Home
Tapusi Edvardas Šmites monogrāfija par mākslinieku Aleksandru Romanu

Tapusi Edvardas Šmites monogrāfija par mākslinieku Aleksandru Romanu

ArÄ« nepiederot pie vecmeistaru paaudzes spožākajiem vārdiem, Aleksandrs RomansĀ (1878—1911) ir gleznotājs, kurÅ” radÄ«jis darbus, kas dažbrÄ«d izvirzās priekÅ”plānā, raksturojot kādu zÄ«mÄ«gu parādÄ«bu mÅ«su mākslas vēsturē. ErudÄ«tā, pieredzes bagātā un nenogurdināmā mākslas zinātniece Edvarda Å mite atkal ir paveikusiĀ neiespējamo. LÅ«k, viņas teiktais:

ā€œMākslinieks Aleksandrs Romans aizgāja, nodzÄ«vojis trÄ«sdesmit trÄ«s gadus. Tikai trÄ«sdesmit trÄ«s. Pēc septiņu gadu ilgo studiju pabeigÅ”anas (1904) viņam bija atvēlēti vēl 6 gadi, kas aizvadÄ«ti, meklējot savu ceļu mākslā un vienlaikus — pelnot lÄ«dzekļus iztikai. Divi pasaules kari un Latvijas okupācija nav bijuÅ”i labvēlÄ«gi mākslinieka darbu un piemiņas saglabāŔanai.

Mākslinieku dzÄ«ves aprakstu veidoÅ”anā bieži tiek izmantota viņu sarakste, Aleksandra Romana vēstuļu nav. Nevienas. Varam tikai minēt — vai viņŔ nemÄ«lēja tās rakstÄ«t, vai arÄ« tās gājuÅ”as bojā. Un mums nav ne vārda, ko Aleksandrs Romans bÅ«tu teicis par sevi un savu dzÄ«vi. Pa norādei atrodam vien dažās tuvāko draugu vēstulēs un atmiņās.ā€

Literārā redaktore Māra Ņikitina.

Māksliniece Inta Sarkane.

Grāmata pieejama Ŕeit.

Roberts Johansons. Foto no Vilciņu ģimenes arhīva

Iznākusi grāmata par fotogrāfu Robertu Johansonu!

ā€œNeputnÄā€ iznākĀ KatrÄ«nas Teivānes monogrāfiskais albumsĀ ā€œLaikmets un fotogrāfija: Roberts Johansonsā€!

Roberts Johansons KatrÄ«nas Teivānes pētÄ«juma rezultātā atklājas kā viens no redzamākajiem latvieÅ”u fotogrāfiem, kura aktÄ«vākais darbÄ«bas laiks attiecas uz periodu no 20. gs. sākuma lÄ«dz Otrajam pasaules karam. Johansons bija LatvieÅ”u fotogrāfiskās biedrÄ«bas un vēlāk arÄ« Fotogrāfu biedrÄ«bas biedrs, lielāko profesionālā mūža daļu aizvadÄ«jis kā salona fotogrāfs. Paralēli ikdienas darbam nodevies māksliniecisku attēlu veidoÅ”anai un skrupulozai Latvijas vides dokumentēŔanai. LÄ«dzās Vilim RÄ«dzeniekam viņŔ ir viens no nedaudzajiem savas paaudzes fotogrāfiem, kura mantojums ir ne vien daudzveidÄ«gs, bet arÄ« pētniekam Å”odien tik plaÅ”i pieejams.

Literārā redaktore Antra Bula.

Grāmatas māksliniece Anta Pence.

Grāmata pieejama Ŕeit.

Maijā izceļam Uldi Bērziņu!

Maijā izceļam Uldi Bērziņu!

Maiju pasludinām par Ulža Bērziņa mēnesi!
Uldis bija un ir dzejas un atdzejas stūrakmens mūsu literatūrā. 17. maijā viņam apritētu 78 gadi, tāpēc svinēsim visu mēnesi, izceļot un godinot viņa devumu!
Å Ä« mēneÅ”a akcija — Ŕoreiz bez atlaidēm, bet ar pievienoto vērtÄ«bu!
Pērkot jebkuru no grāmatām, kuru tapÅ”anā bÅ«tiska loma bijusi Uldim, — Korānu, ā€œDziesmu par manu Sidu ā€Ā vai paÅ”a Ulža ā€œSarunu ar pastnieku ā€Ā  —, saņem dāvanā krājumu ā€œIzŔūpojuÅ”ies. Bibliotēka krastmalā ā€Ā un Ataola Behramoglu dzejas izlasi ā€œIzdzēruÅ”i iemetām kausus Bosforā ā€, ko atdzejojis Uldis.
Lasīsim dzeju, svinēsim maiju un atcerēsimies Uldi!
Paldies Jeļenai Staburovai par Ataola Behramoglu dzejas izlasi!
Iznāk Arta Ostupa dzejas krājums ā€œVariācijas par mēness tēmuā€

Iznāk Arta Ostupa dzejas krājums ā€œVariācijas par mēness tēmuā€

ā€œVariācijas par mēness tēmuā€ ir Arta Ostupa ceturtais dzejoļu krājums.

ā€œRakstÄ«dams krājumu ā€œVariācijas par mēness tēmuā€, es meklēju lÄ«dzsvaru starp patiesumu un tēlainÄ«bu. Pirms dažiem gadiem tas vēl bÅ«tu paÅ”saprotami, bet Å”odienas latvieÅ”u dzejas ainavā, kurā arvien biežāk tēlainÄ«ba pretnostatÄ«ta patiesumam, Ŕādi rakstÄ«t Ŕķiet avantÅ«ra. Vienlaikus Å”is krājums ir manu iepriekŔējo poētisko meklējumu sintēze: te ir gan dzejproza, gan vārsmas, gan melanholija, gan sirsnÄ«ba, gan ikdieniŔķi vērojumi, gan intertekstuāli eksperimenti. Un tas viss caur plastisko ā€œmēnessā€ tēlu, kas manu dzeju savieno ar plaŔāku liriskās dzejas tradÄ«ciju, to reizē turpinot un izsmeļot,ā€ tā autors.

Redaktors Kārlis VērdiņŔ.

Dizains: Armands Zelčs.

Grāmata pieejama Ŕeit.

ā€œNeputnÄā€ iznāk Rutas Čaupovas monogrāfija ā€œJānis Aivars Karlovs. NepakļauÅ”anās un uzbÅ«ves spēks tēlniecÄ«bÄā€

ā€œNeputnÄā€ iznāk Rutas Čaupovas monogrāfija ā€œJānis Aivars Karlovs. NepakļauÅ”anās un uzbÅ«ves spēks tēlniecÄ«bÄā€

Jānis Karlovs ir viens no spilgtākajiem talantiem, kas sevi spoži apliecinājis sarežģītajā un Ä«paÅ”u gara spēku, ne tikai fizisku izturÄ«bu pieprasoÅ”ajā tēlniecÄ«bas pasaulē. Turklāt jau brÄ«vai monumentālai sacerei Ä«paÅ”i nelabvēlÄ«gajā padomju varas laikmetā Latvijā.Ā 

ZÄ«mÄ«gi ir monogrāfijas autores Rutas Čaupovas vārdi: ā€œPadomju laika stingri uzraudzÄ«tajā un presētajā kultÅ«rvidē, lÄ«dz ar dažiem dzejniekiem un citiem radoÅ”ajiem garÄ«gas izslieÅ”anās jundÄ«tājiem, neatkarÄ«gu stāju un pretestÄ«bas garu apliecināja tēlnieks Jānis Karlovs. JāatzÄ«st, ka Latvijas tēlnieku lokā Jānis Karlovs tik tieŔām bija gandrÄ«z vienÄ«gais, kas pretestÄ«bas apliecinājumu un brÄ«vÄ«bas alkas izteica tik tieÅ”i, ar tādu atdevi. Panāca modernās tēlniecÄ«bas un vietējās skolas iepriekÅ” izkopto formveides principu iedarbÄ«gu kāpinājumu. ViņŔ jau kopÅ” 1960. gadu nogales vēstÄ«ja par to viļņoÅ”anos cilvēkos un sabiedrÄ«bā, kas vēlāk uzbangoja Atmodas laikā un valstiskās neatkarÄ«bas atgūŔanas cēlienā.ā€

Jānis Karlovs ir spēcÄ«gas, uz monumentālu skanējumu vērstas kompozicionālas saceres meistars. Viņa spēks ir lakoniski, spriegi uzlādēti veidojumi, Ä«stas masu sprieguma un saskaņas izvērsumu tēlniecÄ«bas paraugstundas. To lakonisms, formu ritmizācija robežojas ar abstrakciju, taču kompozÄ«ciju pamatā allaž jÅ«tam sevÄ« pārdzÄ«votu — fiziski un garÄ«gi izjustu — emocionalitāti. Viņa darbi allaž bijuÅ”i notikums mÅ«su izstāžu ainā, Ä«paÅ”i starptautisko RÄ«gas TēlniecÄ«bas kvadriennāļu ekspozÄ«cijās, kā arÄ« pilsētvidē un ainaviskajās novietnēs Latvijā un pasaulē, kur tie joprojām sastopami.

Literārā redaktore Cilda Redliha

Dizains: Brālis Y