Sentendrūsas Universitātes pasniedzēja, mākslas vēsturnieka Džeremija Hovarda manuskripts “Raksti par Latvijas mākslas izplatības apvāršņiem” ir daudzpusīgu pētījumu rezultāts, kas veltīts laikā un telpā izvērstiem procesiem Latvijas mākslas vēsturē. Šo tekstu uzmanības centrā ir personas, notikumi un parādības, kuras, sakņojušās Latvijā un latviešu mākslas vēstures vidē un norisēs, ieguvušas starptautiskas aprises.
Hovards aplūko gan Jaņa Rozentāla un Džeimsa Vistlera mākslas paralēles, gan Voldemāra Matveja jeb Vladimira Markova orientālistiskās intereses un to nozīmi modernisma kontekstā, gan latviešu trimdas arhitekta Jāņa Miezīša darbību Skotijā pēc Otrā pasaules kara. Hovarda esejas skar gan lielos mākslas vēstures naratīvus, gan ciešāk aplūko marginalizētākas norises un personas, kā esejā par Frīdrihu Lieknēju — Rīgā dzimušu ornamentālistu, restauratoru un interjera dizaineru, kura radošā darbība pēc Pirmā pasaules kara aptvēra tikpat kā visu zemeslodi.
Savos pētījumos Hovards sastata vietējus un reģionālus kontekstus ar globālām parādībām, sniedzot salīdzinošu skatu uz mazāk izzinātiem fenomeniem un tādējādi ar ārpusnieka skatu papildinot vietējo mākslas vēsturieku veikumu. Izdevumu plānots publicēt divos identiski iekārtotos sējumos — vienu latviešu, vienu angļu valodā.
Autors: Džeremijs Hovards.
Tulkotāja un zintātniskā redaktore: Stella Pelše.
Latviešu valodas literārā redaktore un korektore: Antra Bula.
Angļu valodas korektors: Marks Geibers.
Dizains: Anta Pence.
Attēlos: