Sākums
“Neputna” aprīļa grāmata

“Neputna” aprīļa grāmata

Aprīlī par īpašu cenu pieejama Zigurda Konstanta monogrāfija par gleznotāju Georgu Šenbergu!

Grāmata pieejama gan Neputna galerijā Tērbatas ielā 49/51, gan mājaslapā.

“Neputnā” iznācis Ronalda Brieža dzejas krājums “Nulles summa”

“Neputnā” iznācis Ronalda Brieža dzejas krājums “Nulles summa”

“Šajā krājumā Ronalds Briedis aizmet noslēdzošo mezglu vienam savas daiļrades posmam, līdzsvarotā un izsvērtā sakārtojumā apvienojot savu iepriekšējo dzejas krājumu atbalsis ar jauniem motīviem. Bet centrā joprojām mitinās jautājums par smieklu, smiešanās spējas ontoloģisko dabu. Tik dažāds Ronalds Briedis, šķiet, vēl nebūs lasīts  krājuma pretpolos nolikta biogrāfiskā cikla izsmalcinātā vienkāršība un tikpat izsmalcināta meistarība latviešu dzejā tik reti sastopamā stingrajā formā  sonetu vainagā. Šī grāmata būs jālasa lēni un vairākkārt. Tāpat kā  reizēm  savu nodzīvoto dzīvi. Tas palīdz atskurbt,” par Ronalda Brieža jaunāko dzejas krājumu izsakās tā redaktors Māris Salējs.

Māksliniece Zane Ernštreite

Grāmatas izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

Grāmata pieejama šeit: Ronalds Briedis “Nulles summa

“Neputns” izdod grāmatu par fotogrāfu Eiženu Finku

“Neputns” izdod grāmatu par fotogrāfu Eiženu Finku

Iznākusi grāmata Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda

Tajā ieraugāmi Latvijas muzeju un privāto kolekcionāru rīcībā esošie un laipni atvēlētie attēli, kas stāsta gan par Finka paša ģimeni, gan ļoti dažādo publiku, kas apmeklējusi Finka fotosalonu. Tas ir saistošs sava laika sabiedrības ļoti dažādo slāņu un tipāžu spogulis. Sastopam arī sabiedrībā plašāk pazīstamas personas — mūziķus, dziedātājus, kolēģus fotogrāfus, sabiedriskās darbinieces, militārpersonas — Lāčplēša kara ordeņa kavalierus, arī dzejnieci Mirdzu Ķempi, tolaik Latvijas radio diktori, Igaunijā dzīvojošo dzejnieku Igoru Severjaņinu un vēl pusaudzi nākamo komponistu Tālivaldi Ķeniņu.

Autors Pēteris Korsaks

Literārā redaktore Cilda Redliha

Dizains: Anna Aizsilniece

Attēlu apstrāde: Raivis Salmiņš

Grāmata pieejama šeit: Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda

“Neputns” izdod grāmatu par gleznotāju Otīliju Leščinsku

“Neputns” izdod grāmatu par gleznotāju Otīliju Leščinsku

Grāmatas autore Silvija Freinberga saka: “Vēlos piedāvāt izdošanai pusdokumentālu stāstījumu par vienu no pirmajām, patlaban maz zināmām latviešu māksliniecēm — Otīliju Leščinsku, kas savulaik piedalījusies arī 1905. gada revolūcijā un bijusi viena no modernisma mākslas aizsācējām latviešu glezniecībā. Otīlijas Leščinskas  dzīves gaita iekļaujas latviešu sabiedriskās dzīves visai sarežģītos gados (1884—1923), kas atspoguļojas arī tekstā, turklāt to pavada traģiska mīlestība mūža garumā (1905. gada kaujinieks Kristaps Salniņš) un neizskaidrojama nāve Somijas upē. Stāstījumā sastopamas arī citas sava laika redzamas personības, izmantotas vēstules un laikabiedru atmiņas.”

Māksliniece Zane Ernštreite

Grāmatas izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

Grāmata pieejama šeit: Silvija Freinberga “Tija. Māksla, revolūcija, mīlestība

“Neputns” izdod trimdas kultūras darbinieka Andreja Johansona esejas

“Neputns” izdod trimdas kultūras darbinieka Andreja Johansona esejas

“Neputna” eseju sērija kopš 2013. gada publicē izcilus literātus, domātājus, esejistus, un beidzot Lorkam, Benjaminam, Nīčem, Unduskam, Malapartem un citiem domātājiem piepulcējies latviešu esejists, kultūrvēsturnieks un zinātnieks Andrejs Johansons (1922—1983). Johansona eseju izlase viņa dēla Pāvila Johansona sastādījumā atzīmē autora 100. jubileju. Izlasē iekļautas esejas, kas sarakstītas laika posmā no 1953. līdz 1962. gadam un izdotas piecās eseju grāmatas: “Dūmainie spīdekļi”, “Pakavu dunoņa”, “Pārlaicīgie ceļinieki”, “Leoparda āda” un “Vēju mezgli”. Viena izdota apgādā “Grāmatu draugs” ASV bet pārējās — izdevniecībā “Daugava” Stokholmā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apgādu pārcēla uz Rīgu, kur lielākā daļa no esejām iznāca jauniespiedumā.

Sērijas māksliniece Anna Aizsilniece

Sastādītājs Pāvils Johansons

Redaktors Raimonds Ķirķis

Grāmatas tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds