Iznāk Madaras Gruntmanes dzejoļu krājums “Aizmīlestība”
Par savu trešo dzejas krājumu autore saka: “Mans jaunais dzejoļu krājums ir ceļojums darbības vārdā ar sakni “mīl”. Tas kā amerikāņu kalniņos mētā augša un lejā līdz aizved pie lietvārda — “aizmīlestība”.”
Madara Gruntmane (1981) dzejā debitējusi 2015. gadā ar krājumu “Narkozes” (angļu tulkojums iznācis 2018. gadā, 2015. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas lasītāju simpātijas balvu). Otrais krājums — “Dzērājmeitiņa” — izdots 2018. gadā.
Grāmatas redaktors Guntars Godiņš.
Mākslinieks Armands Zelčs.
Grāmata pieejama šeit.
Atlaide Silvijas Grosas grāmatai “Dekors Rīgas jūgendstila arhitektūrā”!
Jūnija grāmata “Neputnā” — Silvija Grosa “Dekors Rīgas jūgendstila arhitektūrā”.
Grāmata pieejama par īpašu cenu šeit.
Tapusi Edvardas Šmites monogrāfija par mākslinieku Aleksandru Romanu
Arī nepiederot pie vecmeistaru paaudzes spožākajiem vārdiem, Aleksandrs Romans (1878—1911) ir gleznotājs, kurš radījis darbus, kas dažbrīd izvirzās priekšplānā, raksturojot kādu zīmīgu parādību mūsu mākslas vēsturē. Erudītā, pieredzes bagātā un nenogurdināmā mākslas zinātniece Edvarda Šmite atkal ir paveikusi neiespējamo. Lūk, viņas teiktais:
“Mākslinieks Aleksandrs Romans aizgāja, nodzīvojis trīsdesmit trīs gadus. Tikai trīsdesmit trīs. Pēc septiņu gadu ilgo studiju pabeigšanas (1904) viņam bija atvēlēti vēl 6 gadi, kas aizvadīti, meklējot savu ceļu mākslā un vienlaikus — pelnot līdzekļus iztikai. Divi pasaules kari un Latvijas okupācija nav bijuši labvēlīgi mākslinieka darbu un piemiņas saglabāšanai.
Mākslinieku dzīves aprakstu veidošanā bieži tiek izmantota viņu sarakste, Aleksandra Romana vēstuļu nav. Nevienas. Varam tikai minēt — vai viņš nemīlēja tās rakstīt, vai arī tās gājušas bojā. Un mums nav ne vārda, ko Aleksandrs Romans būtu teicis par sevi un savu dzīvi. Pa norādei atrodam vien dažās tuvāko draugu vēstulēs un atmiņās.”
Literārā redaktore Māra Ņikitina.
Māksliniece Inta Sarkane.
Grāmata pieejama šeit.
Iznākusi grāmata par fotogrāfu Robertu Johansonu!
“Neputnā” iznāk Katrīnas Teivānes monogrāfiskais albums “Laikmets un fotogrāfija: Roberts Johansons”!
Roberts Johansons Katrīnas Teivānes pētījuma rezultātā atklājas kā viens no redzamākajiem latviešu fotogrāfiem, kura aktīvākais darbības laiks attiecas uz periodu no 20. gs. sākuma līdz Otrajam pasaules karam. Johansons bija Latviešu fotogrāfiskās biedrības un vēlāk arī Fotogrāfu biedrības biedrs, lielāko profesionālā mūža daļu aizvadījis kā salona fotogrāfs. Paralēli ikdienas darbam nodevies māksliniecisku attēlu veidošanai un skrupulozai Latvijas vides dokumentēšanai. Līdzās Vilim Rīdzeniekam viņš ir viens no nedaudzajiem savas paaudzes fotogrāfiem, kura mantojums ir ne vien daudzveidīgs, bet arī pētniekam šodien tik plaši pieejams.
Literārā redaktore Antra Bula.
Grāmatas māksliniece Anta Pence.
Grāmata pieejama šeit.
