Apgāds “Neputns” kopš 2006. gada izdod grāmatu sēriju “Mākslas pieminekļi Latvijā” ar kopīgu nosaukumu “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums”, kurā pakāpeniski tiek aprakstītas Latvijas baznīcu arhitektūras un mākslas vērtības, par teritoriālo principu izmantojot vēl sērijas pirmsākumos esošos rajonus. Šī grāmata “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Kuldīgas rajonā” ir 15. izdevums kolekcijā.
Grāmatā aprakstīta bijušā Kuldīgas rajona teritorija, kas mūsdienās atbilst Kuldīgas novadam. Kuldīgas novads aptver Kurzemes centrālo daļu, kas saglabājusi izcilu un starptautiski novērtētu kultūras mantojumu un savdabību. 2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (kam jānodrošina neatliekama saglabāšana), bet 2023. gadā Kuldīgas vecpilsēta — UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Sējumā ietverti 22 dievnamu apraksti. Atbilstoši konfesionālajai piederībai tās ir 16 luterāņu baznīcas, četras katoļu baznīcas, viena pareizticīgo baznīca, viena sinagoga un viena baptistu baznīca. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes Kuldīgas prāvesta iecirknī ietilpst Kuldīgas Sv. Katrīnas un Sv. Annas baznīcas, Ēdoles, Īvandes, Kabiles, Lipaiķu, Rendas, Rudbāržu, Usmas Sv. Pētera un Vārmes baznīcas; Grobiņas prāvesta iecirknī atrodas Klosteres (Jamaiķu) Sv. Pētera baznīca.
Valtaiķu luterāņu baznīcas ēka pieder Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), bet Valtaiķu autonomā evaņģēliski luteriskā draudze pakļauta Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai pasaulē (LELBP). Usmas vecākā koka baznīca kopš 1935. gada atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, tajā pulcējas Berģu evaņģēliski luteriskā draudze, kas ietilpst Rīgas prāvesta iecirknī. Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Liepājas diecēzē iekļautas Kuldīgas Sv. Trīsvienības, Alsungas Sv. Miķeļa, Gudenieku Sv. Jāņa Kristītāja un Lēnu Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas. Kuldīgas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca pieder Rīgas metropolijas Rīgas eparhijai.