IznÄk Andras Neiburgas āEs esmu tas, kas paliek pÄri. DienasgrÄmatas. 2003ā2019ā
Å ajÄ grÄmatÄ publicÄtÄs dienasgrÄmatas aptver periodu seÅ”padsmit gadu garumÄ.
Å ajÄ laikÄ daudz kas ir mainÄ«jies ne tikai LatvijÄ un pasaulÄ, kultÅ«rÄ un politikÄ, interneta un sakaru tehnoloÄ£ijÄs, bet arÄ« Andras Neiburgas dzÄ«vÄ. ViÅa pÄrtrauca rakstÄ«t daiļliteratÅ«ru, taÄu kÄdu laiku vÄl turpinÄja rakstÄ«t slejas laikrakstÄ āDienaā, nedaudz tulkoja un dramatizÄja tekstus teÄtriem. ViÅa kļuva par divu uzÅÄmumu vadÄ«tÄju un lÄ«dzÄ«paÅ”nieci, vienlaicÄ«gi vadot gan āNeiburgu Ä«paÅ”umusā, gan viesnÄ«cu un restorÄnu āNeiburgsā. PÄdÄjais daudz pieminÄts ā ar visÄm tapÅ”anas, finansÄjuma un apsaimniekoÅ”anas problÄmÄm. Ärzemju braucieni, izstÄžu, biennÄļu, operizrÄžu apmeklÄjumi, interese par viesnÄ«cu biznesu, dizainu, restorÄnu vadÄ«bu, kulinÄriju, kino un teÄtri, teju vai visu jaunÄko grÄmatu izlasÄ«Å”ana, bÄrnu audzinÄÅ”ana, rÅ«pes par savu vecÄku veselÄ«bu un labbÅ«tÄ«bu, rÅ«pes par mÄjdzÄ«vniekiem, lauku mÄju, attiecÄ«bas ar radiniekiem un dzÄ«vesbiedru, bažas un trauksmes ā tÄ visa Å”ajÄs dienasgrÄmatÄs ir tik daudz, ka brīžiem nav aptverams, kÄ to visu varÄja paspÄt izdzÄ«vot un izdarÄ«t, pÄrdzÄ«vot un pierakstÄ«t viens cilvÄks.Ā
Izdots IngmÄra FreimaÅa debijas dzejoļu krÄjums āSirds un muteā
āVisam pÄri ā Ä«stums, kÄds iespÄjams tikai tad, ja cilvÄkam no jums patieÅ”Äm neko nevajag, pat ne tas, lai jÅ«s viÅu atzÄ«tu par dzejnieku. ViÅÅ” mums ļauj ielÅ«koties aiz pelÄkajÄm durvÄ«m, aiz žaketes pogÄm, no bÄrnistabas viÅÅ” jÅ«s aiz rokas izvedÄ«s pa Å Å«maÅa apli un aizvedÄ«s jÅ«s atpakaļ uz mežu, kurÄ vecÄmÄte iet stiprÄ vÄjÄ un meklÄ sÄnes, kÄ arÄ« valsts svÄtkos mums cels galdÄ bietes. BÅ«tiska, Ä«sta un Latvijas dzejÄ Ä¼oti vajadzÄ«ga balss,ā vÄsta krÄjuma redaktore Agnese Krivade.
IngmÄra FreimaÅa dzejoļu krÄjuma āSirds un muteā izdoÅ”anu atbalsta Valsts kultÅ«rkapitÄla fonds.
Redaktore: Agnese Krivade. Korektors: Rūdis BebriŔs. Dizainere: Anta Pence
MonogrÄfisks mÄkslas albums sÄrijÄ āLielÄ mÄkslas klasikaā: LUDOLFS LIBERTS
Ludolfs Liberts (1895ā1958) ir viens no spilgtÄkajiem talantiem, kas sevi spoži apliecinÄjis, kopÄ ar klasiskÄ modernisma paaudzi veidojot brÄ«vÄs Latvijas enerÄ£Ätiski uzlÄdÄto kultÅ«rvidi. Liberta dzÄ«vi un devumu glezniecÄ«bÄ plaÅ”Ä pÄtÄ«jumÄ aplÅ«kojusi mÄkslas zinÄtniece Dace Lamberga. Ludolfa Liberta spožo mantojumu scenogrÄfijÄ un kostÄ«mu mÄkslÄ izpÄtÄ«jusi Ludolfa Liberta izstÄdes LNMM kuratore NatÄlija Jevsejeva. To papildinÄs nelieli ieskati Liberta un slavenÄ vÄcu režisora Maksa Reinharda sadarbÄ«bÄ (Ulrich Hermann), kÄ arÄ« Liberta ieguldÄ«jums KauÅas muzikÄlÄ teÄtra repertuÄrÄ (Helmutas Å abaseviÄius). Kopsavilkums Liberta darbÄ«bai teÄtra pasaulÄ saistÄ«bÄ ar tÄlaika režijas uzdevumiem ā EdÄ«te TiÅ”heizere. Ludolfa Liberta darboÅ”anos grafikas jomÄ un ValstspapÄ«ru spiestuvÄ aplÅ«ko KlÄvs PriedÄ«tis.
SastÄdÄ«tÄja un galvenÄ redaktore Laima Slava. GrÄmatas mÄkslinieks: BrÄlis Y
GrÄmatas izdoÅ”anu atbalsta: Valsts kultÅ«rkapitÄla fonds, JÄnis ZuzÄns
MelnajÄ atdzejas sÄrijÄ izdota Gaļinas Rimbu dzejas izlase āTu ā nÄkotneā
Gaļina Rimbu (1990) ir dzimusi SibÄ«rijÄ un raksta krieviski, lai gan etniski ir ukrainiete un rumÄniete, kÄ arÄ« kopÅ” 2018. gada dzÄ«vo Ä»vivÄ.Ā
Par savu daiļrades piederÄ«bu Rimbu saka: āMani bÅ«tiski ietekmÄ liela daļa no tÄ, kas notiek un tiek rakstÄ«ts UkrainÄ. Tas ir tas, ko sauc par ākontekstuā. Es zinu, ka es to pÄtu, ka man tas ir ļoti svarÄ«gi, es zinu, kuri ukraiÅu (un ne tikai) teksti mani tagad definÄ, bet es arÄ« jÅ«tu, ka nevaru 100 % iesakÅoties Å”ajÄ kontekstÄ un noteikti nevÄlos to pielaikot. TÄpÄc es runÄÅ”u, sevi prezentÄjot Ärpus valstÄ«m un nacionÄlÄs literatÅ«ras.ā
SÄrijas dizains: Andris Breže. SastÄdÄ«tÄja un priekÅ”vÄrda autore: Anna AuziÅa. AtdzejojuÅ”asĀ Anna AuziÅa, EvelÄ«na AndžÄne, Arvis Viguls
GrÄmata tapusi ar Valsts kultÅ«rkapitÄla fonda atbalstu
Ā
Tapis izdevums par sakrÄlÄs arhitektÅ«ras un mÄkslas mantojumu vÄsturiskajÄ Limbažu rajonÄ
Dr. arch. JÄÅa Zilgalvja sagatavotais izdevums sÄrijÄ āMÄkslas pieminekļi LatvijÄā veltÄ«ts vÄsturiskÄ Limbažu rajona sakrÄlajai arhitektÅ«rai un mÄkslai. Limbažu rajona vÄsturiskajÄs robežÄs aplÅ«koti dievnami tajÄ ietilpstoÅ”ajÄ Limbažu pilsÄtÄ, Ainažu, Alojas, Staiceles un SalacgrÄ«vas pilsÄtu ar lauku teritoriju, Braslavas, BrÄ«vzemnieku, Katvaru, LÄdurgas, Liepupes, Limbažu, PÄles, Skultes, Umurgas, Vidrižu un Viļķenes pagastos.Ā