Home
Top dzejnieka Ingmāra Freimaņa debijas dzejoļu krājums “Sirds un mute”

Top dzejnieka Ingmāra Freimaņa debijas dzejoļu krājums “Sirds un mute”

"Visam pāri – īstums, kāds iespējams tikai tad, ja cilvēkam no jums patiešām neko nevajag, pat ne tas, lai jūs viņu atzītu par dzejnieku. Viņš mums ļauj ielūkoties aiz pelēkajām durvīm, aiz žaketes pogām, no bērnistabas viņš jūs aiz rokas izvedīs pa Šūmaņa apli un aizvedīs jūs atpakaļ uz mežu, kurā vecāmāte iet stiprā vējā un meklē sēnes, kā arī valsts svētkos mums cels galdā bietes. Būtiska, īsta un Latvijas dzejā ļoti vajadzīga balss," vēsta krājuma redaktore Agnese Krivade.

Foto no autora privātā arhīva
Melnajā atdzejas sērijā top Gaļinas Rimbu dzejas izlase “Tu — nākotne”

Melnajā atdzejas sērijā top Gaļinas Rimbu dzejas izlase “Tu — nākotne”

Gaļina Rimbu (1990) ir dzimusi Sibīrijā un raksta krieviski, lai gan etniski ir ukrainiete un rumāniete, kā arī kopš 2018. gada dzīvo Ļvivā. 

Par savu daiļrades piederību Rimbu saka: “Mani būtiski ietekmē liela daļa no tā, kas notiek un tiek rakstīts Ukrainā. Tas ir tas, ko sauc par “kontekstu”. Es zinu, ka es to pētu, ka man tas ir ļoti svarīgi, es zinu, kuri ukraiņu (un ne tikai) teksti mani tagad definē, bet es arī jūtu, ka nevaru 100% iesakņoties šajā kontekstā un noteikti nevēlos to pielaikot. Tāpēc es runāšu, sevi prezentējot ārpus valstīm un nacionālās literatūras."

Sērijas dizains: Andris Breže. Sastādītāja: Anna Auziņa. Atdzejotāji: Anna Auziņa, Evelīna Andžāne, Arvis Viguls

___________________________________________

Diženā krievu literatūra

Kurš “krievu literatūrā” estetizēja vardarbību pret
         sievieti?

Kam ir tiesības un teikšana ņirgāties savos tekstos
                                                             un komentāros
par mūsu vārdiem, mūsu ķermeni, mūsu domām un
       tekstiem?

Kurš var uzrakstīt par mūsu dzeju, sieviešu dzeju:
“tā meitene ir slima, ja reiz ko tādu raksta”
vai
“reizēm man ir žēl, ka
padomju
koriģējošā
psihiatrija
ir pagātnē,

tā labi
viņu apstrādātu”

(..)

Monogrāfisks mākslas albums sērijā “Lielā mākslas klasika”:  LUDOLFS LIBERTS

Monogrāfisks mākslas albums sērijā “Lielā mākslas klasika”: LUDOLFS LIBERTS

Ludolfs Liberts (1895–1958) ir viens no spilgtākajiem talantiem, kas sevi spoži apliecinājis, kopā ar klasiskā modernisma paaudzi veidojot brīvās Latvijas enerģētiski uzlādēto kultūrvidi. Liberta dzīvi un devumu glezniecībā plašā pētījumā aplūkojusi mākslas zinātniece Dace Lamberga. Ludolfa Liberta spožo mantojumu scenogrāfijā un kostīmu mākslā izpētījusi Ludolfa Liberta izstādes LNMM kuratore Natālija Jevsejeva. To papildinās nelieli ieskati Liberta un slavenā vācu režisora Maksa Reinharda sadarbībā (Ulrich Hermann), kā arī Liberta ieguldījums Kauņas muzikālā teātra repertuārā (Helmutas Šabasevičius). Kopsavilkums Liberta darbībai teātra pasaulē saistībā ar tālaika režijas uzdevumiem — Edīte Tišheizere. Ludolfa Liberta darbošanos grafikas jomā un Valstspapīru spiestuvē aplūko Klāvs Priedītis.

Sastādītāja un galvenā redaktore Laima Slava. Grāmatas mākslinieks: Brālis Y

Grāmatas izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Top Santas Hiršas monogrāfija par Oļegu Tillbergu

Top Santas Hiršas monogrāfija par Oļegu Tillbergu

Oļegs Tillbergs pārstāv mākslinieku paaudzi, kuras apzīmēšanai izmantotas dažādas spilgtas metaforas un arī viņu pašu darbi lielā mērā balstās uz metaforisku domāšanu instalāciju, telpas, materiālu, dabas objektu, jaunradītu un jau eksistējošu priekšmetu valodā. Viņus mēdz dēvēt par “poētiskajiem” un “metaforiskajiem” instalatoriem, jo savos darbos balstījās uz tēlainiem parādību, sajūtu, ideju pārnesumiem.

Grāmatas dizains: Armands Zelčs