IznÄk izdevniecÄ«bas āZelta Äbeleā ilustrÄts bibliogrÄfisks izdevumu katalogs un monogrÄfija par izdevÄju MiÄ·eli Gopperu
Bibliofila un grÄmatu kolekcionÄra LaimoÅa OÅ”a desmitgadÄm ilgusÄ« interese par leÄ£endÄrÄs izdevniecÄ«bas āZelta Äbeleā dibinÄtÄja MiÄ·eļa Goppera dzÄ«vi ir Ä«stenojusies apjomÄ«gÄ monogrÄfijÄ un izsmeļoÅ”Ä izdevniecÄ«bas izdoto grÄmatu katalogÄ. Ir tapis 2 sÄjumu izdevums: monogrÄfija par MiÄ·eļa Goppera dzÄ«vi un darbÄ«bu, kÄ arÄ« izdevniecÄ«bas āZelta Äbeleā bibliogrÄfisks izdevumu katalogs, kas bagÄtÄ«gi ilustrÄts, sniedzot visaptveroÅ”u ieskatu izdevniecÄ«bas estÄtiskajÄs kvalitÄtÄs.
Autors, sastÄdÄ«tÄjs Laimonis Osis.
Dizains: Anta Pence.
AttÄlu apstrÄde: JÄnis Pauzers.
MonogrÄfijas un kataloga redaktors Raimonds ĶirÄ·is.
MonogrÄfijas un kataloga literÄrÄ redaktore Juta Ance ĶirÄ·is.
AttÄlÄ: apgÄda āZelta Äbeleā izdevniecÄ«bas zÄ«mes oriÄ£inÄls. VoldemÄra KrastiÅa zÄ«mÄjums. 1935. 22 x 16,5 cm. KÄrļa Goppera privÄtarhÄ«vs
IznÄk izdevumi āIkonu glezniecÄ«bas vÄsture 6.ā20. gadsimtsā un āIkona: no SenÄs Ruses lÄ«dz Latvijaiā
IznÄkĀ divi nozÄ«mÄ«gi mÄkslas vÄstures izdevumi. Dizains: Aleksejs MuraÅ”ko
Ikonu mÄkslas pasaule ir milzu areÄls, kas nu jau otro gadsimtu izpelnÄs Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu mÄkslas pazinÄju un pÄtnieku aprindÄs kÄ specifiska, noslÄpumaina un atklÄsmÄm bagÄta tÄma. IzvÄrstÄk par ikonu esamÄ«bu arÄ« Latvijas teritorijÄ kultÅ«ras mantojuma pÄtnieki sÄka runÄt pagÄjuÅ”Ä gadsimta 70. gadu beigÄs, kad baznÄ«cu vÄrtÄ«bu apsekoÅ”anas darbs, Ä«paÅ”i LatgalÄ, lika tÄs ievÄrot un meklÄt tÄm profesionÄlu novÄrtÄjumu. KopÅ” tÄ laika dažÄdÄs institÅ«cijÄs daudz darÄ«ts ne vien Å”o mantojumu apzinot, bet arÄ« iedziļinoties Ŕīs jomas mÄkslinieciskajÄs vÄrtÄ«bÄs, tehnoloÄ£ijÄ un terminoloÄ£ijÄ. TomÄr visaptveroÅ”a, publiski plaÅ”i pieejama ieskata ikonas vÄsturÄ un specifikÄ latvieÅ”u valodÄ joprojÄm nav. GrÄmata āIkonu glezniecÄ«bas vÄsture 6.ā20. gadsimtsā tiecas aizpildÄ«t Å”o robu mÅ«su zinÄÅ”anÄs.
TÄs klajÄ laiÅ”ana latvieÅ”u valodÄ irĀ unikÄls bezprecedenta notikums, jo Ŕī grÄmata dod visaptveroÅ”i plaÅ”u ieskatu Ŕīs mÄkslas parÄdÄ«bas vissenÄkajÄ vÄsturÄ kopÅ” tÄs sÄkumiem Bizantijas areÄlÄ un turpmÄkÄ izplatÄ«bÄ pasaulÄ lÄ«dz pat mÅ«sdienÄm.
***
IevÄrojamÄ ikonu mÄkslas speciÄlista, mÄkslas zinÄtnieka un kritiÄ·a, Krievijas Valsts ZinÄtniski pÄtnieciskÄ RestaurÄcijas institÅ«ta ekspertÄ«zes sektora vadÄ«tÄja un Nopelniem bagÄtÄ mÄkslas darbinieka Mihaila Krasiļina grÄmata āIkona: no SenÄs Ruses lÄ«dz Latvijaiā veltÄ«ta tÄmai, kas latvieÅ”u valodÄ lÄ«dz Å”im nekad nav bijusi koncentrÄti aplÅ«kota, taÄu mÅ«su kultÅ«rvidÄ nenoliedzami klÄtesoÅ”a: ikonu mÄkslai. BÅ«tiski, ka Mihails Krasiļins jau kopÅ” 20. gs. 70. gadiem pats piedalÄ«jies pÄtnieciskÄs ekspedÄ«cijÄs arÄ« LatvijÄ.
Å o grÄmatu, kas uzrakstÄ«ta viegli lasÄmÄ formÄtÄ vÄrtÄ«gu dara ne vien tÄs sniegtais vispusÄ«gais vÄsturiskais ieskats un darbu mÄkslinieciskÄ analÄ«ze, bet arÄ« tas, ka bagÄtÄ«gi ilustrÄtajÄ grÄmatÄ iekļauti arÄ« Latvijas piemÄri ā gan ar konkrÄtiem sakrÄliem objektiem saistÄ«ti, gan muzejos un privÄtkolekcijÄs atrodami.
IznÄk GunÄra BÄ«bera āAstoÅas lekcijas par drÄmu, traÄ£Ädiju un komÄdiju, Ibsenu un Brehtuā
GunÄra BÄ«bera āAstoÅas lekcijasā ir daļa no viÅa lasÄ«tÄ kursa āDrÄmas teorijaā aktieru specialitÄtes studentiem Latvijas KultÅ«ras akadÄmijÄ 2000. gada rudens semestrÄ«, kad tÄs tika ierakstÄ«tas magnetofona kasetÄ nenoskÄrstai vajadzÄ«bai. 2020.ā2021. gadÄ lekcijas tika atÅ”ifrÄtas un izveidots manuskripts, kas ietver lekcijas par drÄmas kompozÄ«cijas pamatelementiem, traÄ£Ädiju, komÄdiju, drÄmu, to specifiku un žanriem, kÄ arÄ« divas ievadlekcijas par Henriku Ibsenu un Bertoltu Brehtu ā diviem dramatiÄ·iem, kuriem BÄ«bers pievÄrsis Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu. Vienlaikus lekcijas ir studiju kursa daļa, vienlaikus ā ieskats bÅ«tiskos jautÄjumos drÄmas teorijÄ un vÄsturÄ.
Redaktors Raimonds Briedis
Konsultante LÄ«ga Ulberte
LiterÄrÄ redaktore Ligita BÄ«bere
Korektore Juta Ance Ķirķis
Ā KlÄvs PriedÄ«tis
IznÄk ukraiÅu rakstnieces Oksanas Zabužko eseju izlase āPlanÄta VÄrmeleā
MÄra Poļakova: āIzlases pamatÄ ir 2020. gadÄ KijivÄ iznÄkuÅ”ais eseju krÄjums ŠŠ»Š°Š½ŠµŃŠ° ŠŠ¾Š»ŠøŠ½Ń, tomÄr Ä«paÅ”i latvieÅ”u izdevumam esejas atlasÄ«jusi pati autore, papildinot krÄjumu ar divu pÄdÄjo gadu laikÄ presÄ publicÄto, piemÄram, eseju āKo var mÄcÄ«ties no lielÄ blefaā, kas 2022. g. martÄ publicÄta Times Literary Supplement, jau tulkota vismaz 23 valodÄs un sacÄlusi Ä«stu vÄtru Rietumu slÄvistikÄ. KopumÄ izlasÄ skarts ÄrkÄrtÄ«gi plaÅ”s tÄmu loks ā tÄs ir gan apceres par ievÄrojamiem cilvÄkiem (mÄksliniecei Katerinai Bilokurai, rakstniekam un disidentam LeonÄ«dam PļuÅ”Äam, dzejniekam Josifam Brodskim), gan refleksija par notikumiem nesenajÄ un pavisam nesenajÄ vÄsturÄ āĀ deportÄcijÄm, avÄriju ÄornobiļÄ, krievu-ukraiÅu kara kontekstu u. c. Ar Å”o izlasi iecerÄts paplaÅ”inÄt latvieÅ”u zinÄÅ”anas par Ukrainas vÄsturi un kultÅ«ru, padarÄ«t tÄs precÄ«zÄkas: lasot tik erudÄ«tas un skadri domÄjoÅ”as ukraiÅu rakstnieces esejas, zinÄÅ”anas tiks gÅ«tas no kvalitatÄ«va pirmavota, nevis pÄrstÄstos un interpretÄcijÄs.ā
Autore ir sarakstÄ«jusi ievadu speciÄli Å”im izdevumam latvieÅ”u valodÄ.
No ukraiÅu valodas tulkojusi MÄra Poļakova.
Redaktors Vilis Kasims.
Foto: Reinis Hofmanis.
SÄrijas dizains: Anna Aizsilniece.
SÄrijÄ āLatvijas mÄkslas klasikaā iznÄk grÄmata par RÅ«dolfu Pinni
Latvijas mÄkslas klasikas sÄrijÄ paÅ”laik tiek gatavots jau divdesmit septÄ«tais izdevums ā āRÅ«dolfs Pinnisā, teksta autore mÄkslas zinÄtniece Dace Lamberga.
GrÄmatas redaktore Laima Slava: āRÅ«dolfa PiÅÅa personÄ«ba asociÄjas ar vienu no spilgtÄkajÄm 20. gadsimta latvieÅ”u mÄkslas leÄ£endÄm. DrosmÄ«go, kolorÄ«tÄ skaļi vÄrienÄ«go meistara izteiksmes veidu apvija emocionÄla noslÄpumainÄ«ba, ko izraisÄ«ja vÄrds ā ParÄ«ze. PaÅ”Ä 20. gadsimta sÄkumÄ dzimuÅ”Ä PiÅÅa daiļrade hronoloÄ£iski bÅ«tu saistÄma ar latvieÅ”u glezniecÄ«bu pirms OtrÄ pasaules kara, ar Eduarda KalniÅa, JÄÅa TÄ«demaÅa, Valda Kalnrozes, KÄrļa Neiļa vai pat desmit gadus jaunÄkÄ KÄrļa Padega paaudzi. TaÄu 30. gados RÅ«dolfa PiÅÅa vÄrdu LatvijÄ gandrÄ«z nepazina, jo gleznotÄjs tolaik bija simprocentÄ«gs parÄ«zietis. LÄ«dz ar to viÅa personÄ«ba un radoÅ”ais sniegums arÄ« 20. gadsimta otrajÄ pusÄ mÄkslas pazinÄju priekÅ”statos lielÄ mÄrÄ saistÄ«jÄs ar ParÄ«zi, kas padomju laikÄ ā aiz ādzelzs priekÅ”karaā ā likÄs kÄ nepiepildÄms sapnis.ā
SÄrijas dizains: Anta Pence.
AttÄlÄ: RÅ«dolfs Pinnis. GleznotÄjs. 1985. Audekls, eļļa. 180x180 cm. LNMM