Home
Iznāk Lāsmas Oltes debijas dzejas krājums

Iznāk Lāsmas Oltes debijas dzejas krājums

Grāmatas redaktors Raimonds Ķirķis: “Ar Lāsmas Oltes debijas dzejas krājumu “— jums gaisma netraucē?” latviešu literatūrā ienāk dzejniece, kura reflektē par dzīvē nobriedušas personības attiecībām ar gadu gaitā iekrātām pieredzēm. Viņas iegūtā grafiķes izglītība Latvijas Mākslas akadēmijā ir jūtami ietekmējusi arī plašo un bagātīgo sensoro pasaules uztveri, kas radījusi precīzu un niansēm bagātu tēlu sistēmu viņas poētiskajā rokrakstā. Oltes dzejai raksturīgs jutekliskums un melanholisks vieglums, kuru jo īpaši skaistāku dara pastāvīgā apdraudējuma sajūta, kurai dzeja pretojas.” Grāmatas vizualitāti papildina Lāsmas Oltes radītas grafikas.

Dizains: Klāvs Priedītis.

Sērijā “Mākslas pieminekļi Latvijā” tapis nākamais izdevums — par Kuldīgas rajonu

Sērijā “Mākslas pieminekļi Latvijā” tapis nākamais izdevums — par Kuldīgas rajonu

Mg. hist. Mārītes Putniņas sagatavotais izdevums “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Kuldīgas rajonā” veltīts vēsturiskā Kuldīgas rajona sakrālajai arhitektūrai un mākslai. Kuldīgas rajona vēsturiskajās robežās aplūkoti dievnami Kuldīgas un Skrundas pilsētā, Kuldīgas novada Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Turlavas, Nīkrāces, Rendas, Rudbāržu, Snēpeles, Laidu un Vārmes pagastā. Kopā 22 objekti.

Kuldīgas rajonā atrodas visas lielākās tradicionālo konfesiju luterāņu, katoļu un baptistu svētvietas.

Iznācis Kārļa Vērdiņa dzejas krājums "Nekas"

Ir izdots Kārļa Vērdiņa septītais dzejas krājums pieaugušajiem "Nekas"!

Dizains: Andris Kaļiņins.

 

OPTIMIZĀCIJA

 

Ir ballīte jau krietni pāri pusei,
un laipnā namamāte optimizē bļodas.
Ar neapēstiem gurķīšiem ber kopā šampinjonus,
bet atlikušās desas ripas pārceļas pie sieriem,
kam maliņā sēž divas olīvas
kā lauku bērniņi no likvidētas skolas.

 

Smej viesi, skaļi runā, danco,
pa starpu pieskrien galdam, šķīvjos grābj
zem namamātes uzraugošā skata.
Pie viņas visi šķīvji vienmēr pilni.
No burkas jauni gurķīši nāk notiesāto vietā,
un siera šķēles, ilgdzīvotājas, tiem pievienojas
ar pieciem marinētiem ķiplokiem,
uz otra šķīvja puse siera kūkas
nu sadzīvo ar eklēru un skudru pūzni.

 

Sauc viesi takšus, skūpstās, meklē kurpes,
bet atlikušie sasēžas uz dīvāna —
dažs iesāk jaunu pudeli, dažs raud, dažs telefonā,
dažs stāv pie galda, visu ēd bez izšķirības.
Liek namamāte visu vienā šķīvī:
tur kūkas šķēle, gurķis, asais pipars, šampinjons
un valrieksts, kuru pārspiest spēka nav.
Jau viesiem takši telefonos sabakstīti,
viens brauc uz lidostu, cits aiztenterē nezin kur
vēl iedzert. Viens apsegts dīvānā.
Un pēkšņi
klusums. Namamāte pārlaiž skatu šķīvim
un nozūd nama dzīlēs, izslēgusi gaismu.
Sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu iznāk festivāla “Homo Novus” 30 gadu jubilejas izdevuma

Sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu iznāk festivāla “Homo Novus” 30 gadu jubilejas izdevuma

2025. gadā Starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus notika 20. reizi un tam apritēja 30 gadu. Trīs desmitgades un divdesmit festivāla programmas ir radījušas, uzkrājušas un slīpējušas ievērojamu zināšanu, pieredžu un prakšu kopumu, iekustinot zemstraumes, kas urda un baro mūsu teātra ainavu. Tādu ir daudz sākot ar īpašvietas, dokumentāro un kopradīto teātri un beidzot ar pievēršanos tādām tēmām kā ekoloģija, cilvēktiesības, piekļūstamība. Šī ir rokasgrāmata aktīvam domāšanas procesam un sarunai par rītdienas teātri un festivālu kā būtisku formātu tā attīstībai. Grāmata ir vairāk nekā 50 autoru kopdarbs viņi ir dalījušies ar atmiņām un liecībām par festivālu Homo Novus, ieskicējuši būtiskus teorētiskus jautājumus un izteikuši nākotnes teātra ideju attēla veidā.

Sastādītāja Gundega Laiviņa.

Dizains: Monika Grūzīte.

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Iznācis dāņu dzejnieces Ingeras Kristensenas darbs “Tas”

Iznācis dāņu dzejnieces Ingeras Kristensenas darbs “Tas”

Izcilās dāņu dzejnieces Ingeras Kristensenas (1935—2009) dzejoļu krājums “Tas” (Det, 1969), pieder pie spožākajiem un neparastākajiem viņas darbiem, kurš atdzejots daudzās valodās un atstājis lielu iespaidu uz Eiropas literatūru. Tas ir galvenais darbs dāņu trešajā modernisma fāzē jeb “systemdigtnig” literatūrā, kuram raksturīga subjekta un pasaules centra dekonstrukcija. Tā ietvaros dzejniece runā par politiskajām, sociālajām, ekonomiskajām un tekstuālajām struktūrām, kuras organizē sabiedrību, pakļauj to un vienlaikus pašas spēj sevi iznīcināt.

No dāņu valodas atdzejojis Uldis Priede un Kārlis Vērdiņš

Dizains — Zane Ernštreite