iepriekšējo poētisko meklējumu sintēze: te ir gan dzejproza, gan vārsmas, gan melanholija, gan sirsnība, gan ikdienišķi vērojumi, gan intertekstuāli eksperimenti. Un tas viss caur plastisko “mēness” tēlu, kas manu dzeju savieno ar plašāku liriskās dzejas tradīciju, to reizē turpinot un izsmeļot,” tā autors.

Redaktors Kārlis Vērdiņš

Dizains: Armands Zelčs

Grāmata pieejama šeit.

"Neputnā" iznāk Rutas Čaupovas monogrāfija "Jānis Aivars Karlovs. Nepakļaušanās un uzbūves spēks tēlniecībā"

"Neputnā" iznāk Rutas Čaupovas monogrāfija "Jānis Aivars Karlovs. Nepakļaušanās un uzbūves spēks tēlniecībā"

Jānis Karlovs ir viens no spilgtākajiem talantiem, kas sevi spoži apliecinājis sarežģītajā un īpašu gara spēku, ne tikai fizisku izturību pieprasošajā tēlniecības pasaulē. Turklāt jau brīvai monumentālai sacerei īpaši nelabvēlīgajā padomju varas laikmetā Latvijā. 

Zīmīgi ir monogrāfijas autores Rutas Čaupovas vārdi: “Padomju laika stingri uzraudzītajā un presētajā kultūrvidē, līdz ar dažiem dzejniekiem un citiem radošajiem garīgas izsliešanās jundītājiem, neatkarīgu stāju un pretestības garu apliecināja tēlnieks Jānis Karlovs. Jāatzīst, ka Latvijas tēlnieku lokā Jānis Karlovs tik tiešām bija gandrīz vienīgais, kas pretestības apliecinājumu un brīvības alkas izteica tik tieši, ar tādu atdevi. Panāca modernās tēlniecības un vietējās skolas iepriekš izkopto formveides principu iedarbīgu kāpinājumu. Viņš jau kopš 1960. gadu nogales vēstīja par to viļņošanos cilvēkos un sabiedrībā, kas vēlāk uzbangoja Atmodas laikā un valstiskās neatkarības atgūšanas cēlienā.”

Jānis Karlovs ir spēcīgas, uz monumentālu skanējumu vērstas kompozicionālas saceres meistars. Viņa spēks ir lakoniski, spriegi uzlādēti veidojumi, īstas masu sprieguma un saskaņas izvērsumu tēlniecības paraugstundas. To lakonisms, formu ritmizācija robežojas ar abstrakciju, taču kompozīciju pamatā allaž jūtam sevī pārdzīvotu  fiziski un garīgi izjustu  emocionalitāti. Viņa darbi allaž bijuši notikums mūsu izstāžu ainā, īpaši starptautisko Rīgas Tēlniecības kvadriennāļu ekspozīcijās, kā arī pilsētvidē un ainaviskajās novietnēs Latvijā un pasaulē, kur tie joprojām sastopami.

Literārā redaktore Cilda Redliha

Dizains: Brālis Y