Ielūdzam uz grāmatas “Sirreālisms igauņu dzejā” atvēršanas svētkiem!
Mēs, “Neputns”, kopā ar Guntaru Godiņu un igauņu sirreālistiem aicinām ikvienu dzejas cienītāju uz grāmatas “Sirreālisms igauņu dzejā” atvēršanas svētkiem 2023. gada 29. novembrī, trešdienā, plkst. 18.00 bārā Aleponija (E. Birznieka-Upīša ielā 22, Rīgā)!
Būs iespējams satikt vaigā dzejniekus Jānu Malinu un Kristjanu Haljaku, kā arī galveno grāmatas vaininieku — Guntaru Godiņu!
Pasākumā varēs iegādāties grāmatu par izdevniecības cenu (15 EUR) skaidrā naudā.
Paldies par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondam, Igaunijas kultūrkapitālam, Igaunijas Vēstniecībai Rīgā un bāram Aleponija!
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju iznāk Jāzepa Grosvalda “Persijas ainas”
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Jāzeps Grosvalds ir viena no spēcīgākajām personībām Latvijas vizuālajā kultūrā, viņa darbība aktīvi ietekmēja mākslas attīstību jaunu māksliniecisko meklējumu virzienā, provocējot laikmetīgas mākslas ideju divdesmitā gadsimta aktuālo tendenču redzējumā.
Jāzeps Grosvalds 20. gadsimta sākuma modernisma formas un izteiksmes līdzekļus pakļāva idejai, domai un laikmetīgai tautas gara atklāsmei, un viņa sintezējošais rokraksts bija tuvs jaunajai Eiropas glezniecībai. Jāzepa Grosvalda spilgtā personība, dziļā inteliģence, viņa līdzsvaroti harmoniskais un tai pašā laikā aktuāli laikmetīgais glezniecības stils bija stimuls latviešu klasiskā modernisma tapšanā, spēcīgi ietekmējot laikabiedru sniegumu.
Ar šo izdevumu četrās valodās — franču, latviešu, angļu un zviedru — Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar apgādu “Neputns” vēlas pievērst uzmanību “Persijas ainām” kā unikālai liecībai par Jāzepu Grosvaldu kā izcilu sava laika personību — rakstnieka spējām apveltītu mākslinieku, cilvēku, kurš, apvienojot sevī romantiķa, intelektuāļa un vienlaikus arī rīcības cilvēka īpašības, spēja redzēt un, runājot tā laika laikmetīgajā valodā, līdzi pārdzīvot un pārvērst izteiksmīgos mākslas darbos jaunā, modernā 20. gadsimta laika izjūtas.”
Izstādes un grāmatas projekta vadītāja Ieva Kalnača.
Latviešu valodas literārā redaktore Cilda Redliha.
Dizains: Inese Hofmane.
Iznāk Teda Hjūza dzejoļu izlase
Turpinot modernās dzejas melno sēriju, izdodam Teda Hjūza dzejoļu izlasi “Vārnas dzīve un dziesmas” Arvja Vigula sastādījumā un atdzejojumā.
Četrdesmit gadu ilgās literārās karjeras laikā Teds Hjūzs (1930—1998) bija ievērojama figūra britu rakstniecības ainavā, un tāds viņš ir joprojām. Viņš bija pretrunīga personība ar plašu atstāto mantojumu, kas tāpat kā viņa privātā dzīve raisījis ne mazums pretrunīgu vērtējumu, tomēr būtu grūti noliegt, ka Hjūzu apvij britu “dižā dzejnieka”, klasiķa aura. Iespējams, viņu varētu saukt par “pēdējo dižo dzejnieku” britu literatūrā. Zīmīgi, ka Hjūzs bija pēdējais Anglijas Dzejnieks laureāts, kuram šo titulu piešķīra uz mūžu, nevis ierobežotu laiku, kā tas notiek tagad.
Redaktors Kārlis Vērdiņš.
Dizains: Andris Breže.
Iznāk grāmata par tēlniecības vēsturi Latvijā
Klāt Rutas Čaupovas grāmata “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi”.
Laima Slava: “Aplūkojot mūsu mākslas parādībām veltīto pētniecisko literatūru, nākas secināt, ka zināšanām par tēlniecību joprojām ir pabērna loma. Mūsu izcilā tēlniecības jomas speciāliste, mākslas zinātniece Dr. art. Ruta Čaupova ir veikusi unikālu darbu, lai apkopotu savas ilgstoši krātās zināšanas par profesionālo tēlniecību Latvijā un radītu erudītu, plašā kontekstā tvertu, saistoši uzrakstītu ieskatu mūsu tēlniecības īpašajā pasaulē no tās pirmsākumiem līdz mūsu dienām.”
Attēlu vākums un redakcija: Laima Slava.
Literārā redaktore Antra Bula.
Dizains: Ivo Grundulis.
Iznāk grāmata “Sirreālisms igauņu dzejā”
Pie lasītājiem nonāk Guntara Godiņa atdzejota un sastādīta antoloģija “Sirreālisms igauņu dzejā”. Godiņš grāmatas ievadā saka: “Ilgi esmu lolojis ideju — iepazīstināt latviešu lasītāju ar sirreālisma tendencēm igauņu dzejā, izteikt savas pārdomas un atdzejot grāmatā iekļauto dzejnieku dzejoļus. Sirreālisms ir savdabīgs un ļoti iedarbīgs domāšanas veids, kam svarīgi izsist no sliedēm ierastību un pēkšņi atklāt jaunu, vēl nebijušu kontinentu mūsu apziņas okeānā. Vai nav taisnība Arturam Alliksāram:
Kāpēc tu pazaudē to, ko neesi atradis?
Kāpēc tu sameklē to, ko neesi zaudējis?”
Dizains: Armands Zelčs.