Kirils Ēcis, no talanta vai pušu plīsdams, iegailas latviešu dzejas dārzā kā plūme perfektā nogatavošanās pakāpē. Gluži kā būtu jābūt ar siltu laiku, “te nu ir tā vasariņa” nāk autoram īstajā brīdī — grāmata nav nedz novilkta, nedz sasteigta, bet līdzsvaro jaunības trauksmaino redzēšanu ar meistarību ieslīpējuša mākslinieka atskatīšanos. Līdzīgi — reti kura šībrīža autora dzeja iemieso tik daudz ambivalentā laikmetīguma iezīmju, ar to domājot — sirsnību kombinācijā ar smiekliem, tēlainību — ar tiešumu, eksperimentēšanu — ar sirdi plosošu lirismu. Intonatīvi daudzveidīga un atmiņā paliekoša debija.
— Krājuma redaktors Ivars Šteinbergs
Grāmatas vizualitāti papildinās fiktīvs foto stāsts, kurā dokumentēta kāda mūžībā aizsaukta krupīša izvadīšanas un apbērēšanas ceremonija.
Uz šo rituālo norisi sapulcējušies ļaudis no malu malām, lai godpilni un priekpilni atvadītos no aizejošā un sagaidītu jaunu cēlienu dabas pastāvīgajā ciklā. Fotosērija uz pāris atvērumiem pārtrauc grāmatas lasījumu, lai attainotu dabas un kultūras nesaraujamo līdzās būšanu un svinētu dzīves laicīgumu — vienu no centrālajām grāmatas tēmām.
— Kirils Ēcis
Kirils Ēcis (2000) — dzejnieks, mūziķis, mākslinieks. Publicējis dzejoļus aktuālajā periodikā, kā arī vairākos literāros krājumos. Studē starpdisciplināro mākslu programmā Vīnes Mākslas universitātē. Darbojas mūzikas grupā “Alejas”.