Home
Monogrāfisks mākslas albums sērijā “Lielā mākslas klasika”:  LUDOLFS LIBERTS

Monogrāfisks mākslas albums sērijā “Lielā mākslas klasika”: LUDOLFS LIBERTS

Ludolfs Liberts (1895–1958) ir viens no spilgtākajiem talantiem, kas sevi spoži apliecinājis, kopā ar klasiskā modernisma paaudzi veidojot brīvās Latvijas enerģētiski uzlādēto kultūrvidi. Liberta dzīvi un devumu glezniecībā plašā pētījumā aplūkojusi mākslas zinātniece Dace Lamberga. Ludolfa Liberta spožo mantojumu scenogrāfijā un kostīmu mākslā izpētījusi Ludolfa Liberta izstādes LNMM kuratore Natālija Jevsejeva. To papildinās nelieli ieskati Liberta un slavenā vācu režisora Maksa Reinharda sadarbībā (Ulrich Hermann), kā arī Liberta ieguldījums Kauņas muzikālā teātra repertuārā (Helmutas Šabasevičius). Kopsavilkums Liberta darbībai teātra pasaulē saistībā ar tālaika režijas uzdevumiem — Edīte Tišheizere. Ludolfa Liberta darbošanos grafikas jomā un Valstspapīru spiestuvē aplūko Klāvs Priedītis.

Sastādītāja un galvenā redaktore Laima Slava. Grāmatas mākslinieks: Brālis Y

Grāmatas izdošanu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Jānis Zuzāns

Melnajā atdzejas sērijā izdota Gaļinas Rimbu dzejas izlase “Tu — nākotne”

Melnajā atdzejas sērijā izdota Gaļinas Rimbu dzejas izlase “Tu — nākotne”

Gaļina Rimbu (1990) ir dzimusi Sibīrijā un raksta krieviski, lai gan etniski ir ukrainiete un rumāniete, kā arī kopš 2018. gada dzīvo Ļvivā. 

Par savu daiļrades piederību Rimbu saka: “Mani būtiski ietekmē liela daļa no tā, kas notiek un tiek rakstīts Ukrainā. Tas ir tas, ko sauc par “kontekstu”. Es zinu, ka es to pētu, ka man tas ir ļoti svarīgi, es zinu, kuri ukraiņu (un ne tikai) teksti mani tagad definē, bet es arī jūtu, ka nevaru 100% iesakņoties šajā kontekstā un noteikti nevēlos to pielaikot. Tāpēc es runāšu, sevi prezentējot ārpus valstīm un nacionālās literatūras."

Sērijas dizains: Andris Breže. Sastādītāja un priekšvārda autore: Anna Auziņa. Atdzejojušas Anna Auziņa, Evelīna Andžāne, Arvis Viguls

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

 

Tapis izdevums par sakrālās arhitektūras un mākslas mantojumu vēsturiskajā Limbažu rajonā

Tapis izdevums par sakrālās arhitektūras un mākslas mantojumu vēsturiskajā Limbažu rajonā

Dr. arch. Jāņa Zilgalvja sagatavotais izdevums sērijā „Mākslas pieminekļi Latvijā” veltīts vēsturiskā Limbažu rajona sakrālajai arhitektūrai un mākslai. Limbažu rajona vēsturiskajās robežās aplūkoti dievnami tajā ietilpstošajā Limbažu pilsētā, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidrižu un Viļķenes pagastos. 

Izdots Ievas Vieses debijas dzejoļu krājums “laikam”

Izdots Ievas Vieses debijas dzejoļu krājums “laikam”

Krājuma redaktore Anna Auziņa: “Ieva Viese pēc pases datiem pieder pie 20. gs. 80. gadu beigās dzimušās paaudzes, kurā pietrūcis spēcīgu dzejnieču sieviešu, savukārt viņas laikmeta izjūta labāk iederas starp nākamās paaudzes debijām, kurām līdzās iznāk Vieses pirmais krājums. Vienlaikus tā dzejas balss ir savdabīga un patstāvīga, daudzi dzejoļi šķiet kinematogrāfiski: sirreālu animāciju virknēs tajos dinamiskā mainībā pārvietojas ar ūdens pasauli saistīti tēli, laika plūduma un psihes dzīļu motīvi; universāli arhetipi parādās konkrētā kultūrvēsturiskā un ģeogrāfiskā kontekstā, turklāt autore nesamierinās ar vizualitāti un rūpīgi strādā ar valodu un formas meklējumiem. Nosaukums “laikam” ietver gan vispārējo, gan laikmetīgo, gan arī nevienozīmīgo.”

Grāmatā izmantoti Ievas Vieses darba “Es esmu čaula un es esmu kauls I” fotoattēli. 

Grāmatas redaktore: Anna Auziņa. Korektors: Rūdis Bebrišs. Grāmatas dizainu veidojis Armands Zelčs.

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Iznākusi Helēnas Demakovas grāmata "Imanta Lancmaņa māksla"

Iznākusi Helēnas Demakovas grāmata "Imanta Lancmaņa māksla"

Imants Lancmanis — viens no cienījamākajiem cilvēkiem Latvijā vismaz pusgadsimta garumā — milzīgo cieņu izpelnījies ar nenogurstošo un nesavtīgo darbu, izcilu pasaules līmeņa zinātnieka erudīciju un spēju savas zināšanas nodot sabiedrībai. Būdams vispāratzīta autoritāte daudzās jomās, galvenokārt viņš pazīstams kā ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors. Taču reizē Imants Lancmanis ir latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un publisks intelektuālis.

Grāmata ir veltīta Imanta Lancmaņa mākslai — glezniecībai —, kas pilnībā savijusies ar viņa dzīvi. Gleznu tapšanu ir ietekmējusi visa redzeslokā un profesionālajā darbībā nonākusī māksla — vēsturiskie stili, vēsturiskā glezniecība un vēsturiskās ēkas —, taču reizē arī tas, kas personīgi saistījis Latvijas un pasaules mākslā gadu gaitā. Gleznu motīvus ietekmējuši arī aktuālie sabiedriskie notikumi un to vēsturiskie cēloņi.
Kā fons grāmatas tapšanai kalpojis grāmatas autores ar Imantu Lancmani kopīgi pārrunātais un pieredzētais.

Grāmatas redaktore: Laima Slava. Dizains, makets un attēlu apstrāde: Katrīna Vasiļevska.

Izdevējs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar apgādu “Neputns”.

Attēlā: Pašportrets pie ābolu vainaga. 2011. Audekls, eļļa. 115,5 x 88 cm. Zuzānu kolekcija