Izdots Ievas Vieses debijas dzejoļu krÄjums ālaikamā
KrÄjuma redaktore Anna AuziÅa: āIeva Viese pÄc pases datiem pieder pie 20. gs. 80. gadu beigÄs dzimuÅ”Äs paaudzes, kurÄ pietrÅ«cis spÄcÄ«gu dzejnieÄu sievieÅ”u, savukÄrt viÅas laikmeta izjÅ«ta labÄk iederas starp nÄkamÄs paaudzes debijÄm, kurÄm lÄ«dzÄs iznÄk Vieses pirmais krÄjums. Vienlaikus tÄ dzejas balss ir savdabÄ«ga un patstÄvÄ«ga, daudzi dzejoļi Ŕķiet kinematogrÄfiski: sirreÄlu animÄciju virknÄs tajos dinamiskÄ mainÄ«bÄ pÄrvietojas ar Å«dens pasauli saistÄ«ti tÄli, laika plÅ«duma un psihes dzīļu motÄ«vi; universÄli arhetipi parÄdÄs konkrÄtÄ kultÅ«rvÄsturiskÄ un Ä£eogrÄfiskÄ kontekstÄ, turklÄt autore nesamierinÄs ar vizualitÄti un rÅ«pÄ«gi strÄdÄ ar valodu un formas meklÄjumiem. Nosaukums ālaikamā ietver gan vispÄrÄjo, gan laikmetÄ«go, gan arÄ« nevienozÄ«mÄ«go.ā
GrÄmatÄ izmantoti Ievas Vieses darba āEs esmu Äaula un es esmu kauls Iā fotoattÄli.Ā
GrÄmatas redaktore: Anna AuziÅa. Korektors: RÅ«dis BebriÅ”s. GrÄmatas dizainu veidojis Armands ZelÄs.
GrÄmata tapusi ar Valsts kultÅ«rkapitÄla fonda atbalstu.
IznÄkusi HelÄnas Demakovas grÄmata āImanta LancmaÅa mÄkslaā
Imants Lancmanis āĀ viens no cieniĢjamaĢkajiem cilveĢkiem LatvijaĢ vismaz pusgadsimta garumaĢ ā milziĢgo cienĢ§u izpelniĢjies ar nenogurstoÅ”o un nesavtiĢgo darbu, izcilu pasaules liĢmenĢ§a zinaĢtnieka erudiĢciju un speĢju savas zinaĢÅ”anas nodot sabiedriĢbai.Ā BÅ«dams vispaĢratziĢta autoritaĢte daudzaĢs jomaĢs, galvenokaĢrt vinĢ§Å” paziĢstams kaĢ ilggadeĢjs RundaĢles pils muzeja direktors. TacĢu reizeĢ Imants Lancmanis ir latvieÅ”u gleznotaĢjs, maĢkslas veĢsturnieks un publisks intelektuaĢlis.
GraĢmata ir veltiĢta Imanta LancmanĢ§a maĢkslai ā gleznieciĢbai ā, kas pilniĢbaĢ savijusies ar vinĢ§a dziĢvi. Gleznu tapsĢanu ir ietekmeĢjusi visa redzeslokaĢ un profesionaĢlajaĢ darbiĢbaĢ nonaĢkusiĢ maĢksla ā veĢsturiskie stili, veĢsturiskaĢ gleznieciĢba un veĢsturiskaĢs eĢkas ā, tacĢu reizeĢ ariĢ tas, kas personiĢgi saistiĢjis Latvijas un pasaules maĢkslaĢ gadu gaitaĢ. Gleznu motiĢvus ietekmeĢjusĢi ariĢ aktuaĢlie sabiedriskie notikumi un to veĢsturiskie ceĢlonĢ§i.
KÄ fons grÄmatas tapÅ”anai kalpojis grÄmatas autores ar Imantu Lancmani kopÄ«gi pÄrrunÄtais un pieredzÄtais.
GrÄmatas redaktore: Laima Slava. Dizains, makets un attÄlu apstrÄde: KatrÄ«na Vasiļevska.
IzdevÄjs: Latvijas NacionÄlais mÄkslas muzejs sadarbÄ«bÄ ar apgÄdu āNeputnsā.
AttÄlÄ: PasĢportrets pie aĢbolu vainaga. 2011. Audekls, elĢ§lĢ§a. 115,5 x 88 cm. ZuzaĢnu kolekcija
Izdots jauns Valtera Benjamina darbu krÄjums āVienvirziena ielaā Igora Å uvajeva tulkojumÄ
LasÄ«tÄji Valteru Benjaminu (1892ā1940) pazÄ«st galvenokÄrt kÄ kritiÄ·i un filozofu, kurÅ” jaunÄ«bÄ rakstÄ«jis par vÄcu romantismu, vÄlÄk teoretizÄjis par fotogrÄfiju un kino, bet dzÄ«ves pÄdÄjos gadus veltÄ«jis deviÅpadsmitÄ gadsimta ParÄ«zes apcerÄÅ”anai un protestam pret faÅ”ismu. Å ajÄ izdevumÄ, kas Igora Å uvajeva tulkojumÄ ietver darbus āVienvirziena ielaā (1928) un āBÄrnÄ«ba BerlÄ«nÄ gadsimtu mijÄā (1938), mÄs iepazÄ«stam Benjaminu kÄ rakstnieku, kurÅ” lieliski izpratis modernitÄtes raksturu un bÅ«s aktuÄls tik ilgi, kamÄr mÄs turpinÄsim domÄt par literatÅ«ru, mÄkslu un vÄsturi.Ā
Darbs āVienvirziena ielaā iezÄ«mÄ pagriezienu Benjamina meklÄjumos un veltÄ«ts latvieÅ”u režisorei Asjai LÄcis (1891ā1979). SavukÄrt teksts āBerlÄ«nes bÄrnÄ«ba gadsimtu mijÄā ir Benjamina pÄdÄjais autorizÄtais darbs viÅa projektÄ āPasÄžasā, un tajÄ iekļauta arÄ« Benjamina pieredze, Ä«slaicÄ«gi uzturoties RÄ«gÄ.
SadarbÄ«bÄ ar Latvijas KultÅ«ras akadÄmiju tapusi skatuves mÄkslas tulkojumu antoloÄ£ija āSpriedzes laukiā
Skatuves mÄkslas tulkojumu antoloÄ£ija tapa kÄ atbilde uz nepiecieÅ”amÄ«bu pÄtÄ«t, izprast un skaidrot parÄdÄ«bas, kas kopÅ” 20. gadsimta otrÄs puses un 21. gadsimtÄ ir novÄrojamas pasaulÄ, kÄ arÄ« ieplÅ«duÅ”as un nepÄrprotami ietekmÄjuÅ”as mÅ«sdienu Latvijas teÄtri. IzdevumÄ vienkopus izlasÄmas teorijas, personÄ«gi pÄrspriedumi un ierosinÄjumi domÄÅ”anai par laikmetÄ«gÄs skatuves mÄkslas praksÄm. AntoloÄ£ijÄ iekļauti tÄdu autoru kÄ Hansa TÄ«sa LÄmana, Ärikas FiÅ”eres-Lihtes, Tima EtÄelsa, Milo Rau, KlÄras BiÅ”ofas u. c. teksti.
SastÄdÄ«tÄji Evarts Melnalksnis un DÄrta CeriÅa
Projekta vadÄ«tÄja KristÄ«ne Freiberga
TulkotÄji: Inta Balode, DÄrta CeriÅa, Linda GediÅa, Laine Kristberga, Andris KupriÅ”s, Gundega LaiviÅa, Ieva MaurÄne, Lauma MellÄna-BartkeviÄa, Evarts Melnalksnis, Laila Niedre, Santa Remere, Inga RozentÄle-PejÅ«, KatrÄ«na RudzÄ«te, Astra SkrÄbane, Jana VÄrdiÅa, Arvis Viguls
Redaktori: Kitija Balcare, Laila BurÄne, DÄrta CeriÅa, KristÄ«ne Freiberga, Zane Kreicberga, Laine Kristberga, Gundega LaiviÅa, Lauma MellÄna-BartkeviÄa, Evarts Melnalksnis, Laila Niedre, Beata PaÅ”kevica, Maija Pavlova, Didzis RuicÄns, Laura StaÅ”Äne, ElvÄ«ra Å imfa, EdÄ«te TiÅ”heizere, Baiba Tjarve, LÄ«ga Ulberte
LiterÄrie redaktori un korektori Juta Ance ĶirÄ·is un Raimonds ĶirÄ·is
Dizainers Aleksejs MuraŔko
Atbalsta Valsts kultÅ«rkapitÄla fonds
KlajÄ nÄcis Roberta Vilsona pirmais dzejas krÄjums
GrÄmatas redaktors Henriks Eliass ZÄgners: āRoberta Vilsona debijas krÄjuma āMuļķu Ä·ÄrÄjsā saknes iedzÄ«tas plaÅ”Ä literatÅ«ras laukÄ, taÄu Vilsona balss ir savrupa un spirgta.āĀ
Autors: Roberts Vilsons;Ā redaktors: Henriks Eliass ZÄgners; korektors: RÅ«dis BebriÅ”s; dizainere: Estere Betija GrÄvere
jaunÄ dzÄ«ve
tev, kas iemÄcÄ«ji mani rakstÄ«t
veltu Ŕo melnbalto asteri