Iznākusi Edvardas Šmites monogrāfija par Arturu Baumani
Arturs Baumanis bija viens no tiem 1860. —1870. gados dzimušajiem latviešu kultūras darbiniekiem, kas apguva profesionālo izglītību un kā mērķi saskatīja darbu latviešu tautas labā — latviešu profesionālās mākslas tapšanā.
Viņu ceļš un gūtie panākumi bija atšķirīgi. Daži vārdi vispirms kļuva slaveni ne tikai Pēterburgā, Krievijas galvaspilsētā, kur vairums no viņiem mācījās, bet arī ārzemēs. Bet ne Arturs Baumanis. Viņa ceļā daudz liktenīgu pavērsienu, un daudzi cerīgi iesākumi netiek realizēti, tātad stāstā par viņu ir daudz vilšanās un rūgtuma. Tomēr mūsu vēsturei šis stāsts ir nepieciešams.
Dizains: Inta Sarkane
Izdots Ivara Šteinberga jaunais dzejas krājums "Stāsti"
Ivara Šteinberga ceturtais dzejas krājums “Stāsti” jau ar nosaukumu vien piedāvā apvērsumu. Šajā grāmatā viņš turpina dzejprozas, prozas un dzejas formu alķīmijas eksperimentus, arvien meklējot jaunu izteiksmi latviešu valodā, un ne vien turpina attīstīt sava rokraksta meistarību, bet kļūst drosmīgāks arī tematiskajā fokusā.
Redaktors: Henriks Eliass Zēgners. Korektors: Rūdis Bebrišs. Grāmatas dizains: Klāvs Priedītis.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Melnajā atdzejas sērijā izdots Federiko Garsijas Lorkas dzejoļu krājums “Dzejnieks Ņujorkā”
Spāņu dzejnieks Federiko Garsija Lorka (1898—1936) ieradās Ņujorkā 1929. gadā, 31 gada vecumā. Ņujorka, pirmā ārzemju pilsēta viņa dzīvē, atstāja uz dzejnieku ārkārtīgi spēcīgu iespaidu un lika radikāli mainīt poētisko stilu, “iztēles” dzejas vietā pievēršoties “iedvesmas” dzejai. Dzejoļi, kas tapa deviņu ASV (un trīs Kubā) pavadīto mēnešu laikā, iespējams, pat mulsināja autoru pašu un viņa dzīves laikā tā arī neiznāca vienotā krājumā, lai gan viņš reiz to minēja kā vienu no saviem svarīgākajiem poētiskajiem projektiem.
Sērijas dizains: Andris Breže. Atdzejotājs: Arvis Viguls
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu
Iznācis izdevums, kurā apvienots Borisa Bērziņa zīmējumu albums un Laimas Slavas sarunas ar mākslinieku
Laima Slava: “Borisa Bērziņa iztēle šajā plastiskās formas lineāro iespēju valstībā šķiet neizsmeļama un pašas līnijas iespēju pārvaldība — ģeniāla. Pāris vilcienos uzburtais ir tikpat reāli raksturīgs un dzīvelīgs kā no štrihu kaskādēm iznirstošais. Tāpat — tematiskā atvērtība visdažādākos virzienos.”
Grāmatas dizains: Anta Pence
Iznāk Jāņa Kalnača monogrāfija par grafiķi Jani Šternbergu
Mākslas vēsturnieka Jāņa Kalnača pētījums par latviešu grafiķi un mākslas pedagogu Jani Šternbergu (1900—1981) daudzpusīgi atklāj līdz šim maz izzinātas personības biogrāfiju un profesionālo darbību. Mūža pirmajā pusē akadēmiski izskolojies un izkopis savu izcilo grafiķa talantu, Šternbergs Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un mūža nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs nerimtīgos radošos eksperimentos nonāca pie saviem sietspiedes tehnikā radītajiem smilšu rakstiem.
Grāmatas dizains: Anta Pence
Attēlu apstrāde: Jānis Pauzers
Literārā redaktore: Kristiāna Ābele