Melnajā atdzejas sērijā izdota Gaļinas Rimbu dzejas izlase “Tu — nākotne”
Gaļina Rimbu (1990) ir dzimusi Sibīrijā un raksta krieviski, lai gan etniski ir ukrainiete un rumāniete, kā arī kopš 2018. gada dzīvo Ļvivā.
Par savu daiļrades piederību Rimbu saka: “Mani būtiski ietekmē liela daļa no tā, kas notiek un tiek rakstīts Ukrainā. Tas ir tas, ko sauc par “kontekstu”. Es zinu, ka es to pētu, ka man tas ir ļoti svarīgi, es zinu, kuri ukraiņu (un ne tikai) teksti mani tagad definē, bet es arī jūtu, ka nevaru 100% iesakņoties šajā kontekstā un noteikti nevēlos to pielaikot. Tāpēc es runāšu, sevi prezentējot ārpus valstīm un nacionālās literatūras."
Sērijas dizains: Andris Breže. Sastādītāja un priekšvārda autore: Anna Auziņa. Atdzejojušas Anna Auziņa, Evelīna Andžāne, Arvis Viguls
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu
Tapis izdevums par sakrālās arhitektūras un mākslas mantojumu vēsturiskajā Limbažu rajonā
Dr. arch. Jāņa Zilgalvja sagatavotais izdevums sērijā „Mākslas pieminekļi Latvijā” veltīts vēsturiskā Limbažu rajona sakrālajai arhitektūrai un mākslai. Limbažu rajona vēsturiskajās robežās aplūkoti dievnami tajā ietilpstošajā Limbažu pilsētā, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidrižu un Viļķenes pagastos.
Izdots Ievas Vieses debijas dzejoļu krājums “laikam”
Krājuma redaktore Anna Auziņa: “Ieva Viese pēc pases datiem pieder pie 20. gs. 80. gadu beigās dzimušās paaudzes, kurā pietrūcis spēcīgu dzejnieču sieviešu, savukārt viņas laikmeta izjūta labāk iederas starp nākamās paaudzes debijām, kurām līdzās iznāk Vieses pirmais krājums. Vienlaikus tā dzejas balss ir savdabīga un patstāvīga, daudzi dzejoļi šķiet kinematogrāfiski: sirreālu animāciju virknēs tajos dinamiskā mainībā pārvietojas ar ūdens pasauli saistīti tēli, laika plūduma un psihes dzīļu motīvi; universāli arhetipi parādās konkrētā kultūrvēsturiskā un ģeogrāfiskā kontekstā, turklāt autore nesamierinās ar vizualitāti un rūpīgi strādā ar valodu un formas meklējumiem. Nosaukums “laikam” ietver gan vispārējo, gan laikmetīgo, gan arī nevienozīmīgo.”
Grāmatā izmantoti Ievas Vieses darba “Es esmu čaula un es esmu kauls I” fotoattēli.
Grāmatas redaktore: Anna Auziņa. Korektors: Rūdis Bebrišs. Grāmatas dizainu veidojis Armands Zelčs.
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Iznākusi Helēnas Demakovas grāmata "Imanta Lancmaņa māksla"
Imants Lancmanis — viens no cienījamākajiem cilvēkiem Latvijā vismaz pusgadsimta garumā — milzīgo cieņu izpelnījies ar nenogurstošo un nesavtīgo darbu, izcilu pasaules līmeņa zinātnieka erudīciju un spēju savas zināšanas nodot sabiedrībai. Būdams vispāratzīta autoritāte daudzās jomās, galvenokārt viņš pazīstams kā ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors. Taču reizē Imants Lancmanis ir latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un publisks intelektuālis.
Grāmata ir veltīta Imanta Lancmaņa mākslai — glezniecībai —, kas pilnībā savijusies ar viņa dzīvi. Gleznu tapšanu ir ietekmējusi visa redzeslokā un profesionālajā darbībā nonākusī māksla — vēsturiskie stili, vēsturiskā glezniecība un vēsturiskās ēkas —, taču reizē arī tas, kas personīgi saistījis Latvijas un pasaules mākslā gadu gaitā. Gleznu motīvus ietekmējuši arī aktuālie sabiedriskie notikumi un to vēsturiskie cēloņi.
Kā fons grāmatas tapšanai kalpojis grāmatas autores ar Imantu Lancmani kopīgi pārrunātais un pieredzētais.
Grāmatas redaktore: Laima Slava. Dizains, makets un attēlu apstrāde: Katrīna Vasiļevska.
Izdevējs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar apgādu “Neputns”.
Attēlā: Pašportrets pie ābolu vainaga. 2011. Audekls, eļļa. 115,5 x 88 cm. Zuzānu kolekcija
Izdots jauns Valtera Benjamina darbu krājums "Vienvirziena iela" Igora Šuvajeva tulkojumā
Lasītāji Valteru Benjaminu (1892-1940) pazīst galvenokārt kā kritiķi un filozofu, kurš jaunībā rakstījis par vācu romantismu, vēlāk teoretizējis par fotogrāfiju un kino, bet dzīves pēdējos gadus veltījis deviņpadsmitā gadsimta Parīzes apcerēšanai un protestam pret fašismu. Šajā izdevumā, kas Igora Šuvajeva tulkojumā ietver darbus “Vienvirziena iela” (1928) un “Bērnība Berlīnē gadsimtu mijā” (1938), mēs iepazīstam Benjaminu kā rakstnieku, kurš lieliski izpratis modernitātes raksturu un būs aktuāls tik ilgi, kamēr mēs turpināsim domāt par literatūru, mākslu un vēsturi.
Darbs “Vienvirziena iela” iezīmē pagriezienu Benjamina meklējumos un veltīts latviešu režisorei Asjai Lācis (1891-1979). Savukārt teksts “Berlīnes bērnība gadsimtu mijā” ir Benjamina pēdējais autorizētais darbs viņa projektā “Pasāžas”, un tajā iekļauta arī Benjamina pieredze, īslaicīgi uzturoties Rīgā.