Laima Slava: “Borisa Bērziņa iztēle šajā plastiskās formas lineāro iespēju valstībā šķiet neizsmeļama un pašas līnijas iespēju pārvaldība – ģeniāla. Pāris vilcienos uzburtais ir tikpat reāli raksturīgs un dzīvelīgs kā no štrihu kaskādēm iznirstošais. Tāpat – tematiskā atvērtība visdažādākos virzienos.” 

Grāmatas dizains: Anta Pence

Mākslas vēsturnieka Jāņa Kalnača pētījums par latviešu grafiķi un mākslas pedagogu Jani Šternbergu (1900–1981) daudzpusīgi atklāj līdz šim maz izzinātas personības biogrāfiju un profesionālo darbību. Mūža pirmajā pusē akadēmiski izskolojies un izkopis savu izcilo grafiķa talantu, Šternbergs Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un mūža nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs nerimtīgos radošos eksperimentos nonāca pie saviem sietspiedes tehnikā radītajiem smilšu rakstiem.

Grāmatas dizains: Anta Pence

Attēlu apstrāde: Jānis Pauzers

Literārā redaktore: Kristiāna Ābele

 

Krājuma redaktors Raimonds Ķirķis: “Annas Auziņas piektais dzejoļu krājums “Kāpostu zupa” ir viņas iepriekšējā krājuma “Annas pūra govs” vienas medaļas otra puse. Autorei aizvien svarīgi ir atklāt mūsdienu mātbūšanas pretrunīgo un sarežģīto emocionālo tīklojumu – ģimene, dzimta, draugi, darbs, valsts un vēsture ir viņas uzmanības centrā. Turklāt neko no tā viņa nevēlas liekulīgi mistificēt. Drīzāk iejūtīgi parādīt, cik trauslas un nepastāvīgas var būt sabiedrībā par klasiskām pieņemtas vērtības. Līdzās dziļi emocionāliem, liriskiem un cilvēcīgu jūtu piepildītiem dzejoļiem, autore krājumā iekļāvusi pielikumu – koceptuālo “Poēmu par personības traucējumiem”, kurā blakus atrastiem un aizgūtiem tekstiem par psihisku traucējumu simptomiem un to izpausmēm Auziņa izkārtojusi dažādos gados rakstīto savas personisko dienasgrāmatu ierakstus. Poēma ir gan kritisks komentārs par pēdējos gados izplatīto mentālo slimību pašdiagnosticēšanu, gan liecība tam, cik sarežģīti ir Psīhes ceļi.” 

Grāmatas dizains: Armands Zelčs

Redaktors Raimonds Ķirķis: "Būtiskākais, kas sakāms par krājumu “Patiesība”, ir rodams apstāklī, ka Ostups līdz latviešu literatūrā reti sasniegtai perfekcijai ir izkopis metonīmiju un sinekdohu lietojumu, tā atsvešinādams lirisko “es” no viņa subjektivitātes un padarīdams to par daļu no apkārtnes un tās ikdienišķās materialitātes. Iespējams, norādīdams, ka tieši tajā arī patvērusies Patiesība."

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Redaktors: Raimonds Ķirķis. Korektors: Rūdis Bebrišs. Dizainere: Anta Pence

 

Grāmatas struktūru veido Anša Rūtentāla izrādes “Krāsas (Noskaņu spēles). Ceļojums” (1982) sižetiskā līnija. Saglabājot izrādes daļu oriģinālos nosaukumus un pakārtojot tiem Rūtentāla dzīves posmus, grāmata atklāj mākslinieka ceļu. Grāmatā iekļautie Rūtentāla ieraksti mīmu ansambļa un Kustību teātra dienasgrāmatā ļauj nepastarpināti uztvert mākslinieka dzīves redzējumu radošajās un ikdienas norisēs.

Grāmatas dizains: Klāvs Priedītis