Ir izdots Kārļa Vērdiņa septītais dzejas krājums pieaugušajiem “Nekas”!
Dizains: Andris Kaļiņins.
OPTIMIZĀCIJA
Ir ballīte jau krietni pāri pusei,
un laipnā namamāte optimizē bļodas.
Ar neapēstiem gurķīšiem ber kopā šampinjonus,
bet atlikušās desas ripas pārceļas pie sieriem,
kam maliņā sēž divas olīvas
kā lauku bērniņi no likvidētas skolas.
Smej viesi, skaļi runā, danco,
pa starpu pieskrien galdam, šķīvjos grābj
zem namamātes uzraugošā skata.
Pie viņas visi šķīvji vienmēr pilni.
No burkas jauni gurķīši nāk notiesāto vietā,
un siera šķēles, ilgdzīvotājas, tiem pievienojas
ar pieciem marinētiem ķiplokiem,
uz otra šķīvja puse siera kūkas
nu sadzīvo ar eklēru un skudru pūzni.
Sauc viesi takšus, skūpstās, meklē kurpes,
bet atlikušie sasēžas uz dīvāna —
dažs iesāk jaunu pudeli, dažs raud, dažs telefonā,
dažs stāv pie galda, visu ēd bez izšķirības.
Liek namamāte visu vienā šķīvī:
tur kūkas šķēle, gurķis, asais pipars, šampinjons
un valrieksts, kuru pārspiest spēka nav.
Jau viesiem takši telefonos sabakstīti,
viens brauc uz lidostu, cits aiztenterē nezin kur
vēl iedzert. Viens apsegts dīvānā.
Un pēkšņi
klusums. Namamāte pārlaiž skatu šķīvim
un nozūd nama dzīlēs, izslēgusi gaismu.