Sākums
Arī “Neputnā” sācies Purvīša trakums!

Arī “Neputnā” sācies Purvīša trakums!

2022. gads Latvijas mākslā un kultūrā iekrāsojies slavenā ainavista Vilhelma Purvīša zīmē.

Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, latviešu mākslas ikonai Vilhelmam Purvītim joprojām nav ticis izveidots pienācīgs darbu albums  izdevums, kurā mēs iespējami pilnvērtīgi sastaptos tieši ar viņa glezniecību visā tās krāšņumā un daudzveidībā.

Bet nu šis robs ir aizlāpīts, un saulgriežos Neputnā ir klāt mākslinieka monogrāfiskais albums Purvītiskura pamattekstu rūpīgi tapinājusi mākslas pētniece Kristiāna Ābele. Māksliniece Inese Hofmane.

Grāmata pieejama šeit.

 

Gaidāms jaunums eseju sērijā — Penti Sārikoski

Gaidāms jaunums eseju sērijā — Penti Sārikoski

Eseju sērijas turpinājumā  ar spožu talantu dāsni apveltītais somu dzejnieks, prozists, esejists, pamfletists un tulkotājs Penti Sārikoski (19371983). Maima Grīnberga latviešu valodā iztulkojusi trīs Sārikoski dienasgrāmatas “Ir vai nav” (1980), “Eiropas mala” (1982) un “Bretaņas dienasgrāmata” (1983), tās iecerēts izdot vienā izdevumā.

Dienasgrāmatas Penti Sārikoski rakstīja no jaunības gadiem līdz mūža galam (ar pārtraukumu no 1958. gada līdz 60. gadu otrajai pusei). Pēc viņa nāves tās sāka publicēt, un pagaidām iznākušas sešas biezas grāmatas ar komentāriem un pēcvārdiem, to kopapjoms ir vairāk nekā 2600 lpp. Kā var spriest pēc dienasgrāmatu ierakstiem, Sārikoski bija pārliecināts, ka arī tās reiz tiks publicētas, un ar tādu apziņu tās arī rakstīja. 

Dienasgrāmatas un arī dzeju Sārikoski būvēja no visa, kas viņu interesēja (politika, etimoloģija, ģenealoģija, valoda, vēsture, etnogrāfija, semiotika utt.), no pārdomām par to, ko viņš rakstīja vai tulkoja, no tā, kas notika apkārt, kur bija aizbraucis un ko tur piedzīvoja, ko lasīja, ko dzēra un ēda, ko runāja ar cilvēkiem, domāja, atcerējās.

Tulkojums: Maima Grīnberga.

Redaktors Arturs Hansons.

Sērijas māksliniece Anna Aizsilniece.

Grāmata pieejama šeit.

Iznāk Madaras Gruntmanes dzejoļu krājums “Aizmīlestība”

Iznāk Madaras Gruntmanes dzejoļu krājums “Aizmīlestība”

Par savu trešo dzejas krājumu autore saka: “Mans jaunais dzejoļu krājums ir ceļojums darbības vārdā ar sakni “mīl”. Tas kā amerikāņu kalniņos mētā augša un lejā līdz aizved pie lietvārda — aizmīlestība.”

Madara Gruntmane (1981) dzejā debitējusi 2015. gadā ar krājumu Narkozes (angļu tulkojums iznācis 2018. gadā, 2015. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas lasītāju simpātijas balvu). Otrais krājums — Dzērājmeitiņa — izdots 2018. gadā.

Grāmatas redaktors Guntars Godiņš.

Mākslinieks Armands Zelčs.

Grāmata pieejama šeit.

Atlaide Silvijas Grosas grāmatai “Dekors Rīgas jūgendstila arhitektūrā”!

Atlaide Silvijas Grosas grāmatai “Dekors Rīgas jūgendstila arhitektūrā”!

Jūnija grāmata Neputnā  Silvija Grosa Dekors Rīgas jūgendstila arhitektūrā.

Grāmata pieejama par īpašu cenu šeit.

Tapusi Edvardas Šmites monogrāfija par mākslinieku Aleksandru Romanu

Tapusi Edvardas Šmites monogrāfija par mākslinieku Aleksandru Romanu

Arī nepiederot pie vecmeistaru paaudzes spožākajiem vārdiem, Aleksandrs Romans (18781911) ir gleznotājs, kurš radījis darbus, kas dažbrīd izvirzās priekšplānā, raksturojot kādu zīmīgu parādību mūsu mākslas vēsturē. Erudītā, pieredzes bagātā un nenogurdināmā mākslas zinātniece Edvarda Šmite atkal ir paveikusi neiespējamo. Lūk, viņas teiktais:

“Mākslinieks Aleksandrs Romans aizgāja, nodzīvojis trīsdesmit trīs gadus. Tikai trīsdesmit trīs. Pēc septiņu gadu ilgo studiju pabeigšanas (1904) viņam bija atvēlēti vēl 6 gadi, kas aizvadīti, meklējot savu ceļu mākslā un vienlaikus pelnot līdzekļus iztikai. Divi pasaules kari un Latvijas okupācija nav bijuši labvēlīgi mākslinieka darbu un piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieku dzīves aprakstu veidošanā bieži tiek izmantota viņu sarakste, Aleksandra Romana vēstuļu nav. Nevienas. Varam tikai minēt  vai viņš nemīlēja tās rakstīt, vai arī tās gājušas bojā. Un mums nav ne vārda, ko Aleksandrs Romans būtu teicis par sevi un savu dzīvi. Pa norādei atrodam vien dažās tuvāko draugu vēstulēs un atmiņās.”

Literārā redaktore Māra Ņikitina.

Māksliniece Inta Sarkane.

Grāmata pieejama šeit.