Toma Treiberga trešais dzejoļu krājums.
“Krājumā iekļauti dzejoļi, kuri tapuši četru gadu laikā, tomēr tas nav vienmērīgi sabalansēts, hronoloģisks radošs atskats teksta formātā. Līdzīgi, kā komponistus mēdz aicināt konkrētas tēmas, kuras viņš risina ne tikai vienā, bet vairākos skaņdarbos, arī es biezokni kā noteiktu realitātes izpratni piefiksēju jau krietni agrāk, nekā spēju to noformulēt. Meklēt, būt nemierā pēc miera, atstāt pagātni tai piederošajā vietā, kaut arī tā biedējoši bieži uzrāda sevi visā skaistumā un, vienlaikus, neglītumā. Tāds ir ceļš pa šo biezokni, un es būšu patiesi priecīgs par katru, kurš ar šī krājuma starpniecību tajā vēlēsies doties kopā ar mani,” tā Toms Treibergs.
Māksliniece Evija Pintāne grāmatā iekļāvusi ap 70 jauktā tehnikā veidotu ilustrāciju. “Grāmata kā biezoknis, kurā lasītājs brien cauri dzejai. Piezīmes, dzeja, negaidīti atradumi, dzeja, fotogrāfijas, dzeja, zīmējumi, dzeja..,” par krājuma tapšanu stāsta māksliniece.
Biezoknis var saistīties ar kaut ko tumšu, bīstamu un neparedzamu. Tam var piekrist. Un jāatzīst, ka šajā krājumā ir noteikta daļa no iepriekš pieminētā. Taču, katrā biezoknī ir vieta, caur kuru varam ieraudzīt gaismas parādīšanos. Vai aiziešanu.
Toms Treibergs