“Ceļš pie patērētāja” ir trešais Žebera dzejoļu krājums, viņa iepriekšējā grāmata “Šnabji/Blaknes” klajā nāca pirms 14 gadiem, grāmatas redaktors Raimonds Ķirķis, mākslinieks Andris Breže. 

“Iegādājoties jebkuru preci, arī šo grāmatu, pircējs jeb patērētājs sastopas ar preci pavadošu uzziņas materiālu, kas satur norādes par preci un tās lietošanu. Ja esat iegādājies mēbeles, tad pavadošais materiāls ietvers vizuālu un grafisku attēlu kopumu, kurā būs redzams, kā šo priekšmetu salikt pareizā secībā, lai to varētu lietot, vai gadījumos, kad tā ir sadzīves tehnika, kā to pareizi novietot un pieslēgt, lai tā darbotos. No tā, cik loģiski un secīgi būs norādīta darbību kārtība, atkarīgs preces kalpošanas ilgums un patērētāja drošība. Grāmata “Ceļš pie patērētāja” ir paredzēta visdažādākā veida vizuālā starpposma — norāžu — tuvākai aplūkošanai,” tā autors.

Krājuma redaktors Raimonds Ķirķis apgalvo: “Ir jābūt uzmanīgiem pasaulē, kurā sērijveida ražošana ir attīstījusies tiktāl, ka preces ir apveltītas ar apziņu. To nodomi ir maldinoši, funkcijas nepakļāvīgas, bet griba, kā izrādās, itin pretēja cilvēkam. Žebers zina, kādus noslēpumus glabā mūsu vispasīvākie ikdienas līdzgaitnieki un laikus ir mūs brīdinājis. Grāmata izmantojama kā mācību līdzeklis.”

Žebers (īstajā vārdā Andris Breže) ir dzejnieks un mākslinieks. Izdevniecībā “Neputns” iznākušais Žebera dzejas krājums “Šnabji/Blaknes” (2007) saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā Dzeja 2008. gadā. “Neputna” galerijā Tērbatas ielā šobrīd aplūkojama arī Žebera darbu izstāde.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Iegādāties: Žebers “Ceļš pie patērētāja”

No 27. novembra līdz 18. decembrim “Neputna” galerija (Tērbatas 49/51) atvērta arī sestdienās. Darbalaiks no 11.00 līdz 15.00.

 

Līdz 7. decembrim “Neputna” galerijā ir iespēja apskatīt fragmentu no dzejnieka Žebera grāmatas “Ceļš pie patērētāja”. Grāmata ir jau lasītājiem pieejama, bet piedāvājam iespēju iepazīties ar to arī lielformātā.

Novembrī par īpašu cenu — 29 EUR — hronika “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij”. Tas ir unikāls enciklopēdisks izdevums, par kura sākuma brīdi izraudzīts laiks, kad Baltijas telpa atbrīvojās no ledus, bet par beigu posmu — 1918. gads, kad tika proklamēta Latvijas valsts.

Vairāk: Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij

Vasko Popas dzejas izlasi “Vilka ciltsraksti” no serbu valodas atdzejojis un sastādījis Arvis Viguls. Izlases redaktore ir Ingmāra Balode, mākslinieks — Andris Breže. Grāmata turpina “Neputna” melno dzejas sēriju, kurā iepriekš izdota Čārlza Bukovska, Daniila Harmsa un Dmitrija Prigova dzeja.

Vasko Popa (Васко Попа, 1922—1991) bija viens no spožākajiem Dienvidslāvijas 20. gs. otrās puses dzejniekiem ar unikālu, savdabīgu poētiku, kas guva ievērību ne tikai dzimtenē, bet arī starptautiskajā literārajā pasaulē. Dzimis etniski raibajā Banatas reģionā ģimenē ar rumāņu saknēm, Popa savu dzīvi un literāro karjeru saistīja ar Serbiju, rakstīja serbu rakstu valodā un pēc nāves, tikai brīdi pirms Dienvidslāvijas sadalīšanās, apglabāts Belgradā.

Kā izlases ievadā raksta atdzejotājs: “Vasko Popu pieņemts uzskatīt par dienvidslāvu pēckara dzejas novatoru, lai cik savādi būtu šādi saukt dzejnieku, kura daiļradē tik spēcīga ārpuslaicīgā, mītiskā, pat arhaiskā dimensija. Folkloras motīvi, tumšs humors un divdesmitā gadsimta modernisma virzienu atklājumi, ietverti lakoniskā izteiksmē, viņa daiļradē sintezējušies spilgti individuālā poētikā. Vasko Popas darbu korpuss ir grāmata, kas rakstīta mūža garumā, — saturā un formā vienots veselums, kura iekšienē tomēr manāma attīstība un negaidīti pavērsieni.”

Izlase iekļauj dzejoļus no septiņiem Popas dzejas krājumiem, ievērojot to hronoloģisko secību un kompozicionālo struktūru.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “KultūrELPA”

Iegādāties: Vasko Popa “Vilka ciltsraksti”