Spāņu dzejnieka, Nobela prēmijas literatūrā laureāta Huana Ramona Himenesa (Juan Ramón Jiménez) dzejas izlase izdota “Neputna” bilingvālajā samta sērijā. Tās sastādītājs un atdzejotājs ir dzejnieks Leons Briedis.
20. gadsimta pirmo pusi mēdz saukt par spāņu literatūras otro “zelta laikmetu”. Tāpat kā Servantesa, Lopes de Vegas, Kalderona, Kevēdo un Gongoras laikos, Spānija dāvāja pasaulei veselu plejādi izcilu filozofu, rakstnieku un dzejnieku. Viens no viņiem bija Huans Ramons Himeness — dons Huans Ramons jeb, pēc sena andalūziešu paraduma izsakoties, “Mogeras dzejnieks”. Himenesa dzeja — tas ir iekšējs monologs, dvēseles grēksūdze jeb, spāniski runājot, ensimismamiento (pašiedziļināšanās).
Leons Briedis
Huana Ramona (1881—1958) literārais devums ietver divdesmit astoņas dzejoļu grāmatas, septiņas prozas un septiņas eseju grāmatas. Spāņu kritika Huana Ramona Himenesa daiļradi nosacīti iedala trīs periodos, kurus pats dzejnieks nosaucis šādi: “mīlestības ekstāze” (1898—1915), “kāre pēc mūžības” (1916—1923) un “iekšējās apziņas nepieciešamība” (1923—1954). Šie trīs Huana Ramona daiļrades periodi aptuveni atbilst viņa 19, 33 un 49 gadu vecumam. Dzejnieks tos uzskatīja par savas dzīves un daiļrades lūzuma punktiem, tēlaini raksturojot kā rītu, dienasvidu un vakaru, kad mainījušies ne vien viņa poētiskie priekšstati, bet ik reizes notikusi jauna viņa garīgā atdzimšana: “Trīs intīmās revolūcijas, trīs pašatjaunotnes, trīs manas atdzimšanas”. 1956. gada oktobrī Huans Ramons Himeness kā pirmais spāņu rakstnieks saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
Vairāk par grāmatu:
Punctummagazine.lv: Agija Ābiķe-Kondrāte. Skaistuma bēgšana, mūžības valgi