Novembrī par īpašu cenu — 29 EUR — hronika “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij”. Tas ir unikāls enciklopēdisks izdevums, par kura sākuma brīdi izraudzīts laiks, kad Baltijas telpa atbrīvojās no ledus, bet par beigu posmu — 1918. gads, kad tika proklamēta Latvijas valsts.

Vairāk: Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij

Vasko Popas dzejas izlasi “Vilka ciltsraksti” no serbu valodas atdzejojis un sastādījis Arvis Viguls. Izlases redaktore ir Ingmāra Balode, mākslinieks — Andris Breže. Grāmata turpina “Neputna” melno dzejas sēriju, kurā iepriekš izdota Čārlza Bukovska, Daniila Harmsa un Dmitrija Prigova dzeja.

Vasko Popa (Васко Попа, 1922—1991) bija viens no spožākajiem Dienvidslāvijas 20. gs. otrās puses dzejniekiem ar unikālu, savdabīgu poētiku, kas guva ievērību ne tikai dzimtenē, bet arī starptautiskajā literārajā pasaulē. Dzimis etniski raibajā Banatas reģionā ģimenē ar rumāņu saknēm, Popa savu dzīvi un literāro karjeru saistīja ar Serbiju, rakstīja serbu rakstu valodā un pēc nāves, tikai brīdi pirms Dienvidslāvijas sadalīšanās, apglabāts Belgradā.

Kā izlases ievadā raksta atdzejotājs: “Vasko Popu pieņemts uzskatīt par dienvidslāvu pēckara dzejas novatoru, lai cik savādi būtu šādi saukt dzejnieku, kura daiļradē tik spēcīga ārpuslaicīgā, mītiskā, pat arhaiskā dimensija. Folkloras motīvi, tumšs humors un divdesmitā gadsimta modernisma virzienu atklājumi, ietverti lakoniskā izteiksmē, viņa daiļradē sintezējušies spilgti individuālā poētikā. Vasko Popas darbu korpuss ir grāmata, kas rakstīta mūža garumā, — saturā un formā vienots veselums, kura iekšienē tomēr manāma attīstība un negaidīti pavērsieni.”

Izlase iekļauj dzejoļus no septiņiem Popas dzejas krājumiem, ievērojot to hronoloģisko secību un kompozicionālo struktūru.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “KultūrELPA”

Iegādāties: Vasko Popa “Vilka ciltsraksti”

Pateicoties Mākslas un Mūzikas skolām katrai jaunai paaudzei atkal un atkal tiek atvērtas durvis uz iespēju dzīvi pavadīt daudzveidīgāk un bagātāk. Tieši uz Mākslas un Mūzikas skolām balstās mūsu kultūrtelpas pamati. Lai arī mūsu, “Neputna”, pienesums šīs kultūrtelpas apzināšanā būtu skolu rīcībā, mēs visām Latvijas Mākslas un Mūzikas skolām dāvinām nelielu grāmatu izlasi.

“Mūzika un māksla ir brīnišķīgas paralēlās pasaules reālajai ikdienai, un cilvēkam ir svarīgi par tām uzzināt pēc iespējas agrāk. Tas ir svarīgi gan katras personības veidošanās gaitai, gan mūsu Latvijas garīgā pamata stiprumam. Jo vairāk mēs zinām par mākslas vērtībām, kas uzkrātas pirms mums agrāk un top ap mums šodien, jo mazāk vientuļi jūtamies savā ceļā un izvēlēs.” (Laima Slava, “Neputna” galvenā redaktore)

Ikgadējo Dzejas dienu balvu saņem dzejnieks Ivars Šteinbergs par “Neputna” paspārnē izdoto debijas krājumu “Strops”.

Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks, atdzejotājs, literatūras kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzeju publicē kopš 2012. gada. 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā, ASV (Fulbraita Ārvalstu apmaiņas studentu programma) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Šobrīd doktorants Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammā “Kultūras teorija”. Ivara Šteinberga rakstītās literatūras kritikas ir novērtētas ar nomināciju 2020. gada Normunda Naumaņa Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai.

Mildas Palēvičas dienasgrāmatu pieraksti aptver laika posmu no 1911. līdz 1972. gadam, savukārt apcerējums “Estētiskās domas attīstība Latvijā” tapis 1960. gadā. Abi teksti tiek publicēti pirmo reizi. Izdevumu sastādījuši Dr. phil. Igors Šuvajevs un Maija Garkeviča, Mildas Palēvičas mazmeita. Redaktore ir Irēna Auziņa, savukārt dizainu veidojusi Anta Pence.

“Milda Palēviča ir neapejama Latvijas estētikā. “Estētiskās domas attīstība Latvijā. 19. gs. un 20. gs. 1. pusē” ir pirmais sistemātiskais darbs par estētisko domu Latvijā un principā joprojām vienīgais, ja neskaita Pētera Zeiles (1928—2020) jau publicēšanas brīdī novecojušo apcerējumu. Palēviča vairākkārt mēģina darbu publicēt, tomēr dienasgaismu tas ierauga vairāk nekā pusgadsimtu pēc uzrakstīšanas,” tā izdevuma sastādītājs Igors Šuvajevs.

Milda Palēviča (1889—1972) ir pirmā promovētā filosofijas doktore, estētikas kā akadēmiskas disciplīnas aizsācēja Latvijā, liberālā feminisma pārstāve. Filosofijas doktora grādu aizstāvējusi Sorbonnas universitātē Parīzē (1925), docējusi Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā. Tomēr dažādu iemeslu dēļ viņas vieta ideju vēsturē nav iezīmēta, kā arī nav notikusi veikuma apjēgšana, Palēvičas mūža darbs joprojām ir neapzināts.

Par sūro apņēmīgas, talantīgas sievietes ceļu uz kārotajām zināšanām, nevairoties no personīgās un profesionālās dzīves bieži vien dramatiskiem izaicinājumiem, liecina Mildas Palēvičas Dienasgrāmatas, kuras viņa, ievērojamā izglītības darbinieka Indriķa Palēviča meita, rakstījusi visu mūžu. Tās ir 10 klades, no kurām pirmo diemžēl nav izdevies atrast. Šī izdevuma publikācija sākas ar II burtnīcu (1911—1917), tā bagātīgi papildināta ar attēlu materiālu, liecinot par laiku, ģimeni, sabiedrību un attiecībām tik mainīgā 20. gadsimta gājumā.

Dienasgrāmatas publikācijai laipni atvēlēja mazmeita Maija Garkeviča, savukārt oriģinālraksts “Estētiskās domas attīstība Latvijā. 19. gs. un 20. gs. 1. pusē” glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas krājumā.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Iegādāties: Milda Palēviča “Dienasgrāmatas” un “Estētiskās domas attīstība Latvijā”