Sākums
Iznāk Gunāra Bībera “Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu”

Iznāk Gunāra Bībera “Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu”

Gunāra Bībera “Astoņas lekcijas” ir daļa no viņa lasītā kursa “Drāmas teorija” aktieru specialitātes studentiem Latvijas Kultūras akadēmijā 2000. gada rudens semestrī, kad tās tika ierakstītas magnetofona kasetē nenoskārstai vajadzībai. 2020.–2021. gadā lekcijas tika atšifrētas un izveidots manuskripts, kas ietver lekcijas par drāmas kompozīcijas pamatelementiem, traģēdiju, komēdiju, drāmu, to specifiku un žanriem, kā arī divas ievadlekcijas par Henriku Ibsenu un Bertoltu Brehtu — diviem dramatiķiem, kuriem Bībers pievērsis īpašu uzmanību. Vienlaikus lekcijas ir studiju kursa daļa, vienlaikus — ieskats būtiskos jautājumos drāmas teorijā un vēsturē.

Redaktors Raimonds Briedis

Konsultante Līga Ulberte

Literārā redaktore Ligita Bībere

Korektore Juta Ance Ķirķis

Dizains: Klāvs Priedītis

Iznāk ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko eseju izlase “Planēta Vērmele”

Iznāk ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko eseju izlase “Planēta Vērmele”

 

Māra Poļakova: “Izlases pamatā ir 2020. gadā Kijivā iznākušais eseju krājums Планета Полинь, tomēr īpaši latviešu izdevumam esejas atlasījusi pati autore, papildinot krājumu ar divu pēdējo gadu laikā presē publicēto, piemēram, eseju “Ko var mācīties no lielā blefa”, kas 2022. g. martā publicēta Times Literary Supplement, jau tulkota vismaz 23 valodās un sacēlusi īstu vētru Rietumu slāvistikā. Kopumā izlasē skarts ārkārtīgi plašs tēmu loks – tās ir gan apceres par ievērojamiem cilvēkiem (māksliniecei Katerinai Bilokurai, rakstniekam un disidentam Leonīdam Pļuščam, dzejniekam Josifam Brodskim), gan refleksija par notikumiem nesenajā un pavisam nesenajā vēsturē  deportācijām, avāriju Čornobiļā, krievu-ukraiņu kara kontekstu u. c. Ar šo izlasi iecerēts paplašināt latviešu zināšanas par Ukrainas vēsturi un kultūru, padarīt tās precīzākas: lasot tik erudītas un skadri domājošas ukraiņu rakstnieces esejas, zināšanas tiks gūtas no kvalitatīva pirmavota, nevis pārstāstos un interpretācijās.”

Autore ir sarakstījusi ievadu speciāli šim izdevumam latviešu valodā.

No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova.

Redaktors Vilis Kasims.

Foto: Reinis Hofmanis.

Sērijas dizains: Anna Aizsilniece.

Sērijā “Latvijas mākslas klasika” iznāk grāmata par Rūdolfu Pinni

Sērijā “Latvijas mākslas klasika” iznāk grāmata par Rūdolfu Pinni

Latvijas mākslas klasikas sērijā pašlaik tiek gatavots jau divdesmit septītais izdevums — “Rūdolfs Pinnis”, teksta autore mākslas zinātniece Dace Lamberga.

Grāmatas redaktore Laima Slava: “Rūdolfa Piņņa personība asociējas ar vienu no spilgtākajām 20. gadsimta latviešu mākslas leģendām. Drosmīgo, kolorītā skaļi vērienīgo meistara izteiksmes veidu apvija emocionāla noslēpumainība, ko izraisīja vārds — Parīze. Pašā 20. gadsimta sākumā dzimušā Piņņa daiļrade hronoloģiski būtu saistāma ar latviešu glezniecību pirms Otrā pasaules kara, ar Eduarda Kalniņa, Jāņa Tīdemaņa, Valda Kalnrozes, Kārļa Neiļa vai pat desmit gadus jaunākā Kārļa Padega paaudzi. Taču 30. gados Rūdolfa Piņņa vārdu Latvijā gandrīz nepazina, jo gleznotājs tolaik bija simprocentīgs parīzietis. Līdz ar to viņa personība un radošais sniegums arī 20. gadsimta otrajā pusē mākslas pazinēju priekšstatos lielā mērā saistījās ar Parīzi, kas padomju laikā — aiz “dzelzs priekškara” — likās kā nepiepildāms sapnis.”

Sērijas dizains: Anta Pence.

Attēlā: Rūdolfs Pinnis. Gleznotājs. 1985. Audekls, eļļa. 180x180 cm. LNMM

Iznāk grāmata “Maigās svārstības”!

Iznāk grāmata “Maigās svārstības”!

Izstāde-akcija Maigās svārstības 1990. gadā izraisīja lielu rezonansi Latvijas kultūras vidē un to kā būtisku mākslas notikumu vērtē arī šodien. Tolaik sabiedrība to uztvēra kā lielo pārmaiņu vizualizāciju. Mākslas darbus autori radīja skatītāju klātbūtnē izstāžu zālē Latvija. Pats tapšanas process tika pieteikts kā mākslas notikums. Akcijas noslēgumā izveidoja ekspozīciju, vienas dienas laikā to atklāja un arī slēdza.

Mākslinieku grupa — Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Sandra Krastiņa, Ģirts Muižnieks, Edgars Vērpe un Aija Zariņa. Izstādes kurators Ivars Runkovskis.

Maigās svārstības

Projekta vadītāja Sandra Krastiņa.

Grāmatas dizains: Inta Sarkane.

Iznākušas Vērdiņu Kārļa “Lībiešu balādes”!

Iznākušas Vērdiņu Kārļa “Lībiešu balādes”!

BUTES BRĪNIŠĶĪGIE PIEDZĪVOJUMI

I

Bute un Dieviņš

Bute guļ jūrmalā, aliņu pļumpēdama.

Nāk garām Dieviņš, pamāj ar roku:

“Mans butiņš, pavei, sauļojas!”

“Vai tev debesīs vietas trūkst,

ko vazājies te, pa manu kraju?”

Bute nobļauj un iedzer vēl.


“Tu gan ir viens nešķīsts lops!”

uzbaras Dieviņš, tālāk soļodams.

“Lai tava mute šķība paliek,

tad tu zināsi, kā daudz muldēt!”

“Liela bēda, tevi jau nebučošu!”

noburkšķ Bute ar šķību muti.

 

Atdzejotājs Valts Ernštreits.

Dizains: Zane Ernštreite.