Iznācis Jāņa Rokpeļņa dzejas krājums "Nomods"
Krājuma redaktors Ivars Šteinbergs: “Jānis Rokpelnis ir viens no centrālajiem (kaut šis vārds šeit šķiet savāds) latviešu modernās dzejas klasikas autoriem, turklāt vislabākajā nozīmē – viņa darbus nevis piemin skolās, lai neviens tos neizlasītu, bet gan aizrautīgi lasa i masas, i dzejnieki, iedvesmojas mūziķi, komponisti, literatūrzinātnieki un ikviens, kas pievēršas tai literatūrai, kas gan vēsturiski, gan šobrīd iet tālāk par klišeju. Viņš ir kultivējis novatorisku un unikālā stila un metaforu sistēmā ieturētu liriku. Pēdējos gados Jānis Rokpelins savā dzejā kļūst lakoniskāks, viņš ir piešķīris kalambūram eksistenciālu pārdzīvojumu izteikšanas nozīmi, un viņš ir izmantojis fonētisko kakofoniju un pantmēra aritmiju kā dzīves aso šķautņu reprezentāciju. Taču, iespējams, visbūtiskāk ir tas, ko Rokpelnis nav izdarījis, proti, viņš savā dzejā nav novecojis, – ar to saprotot ļaušanos čīkstēšanai vai bezmērķīgai nostalģijai. Jo jaunība, kurai dzeja un Jānis pieder, nozīmē nevis mazgadību, bet pirmreizību, spēju redzēt lietas ar saasinātu uzmanību – skaudru garīgo nomodu.”
Dizains: Anta Pence
Iznācis Kirila Ēča debijas dzejas krājums
tuvie tālie
pamalē lēkā saule kā
pārcukurojies puika
tu centies nostāvēt taisni
bet vēderā iet skudras un
riņķo un riņķo ap tevi ēna
liegi kā stacijas kabatzaglis
pat stāvot tu mainies vietām
pat klusējot tev ir akcents
Redaktors Ivars Šteinbergs
Dizainers Stefans Pavlovskis
Iznākusi Edvardas Šmites monogrāfija par Arturu Baumani
Arturs Baumanis bija viens no tiem 1860.–1870. gados dzimušajiem latviešu kultūras darbiniekiem, kas apguva profesionālo izglītību un kā mērķi saskatīja darbu latviešu tautas labā – latviešu profesionālās mākslas tapšanā.
Viņu ceļš un gūtie panākumi bija atšķirīgi. Daži vārdi vispirms kļuva slaveni ne tikai Pēterburgā, Krievijas galvaspilsētā, kur vairums no viņiem mācījās, bet arī ārzemēs. Bet ne Arturs Baumanis. Viņa ceļā daudz liktenīgu pavērsienu, un daudzi cerīgi iesākumi netiek realizēti, tātad stāstā par viņu ir daudz vilšanās un rūgtuma. Tomēr mūsu vēsturei šis stāsts ir nepieciešams.
Dizains: Inta Sarkane
Izdots Ivara Šteinberga jaunais dzejas krājums "Stāsti"
Ivara Šteinberga ceturtais dzejas krājums “Stāsti” jau ar nosaukumu vien piedāvā apvērsumu. Šajā grāmatā viņš turpina dzejprozas, prozas un dzejas formu alķīmijas eksperimentus, arvien meklējot jaunu izteiksmi latviešu valodā, un ne vien turpina attīstīt sava rokraksta meistarību, bet kļūst drosmīgāks arī tematiskajā fokusā.
Redaktors: Henriks Eliass Zēgners. Korektors: Rūdis Bebrišs. Grāmatas dizains: Klāvs Priedītis.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Melnajā atdzejas sērijā izdots Federiko Garsijas Lorkas dzejoļu krājums “Dzejnieks Ņujorkā”
Spāņu dzejnieks Federiko Garsija Lorka (1898–1936) ieradās Ņujorkā 1929. gadā, 31 gada vecumā. Ņujorka, pirmā ārzemju pilsēta viņa dzīvē, atstāja uz dzejnieku ārkārtīgi spēcīgu iespaidu un lika radikāli mainīt poētisko stilu, “iztēles” dzejas vietā pievēršoties “iedvesmas” dzejai. Dzejoļi, kas tapa deviņu ASV (un trīs Kubā) pavadīto mēnešu laikā, iespējams, pat mulsināja autoru pašu un viņa dzīves laikā tā arī neiznāca vienotā krājumā, lai gan viņš reiz to minēja kā vienu no saviem svarīgākajiem poētiskajiem projektiem.
Sērijas dizains: Andris Breže. Atdzejotājs: Arvis Viguls
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu