2. septembrī — Dzejas dienu laikā — plkst. 18.00 Paddy Whelan's īru krogā kopīgi atvērsim Šeimusa Hīnija dzejas krājumu “100 dzejoļi / 100 Poems”!

Grāmatas redaktors Artis Ostups: “Lindas Mences dzejoļi ir atvērti cilvēkiem un pasaulei. Ar iejūtību un nereti pat pazemību autore aplūko dažādas vietas, laikus, amatus un likteņus. Viņas vērojumi ir pieklusināti un uzmanīgi. Tie nevis apliecina jau gatavas formas un priekšstatus, bet gan ieklausās citās būtnēs un lietās un ļauj tām noteikt teksta saturu, toni un formu. Mences otrajā dzejoļu krājumā harmoniski sadzīvo interese par vēsturi, raizes par tagadni un rūpes par valodu. Šī ir viena no tām grāmatām, kas palīdz saglabāt ticību literatūrai un cilvēkiem.”

Ar pavisam neilgu laika distanci nesen žurnālā “Ir” publicētas sarunas ar abiem “Neputna” galvenajiem redaktoriem — Laimu Slavu, “Neputna” līdzdibinātāju un ilggadēju galveno redaktori, balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņemot, un Raimondu Ķirķi, kura atdzejotā irāņu dzejnieces Forūgas Farohzādas dzejas izlase “Atdzimusi” nupat iznākusi mūsu samta sērijā.

Intervija ar Laimu.

Intervija ar Raimondu.

Aleksandra Barona krājums “Vientulības labirints” ir divdaļīgs rekviēms Rīgas radošo divdesmitgadnieku aizejošajai pusaudzībai, viņu cerībām, izmisumam un dzīvotgribai. Krājums vietām ir tumšs un drēgnas, un neomulīgs kā Rīga decembra šļūdonī, kad vakara sastrēgumstundā esi apstājies krustojumā, kur Marijas iela pasaulē laiž Čaka ielu, un visas pasaules trauksme un nogurums tevi saķer aiz skausta. Tāpat atklājas Barona liriķa talants — grāmatā izkaisīti dzejoļi, kurus viņš komponējis dziesmās. Tās ir balādes, kur autobiogrāfiski motīvi mijas ar tēliem no vēstures un iztēles jūkļa. Īpaša ir Barona prasme kā māksliniecisku līdzekli izmantot latviešu valodas sintaksi, kas ir visai reta un pat nebijusi parādība pēdējo gadu latviešu dzejā.

Dizainers Stefans Pavlovskis

Foto: Madlēna Ūdre

Nobela prēmijas laureāts Šeimuss Hīnijs (Seamus Heaney, 1939—2013) ir pasaulē vispazīstamākais mūsdienu īru dzejnieks. Dzejnieka dzīves laikā iznākušie 12 krājumi liecina par viņa eksperimentiem ar dažādiem stiliem un poētikas paņēmieniem, tematiski vairoties no abstrakcijām, toties spilgti iezīmējot Ziemeļīrijas un Īrijas ainavu, vēstures kolīzijas un cilvēkus, kas viņam bijuši nozīmīgi. Pirmajā acu uzmetienā vienkāršie Hīnija dzejoļi ir sintaktiski bagāti, to faktūru veido instrumentārijs, ko piedāvā viņa trīs lieliski pārzinātās valodas — angļu, īru un latīņu. “100 dzejoļi” ir dzejnieka ģimenes sastādīts pēcnāves krājums, un tas sniedz samērā vispusīgu ieskatu viņa poētiskajā mantojumā.

Grāmatas redaktors Ivars Šteinbergs: “Šeimuss Hīnijs debitēja ar grāmatu “Naturālista nāve” (Death of a Naturalist, 1966), kas uzreiz padarīja viņu par ievērojamu vārdu dzejas nozarē. Līdz ar katru nākamo krājumu Hīnija slava un nozīme pasaules literatūras skatuvē auga. Hīnijs dzimis un audzis daudzbērnu ģimenē Ziemeļīrijas laukos, tāpēc daudzos dzejoļos detalizēti atspoguļoti lauku darbi, apkārtējā daba un ļaudis. Viņa dzeja ir tēliem bagāta un cita starpā izcili strādā ar asonansēm un aliterācijām. Hīnija piesātinātās rindas nereti par izteiksmes līdzekli pārvērš dzejoļa daudzveidīgo skanējumu, kur nozīme tiek piešķirta fonētikai, piemēram, dzejolī, kurā kāds iet cauri dubļiem, arī izvēlētie vārdi varētu skanēt onomatopoētiski — netiešā veidā atdarināt zābaku žļurkstēšanu. Savos tulkojumos Ieva Lešinska labi apzinājusies šo izaicinājumu, bijusi precīza un spoži atveidojusi Hīnija izteiksmi. Šeimusa Hīnija dzejas tulkošana un publicēšana ir mūsdienu pasaules dzejas apgūšanas nepieciešama daļa ikvienā atdzejas tradīcijā.”