Nobela prēmijas laureāts Šeimuss Hīnijs (Seamus Heaney, 1939—2013) ir pasaulē vispazīstamākais mūsdienu īru dzejnieks. Dzejnieka dzīves laikā iznākušie 12 krājumi liecina par viņa eksperimentiem ar dažādiem stiliem un poētikas paņēmieniem, tematiski vairoties no abstrakcijām, toties spilgti iezīmējot Ziemeļīrijas un Īrijas ainavu, vēstures kolīzijas un cilvēkus, kas viņam bijuši nozīmīgi. Pirmajā acu uzmetienā vienkāršie Hīnija dzejoļi ir sintaktiski bagāti, to faktūru veido instrumentārijs, ko piedāvā viņa trīs lieliski pārzinātās valodas — angļu, īru un latīņu. “100 dzejoļi” ir dzejnieka ģimenes sastādīts pēcnāves krājums, un tas sniedz samērā vispusīgu ieskatu viņa poētiskajā mantojumā.

Grāmatas redaktors Ivars Šteinbergs: “Šeimuss Hīnijs debitēja ar grāmatu “Naturālista nāve” (Death of a Naturalist, 1966), kas uzreiz padarīja viņu par ievērojamu vārdu dzejas nozarē. Līdz ar katru nākamo krājumu Hīnija slava un nozīme pasaules literatūras skatuvē auga. Hīnijs dzimis un audzis daudzbērnu ģimenē Ziemeļīrijas laukos, tāpēc daudzos dzejoļos detalizēti atspoguļoti lauku darbi, apkārtējā daba un ļaudis. Viņa dzeja ir tēliem bagāta un cita starpā izcili strādā ar asonansēm un aliterācijām. Hīnija piesātinātās rindas nereti par izteiksmes līdzekli pārvērš dzejoļa daudzveidīgo skanējumu, kur nozīme tiek piešķirta fonētikai, piemēram, dzejolī, kurā kāds iet cauri dubļiem, arī izvēlētie vārdi varētu skanēt onomatopoētiski — netiešā veidā atdarināt zābaku žļurkstēšanu. Savos tulkojumos Ieva Lešinska labi apzinājusies šo izaicinājumu, bijusi precīza un spoži atveidojusi Hīnija izteiksmi. Šeimusa Hīnija dzejas tulkošana un publicēšana ir mūsdienu pasaules dzejas apgūšanas nepieciešama daļa ikvienā atdzejas tradīcijā.”

[xo-gallery id='3']

Forūga Farohzāda (1935—1967), neskatoties uz viņas dzejas intimitāti, ir izteikti sociāla dzejniece. Viņa dzejā tver plašākās sabiedrības grupās izjustu sociālo vidi, kuru pieredzējuši 20. gadsimta 50. līdz 70. gadu Teherānas sekulārie intelektuāļi, īpaši tajā piejaucētās sievietes. Lai arī viņas dzejā subjekts itin bieži mīt noslēgtībā, un šī vide ir priekšnosacījums ilgu un bagātīgas iztēles iedrošinātai dzejai, Farohzāda atklāj jaunajam Irānas sociālajam audumam plaši raksturīgus sensibilitātes aspektus.

No persiešu valodas atdzejojis Raimonds Ķirķis.

Sērijas māksliniece Anna Aizsilniece.

Ar dažiem dzejoļiem no izlases var iepazīties šeit.

Andra Dzenīša esejas pierāda, ka talants prot atraisīties negaidītos veidos. Strādājis žurnālistikā, viņš zina, kā rakstīt ar izkoptu stilu un saistošā veidā. Vai tā būtu cilvēka apziņas iztramdītā domāšana, kultūrvēsturisks apraksts vai vienkārši sadzīviska etīde, Andrim Dzenītim piemīt esejistikā tik būtiskā īpašība — būt dialoģiskās attiecībās ar lasītāju, uzrunāt un suģestēt.

Grāmata nopērkama šeit.

Redaktors Raimonds Ķirķis

Dizainers Klāvs Priedītis

2026. gada 20. un 21. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiksimies Rīgas grāmatu svētkos! Būsim sarūpējuši grāmatu izlasi un īpašus piedāvājumus, kā arī jaunas grāmatas prezentāciju. 21. martā plkst. 13.30 gaidīsim bibliotēkas -1. stāvā, lai kopīgi atvērtu Andra Dzenīša eseju grāmatu “Es esmu, manis nav”!

Svētku darbalaiks:
20. martā no 10.00 līdz 20.00;
21. martā no 10.00 līdz 17.00.

Šogad jau 33. reizi norisinās Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotais grāmatu mākslas konkurss “Zelta ābele”. Nominantus astoņās kategorijās atlasījusi ekspertu žūrija, bet ikvienam ir iespējams piedalīties lasītāju balsojumā.

“Neputns” šogad var lepoties par vislielāko nomināciju skaitu — nominētas piecu dizaineru radītas septiņas grāmatas četrās kategorijās —, bet arī ar “Neputna” līdzdibinātājas un ilggadējās galvenās redaktores Laimas Slavas mūža balvu!