IznÄcis Marijas LuÄ«zes Meļķes dzejas krÄjums āGaudu dzejoļiā
āKad lasu tos senos Ķīnas dzejniekus, es domÄju ā bÄc, pirms tÅ«kstoÅ” gadiem kÄds jutÄs tÄ, kÄ es jÅ«tos Å”obrÄ«d. Un tagad, kad lasÄ«ju āGaudu dzejoļusā, es domÄju āĀ bÄc, kÄds Å”obrÄ«d jÅ«tas tÄ, kÄ es jutos pirms tÅ«kstoÅ” gadiem.
ā Aleksandrs Barons,Ā dzejnieks un mÅ«ziÄ·is
IznÄk Hildegardes no Bingenas āTikumu ordenisā ar Lindas Mences ilustrÄcijÄm
Hildegarde no Bingenas (Hildegard von Bingen, 1098ā1179) ir viduslaiku mistiÄ·e, dzejniece, komponiste, dziedniece, klostera vadÄ«tÄja un sludinÄtÄja, kuras dzÄ«ve un darbi turpina pÄrsteigt un apburt arÄ« Å”odien. GarÄs dzÄ«ves laikÄ Hildegarde pierakstÄ«jusi un interpretÄjusi savas mistiskÄs vÄ«zijas darbÄ Scivias (no lat. Sci vias DominiĀ āĀ āZini tÄ Kunga ceļusā), sarakstÄ«jusi medicÄ«nai veltÄ«toĀ Causae et curaeĀ (āCÄloÅi un ÄrstÄÅ”anaā), dziedinÄjusi slimos, pieÅÄmusi dzemdÄ«bas, komponÄjusi ne vienĀ āTikumu ordeniāĀ (Ordo Virtutum), bet daudz citu skaÅdarbu, vadÄ«jusi klosteri un radÄ«jusi pati savu valoduĀ Lingua Ignota.Ā āTikumu ordeÅaāĀ atdzejojums un ilustrÄcijas ir mÄÄ£inÄjums ieklausÄ«ties viduslaiku mistiÄ·es vÄrdos, ļaujot tiem zaļot balsÄ«, domÄ un rokÄs.
Autore: Hildegarde no Bingenas;
No latÄ«Åu valodas tulkojis MÄrtiÅÅ” LaizÄns;
Idejas un priekÅ”vÄrda autore, redaktore un ilustratore Linda Mence;
LiterÄrais redaktors Raimonds ĶirÄ·is;
Korektore Juta Ance Ķirķis;
Dizainere: Anta Pence.
GrÄmata izdota ar Valsts kultÅ«rkapitÄla fonda atbalstu.
Laimas Slavas autogrÄfu stunda RÄ«gas GrÄmatu svÄtkos!
GrÄmatas āBoriss BÄrziÅÅ”. Sarunas un zÄ«mÄjumiā sastÄdÄ«tÄjas Laimas Slavas autogrÄfu stunda RÄ«gas GrÄmatu svÄtkos!
kad? ā piektdien, 24. oktobrÄ«;
kur? ā RÄ«gas GrÄmatu svÄtkos Latvijas NacionÄlajÄ bibliotÄkÄ āNeputnaā stendÄ;
cikos? ā no plkst. 15.00 lÄ«dz 17.00.
Tiekamies piektdien un sestdien GrÄmatu svÄtkos! BÅ«s jaunÄkie izdevumi, bÅ«s Ä«paÅ”as cenas, autogrÄfi un sarunas!
IznÄcis JÄÅa RokpeļÅa dzejas krÄjums āNomodsā
KrÄjuma redaktors Ivars Å teinbergs: āJÄnis Rokpelnis ir viens no centrÄlajiem (kaut Å”is vÄrds Å”eit Ŕķiet savÄds) latvieÅ”u modernÄs dzejas klasikas autoriem, turklÄt vislabÄkajÄ nozÄ«mÄ ā viÅa darbus nevis piemin skolÄs, lai neviens tos neizlasÄ«tu, bet gan aizrautÄ«gi lasa i masas, i dzejnieki, iedvesmojas mÅ«ziÄ·i, komponisti, literatÅ«rzinÄtnieki un ikviens, kas pievÄrÅ”as tai literatÅ«rai, kas gan vÄsturiski, gan Å”obrÄ«d iet tÄlÄk par kliÅ”eju. ViÅÅ” ir kultivÄjis novatorisku un unikÄlÄ stila un metaforu sistÄmÄ ieturÄtu liriku. PÄdÄjos gados JÄnis Rokpelnis savÄ dzejÄ kļūst lakoniskÄks, viÅÅ” ir pieŔķīris kalambÅ«ram eksistenciÄlu pÄrdzÄ«vojumu izteikÅ”anas nozÄ«mi, un viÅÅ” ir izmantojis fonÄtisko kakofoniju un pantmÄra aritmiju kÄ dzÄ«ves aso ŔķautÅu reprezentÄciju. TaÄu, iespÄjams, visbÅ«tiskÄk ir tas, ko Rokpelnis nav izdarÄ«jis, proti, viÅÅ” savÄ dzejÄ nav novecojis, ā ar to saprotot ļauÅ”anos ÄÄ«kstÄÅ”anai vai bezmÄrÄ·Ä«gai nostalÄ£ijai. Jo jaunÄ«ba, kurai dzeja un JÄnis pieder, nozÄ«mÄ nevis mazgadÄ«bu, bet pirmreizÄ«bu, spÄju redzÄt lietas ar saasinÄtu uzmanÄ«bu ā skaudru garÄ«go nomodu.ā
Dizains: Anta Pence
IznÄcis Kirila ÄÄa debijas dzejas krÄjums
tuvie tÄlie
pamalÄ lÄkÄ saule kÄ
pÄrcukurojies puika
Ā
tu centies nostÄvÄt taisni
bet vÄderÄ iet skudras un
Ā
riÅÄ·o un riÅÄ·o ap tevi Äna
liegi kÄ stacijas kabatzaglis
Ā
pat stÄvot tu mainies vietÄm
pat klusÄjot tev ir akcents
Ā
Redaktors Ivars Å teinbergs
Dizainers Stefans Pavlovskis