Sākums
Iznāk izdevumi “Ikonu glezniecības vēsture 6.—20. gadsimts” un “Ikona: no Senās Ruses līdz Latvijai”

Iznāk izdevumi “Ikonu glezniecības vēsture 6.—20. gadsimts” un “Ikona: no Senās Ruses līdz Latvijai”

Iznāk divi nozīmīgi mākslas vēstures izdevumi. Dizains: Aleksejs Muraško

Ikonu mākslas pasaule ir milzu areāls, kas nu jau otro gadsimtu izpelnās īpašu uzmanību mākslas pazinēju un pētnieku aprindās kā specifiska, noslēpumaina un atklāsmēm bagāta tēma. Izvērstāk par ikonu esamību arī Latvijas teritorijā kultūras mantojuma pētnieki sāka runāt pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, kad baznīcu vērtību apsekošanas darbs, īpaši Latgalē, lika tās ievērot un meklēt tām profesionālu novērtējumu. Kopš tā laika dažādās institūcijās daudz darīts ne vien šo mantojumu apzinot, bet arī iedziļinoties šīs jomas mākslinieciskajās vērtībās, tehnoloģijā un terminoloģijā. Tomēr visaptveroša, publiski plaši pieejama ieskata ikonas vēsturē un specifikā latviešu valodā joprojām nav. Grāmata “Ikonu glezniecības vēsture 6.—20. gadsimts” tiecas aizpildīt šo robu mūsu zināšanās.

Tās klajā laišana latviešu valodā ir unikāls bezprecedenta notikums, jo šī grāmata dod visaptveroši plašu ieskatu šīs mākslas parādības vissenākajā vēsturē kopš tās sākumiem Bizantijas areālā un turpmākā izplatībā pasaulē līdz pat mūsdienām.

***

Ievērojamā ikonu mākslas speciālista, mākslas zinātnieka un kritiķa, Krievijas Valsts Zinātniski pētnieciskā Restaurācijas institūta ekspertīzes sektora vadītāja un Nopelniem bagātā mākslas darbinieka Mihaila Krasiļina grāmata “Ikona: no Senās Ruses līdz Latvijai” veltīta tēmai, kas latviešu valodā līdz šim nekad nav bijusi koncentrēti aplūkota, taču mūsu kultūrvidē nenoliedzami klātesoša: ikonu mākslai. Būtiski, ka Mihails Krasiļins jau kopš 20. gs. 70. gadiem pats piedalījies pētnieciskās ekspedīcijās arī Latvijā.

Šo grāmatu, kas uzrakstīta viegli lasāmā formātā vērtīgu dara ne vien tās sniegtais vispusīgais vēsturiskais ieskats un darbu mākslinieciskā analīze, bet arī tas, ka bagātīgi ilustrētajā grāmatā iekļauti arī Latvijas piemēri — gan ar konkrētiem sakrāliem objektiem saistīti, gan muzejos un privātkolekcijās atrodami.

Iznāk Gunāra Bībera “Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu”

Iznāk Gunāra Bībera “Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu”

Gunāra Bībera “Astoņas lekcijas” ir daļa no viņa lasītā kursa “Drāmas teorija” aktieru specialitātes studentiem Latvijas Kultūras akadēmijā 2000. gada rudens semestrī, kad tās tika ierakstītas magnetofona kasetē nenoskārstai vajadzībai. 2020.–2021. gadā lekcijas tika atšifrētas un izveidots manuskripts, kas ietver lekcijas par drāmas kompozīcijas pamatelementiem, traģēdiju, komēdiju, drāmu, to specifiku un žanriem, kā arī divas ievadlekcijas par Henriku Ibsenu un Bertoltu Brehtu — diviem dramatiķiem, kuriem Bībers pievērsis īpašu uzmanību. Vienlaikus lekcijas ir studiju kursa daļa, vienlaikus — ieskats būtiskos jautājumos drāmas teorijā un vēsturē.

Redaktors Raimonds Briedis

Konsultante Līga Ulberte

Literārā redaktore Ligita Bībere

Korektore Juta Ance Ķirķis

Dizains: Klāvs Priedītis

Iznāk ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko eseju izlase “Planēta Vērmele”

Iznāk ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko eseju izlase “Planēta Vērmele”

Māra Poļakova: “Izlases pamatā ir 2020. gadā Kijivā iznākušais eseju krājums Планета Полинь, tomēr īpaši latviešu izdevumam esejas atlasījusi pati autore, papildinot krājumu ar divu pēdējo gadu laikā presē publicēto, piemēram, eseju “Ko var mācīties no lielā blefa”, kas 2022. g. martā publicēta Times Literary Supplement, jau tulkota vismaz 23 valodās un sacēlusi īstu vētru Rietumu slāvistikā. Kopumā izlasē skarts ārkārtīgi plašs tēmu loks – tās ir gan apceres par ievērojamiem cilvēkiem (māksliniecei Katerinai Bilokurai, rakstniekam un disidentam Leonīdam Pļuščam, dzejniekam Josifam Brodskim), gan refleksija par notikumiem nesenajā un pavisam nesenajā vēsturē  deportācijām, avāriju Čornobiļā, krievu-ukraiņu kara kontekstu u. c. Ar šo izlasi iecerēts paplašināt latviešu zināšanas par Ukrainas vēsturi un kultūru, padarīt tās precīzākas: lasot tik erudītas un skadri domājošas ukraiņu rakstnieces esejas, zināšanas tiks gūtas no kvalitatīva pirmavota, nevis pārstāstos un interpretācijās.”

Autore ir sarakstījusi ievadu speciāli šim izdevumam latviešu valodā.

No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova.

Redaktors Vilis Kasims.

Foto: Reinis Hofmanis.

Sērijas dizains: Anna Aizsilniece.

Sērijā “Latvijas mākslas klasika” iznāk grāmata par Rūdolfu Pinni

Sērijā “Latvijas mākslas klasika” iznāk grāmata par Rūdolfu Pinni

Latvijas mākslas klasikas sērijā pašlaik tiek gatavots jau divdesmit septītais izdevums — “Rūdolfs Pinnis”, teksta autore mākslas zinātniece Dace Lamberga.

Grāmatas redaktore Laima Slava: “Rūdolfa Piņņa personība asociējas ar vienu no spilgtākajām 20. gadsimta latviešu mākslas leģendām. Drosmīgo, kolorītā skaļi vērienīgo meistara izteiksmes veidu apvija emocionāla noslēpumainība, ko izraisīja vārds — Parīze. Pašā 20. gadsimta sākumā dzimušā Piņņa daiļrade hronoloģiski būtu saistāma ar latviešu glezniecību pirms Otrā pasaules kara, ar Eduarda Kalniņa, Jāņa Tīdemaņa, Valda Kalnrozes, Kārļa Neiļa vai pat desmit gadus jaunākā Kārļa Padega paaudzi. Taču 30. gados Rūdolfa Piņņa vārdu Latvijā gandrīz nepazina, jo gleznotājs tolaik bija simprocentīgs parīzietis. Līdz ar to viņa personība un radošais sniegums arī 20. gadsimta otrajā pusē mākslas pazinēju priekšstatos lielā mērā saistījās ar Parīzi, kas padomju laikā — aiz “dzelzs priekškara” — likās kā nepiepildāms sapnis.”

Sērijas dizains: Anta Pence.

Attēlā: Rūdolfs Pinnis. Gleznotājs. 1985. Audekls, eļļa. 180x180 cm. LNMM

Iznāk grāmata “Maigās svārstības”!

Iznāk grāmata “Maigās svārstības”!

Izstāde-akcija Maigās svārstības 1990. gadā izraisīja lielu rezonansi Latvijas kultūras vidē un to kā būtisku mākslas notikumu vērtē arī šodien. Tolaik sabiedrība to uztvēra kā lielo pārmaiņu vizualizāciju. Mākslas darbus autori radīja skatītāju klātbūtnē izstāžu zālē Latvija. Pats tapšanas process tika pieteikts kā mākslas notikums. Akcijas noslēgumā izveidoja ekspozīciju, vienas dienas laikā to atklāja un arī slēdza.

Mākslinieku grupa — Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Sandra Krastiņa, Ģirts Muižnieks, Edgars Vērpe un Aija Zariņa. Izstādes kurators Ivars Runkovskis.

Maigās svārstības

Projekta vadītāja Sandra Krastiņa.

Grāmatas dizains: Inta Sarkane.