Sākums
Knuta Skujenieka 85 gadu jubilejā izdota Eiropas tautasdziesmu izlase

Knuta Skujenieka 85 gadu jubilejā izdota Eiropas tautasdziesmu izlase

“Tautasdziesmai nav noilguma. Skumjas, smiekli, bēdas katrā tautā ir gan savējās, bet vienlaik kopīgas,” raksta Knuts Skujenieks. Eiropas tautasdziesmu izlase “Es mīlu tikai tad, kad dziedu” nāk klajā dzejnieka un atdzejotāja 85 gadu jubilejā, un tajā apkopota Knuta darba esence. Izlases sastādītāji ir Knuts Skujenieks un Māris Salējs, dizainu veidojusi Zane Ernštreite.

“Savulaik es citās tautās meklēju radus mūsu dainai. Meklēju, meklēju, bet tā arī neatradu. Varbūt vietumis mūsu brāļos leišos, taču arī  citādā paskatā. Toties iemantoju jauku ceļojumu  riņķa danci, kurš sākās leišos un beidzās igauņos. Šo riņķa danci izveidoja kolēģe Inta Čaklā. Lai viņai mūžīga piemiņa! Kā jau katrā ceļojumā: šur tur uzkavējāmies ilgāk, citur aulekšiem, atstājot pāris dziesmiņas,” par izlases tapšanu stāsta Skujenieks.

Tautasdziesmu tulkošana Skujeniekam ir mūža darbs, aizmetņi tālākai interesei par Eiropas tautasdziesmām iespējams meklējami jau agrā bērnībā. Vēlāk jau studiju gados, 20. gs. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā, Knutam palaimējās nokļūt multietniskā vidē  M. Gorkija Literatūras institūtā Maskavā, kur akadēmiskās studijas un apgūta tulkošanas teorija. Šis pamats vēlāk jau daudz skarbākos apstākļos  apcietinājumā Mordovijas lēģerī  ļauj pašizglītības ceļā apgūt jaunas valodas, iedziļināties savas un citu tautu dzejas un folkloras avotos.

Knuta atdzejotās tautasdziesmas izdotas vairākās grāmatās, kā arī apkopotas Skujenieka “Rakstu” 2. sējumā. Tagad izlasē “Es mīlu tikai tad, kad dziedu” mums tiek dāvāta Knuta mūža darba esence  savā daudzskanībā apbrīnojami vienota Eiropas tautu dzejas aina.

Skujenieka vārdiem  možu ceļojumu, mīļie lasītāji!

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma KultūrELPA”

Iegādāties: Es mīlu tikai tad, kad dziedu. Eiropas tautasdziesmas

Neputns izdevis krievu konceptuālās dzejas klasiķi Dmitriju A. Prigovu

Neputns izdevis krievu konceptuālās dzejas klasiķi Dmitriju A. Prigovu

Dmitrijs Prigovs tiek uzskatīts par krievu konceptuālās dzejas klasiķi. Ilmāra Šlāpina sastādītā un atdzejotā izlase “Manas dzīves laikā” beidzot ļauj iepazīt šo spilgto un neparasto dzejnieku arī latviešu valodā. Izlase izdota “Neputna” melnajā dzejas sērijā, tās redaktors ir Aivars Eipurs, mākslinieks — Andris Breže.

Mākslinieks un skulptors Dmitrijs Prigovs (1940—2007) ir viens no spilgtākajiem krievu dzejniekiem — Maskavas konceptuālisma skolas pārstāvjiem, disidents, kas padomju laikā publicējies vien ārzemju izdevumos. Par atklāti ironisku un dzēlīgu politisko dzeju ticis represēts, pēc publiskas uzstāšanās 1986. gadā piespiedu kārtā ievietots psihiatriskajā klīnikā, no kurienes izlaists tikai pēc ietekmīgu padomju un ārvalstu literātu iejaukšanās.

Ilmārs Šlāpins: “Prigova dzejai raksturīgs ironisks konceptuālisms, stilizācija un naivisma elementu izmantojums, viņa tekstos kariķēts padomju oficiozās valodas stīvums un plakātiskums, uzsvērtā moralizācija. Viens no Prigova dzejas uzdevumiem bija dekonstruēt sastingušas domāšanas struktūras, izvēloties ne tikai padomju sabiedrības kolektīvos aizspriedumus, bet arī filozofiskus, reliģiskus un estētiskus motīvus, dodot lasītājam iespēju “turpināt” uzsākto darbu un ieguldīt lasīšanas procesā noteiktu intelektuālu piepūli.”

Izlasi papildina literatūrzinātnieka un dzejnieka Dmitrija Kuzmina priekšvārds. “Kad visa padomiskā izjaukšana un atdalīšanās no tā zaudē aktualitāti, izrādās, ka Prigova metode un instrumentārijs ar tādiem pašiem panākumiem ir pielietojams jebkuram diskursam. Jebkuru gatavo koordinātu sistēmu viņš apšauba, pakar gaisā — ne tāpēc, lai likvidētu, bet tāpēc, ka tikai tādā nosacītā, problemātiskā un nedrošā režīmā tā vēl var uzrādīt kaut jelkādas dzīvības pazīmes. Prigovs atbild uz to pašu jautājumu, kuru uzdeva Vsevolods Ņekrasovs: vai tur valodā vēl kāds ir dzīvs,” raksta Kuzmins.

Izdevums turpina “Neputna” melno dzejas sēriju, kura iepazīstina ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Iegādāties: Dmitrijs A. Prigovs “Manas dzīves laikā

Pagalma izpārdošana 23. augustā

Pagalma izpārdošana 23. augustā

Arī šogad 23. augustā aicinām uz “Neputna” noliktavas tīrīšanu jeb “Pagalma izpārdošanu”. Un arī šogad, drošības apsvērumu dēļ, izpārdošana notiks “Neputna” virtuālajā pagalmā www.neputns.lv un Neputna” galerijā (Tērbatas 49/51). Jāpiemin, ka “Neputna” galerijā vienlaicīgi var atrasties 1 pircējs, tādēļ aicinām ieplānot laiku ar rezervi vai izmantot interneta veikalu.

Svarīgākais par izpārdošanu:
Kad: 23. augustā
Kur: www.neputns.lv un “Neputna“ galerijā Tērbatas 49/51
Cikos: www.neputns.lv no 00.01—24.00; “Neputna” galerijā no 11.00-18.00

Cenas: 1, 2, 3, 5, 10 € (izpārdošanas cenas attiecas uz atsevišķām, īpaši akcijai atlasītām grāmatām)
Norēķini: www.neputns.lv iespējams norēķināties ar karti, kā arī samaksāt, saņemot pasūtījumu “Neputna” galerijā. “Neputna” galerijā iespējams norēķināties ar karti un skaidrā naudā.

Piegāde: interneta veikala pirkumus piegādājam uz Omniva pakomātu, sūtām ar Latvijas Pastu, kā arī ar velokurjeru Rīgas teritorijā.

Jaunums: grāmatu pēdējie eksemplāri.

Klajā nācis režisores un pedagoģes Annas Eižvertiņas “Ceļvedis darbības teātrī”

Klajā nācis režisores un pedagoģes Annas Eižvertiņas “Ceļvedis darbības teātrī”

Režisore, pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore emeritus Anna Eižvertiņa radījusi mācību līdzekli profesionālās teātra mākslas teorijā latviešu valodā. Ceļveža dizainu veidojis Armands Zelčs.

20. gadsimta teātra reformas un atklājumi ir saistīti ar pētījumiem profesionālās aktiera meistarības un režijas mākslā, atrastām un praksē pārbaudītām likumsakarībām, kuras tiek lietotas Eiropā un citviet pasaulē gan lielāko daļu pagājušā gadsimta, gan mūsdienās. Ir izstrādājušies profesionāļu likumi, jēdzieni, valoda, ko vēlējos apkopot un darīt zināmu profesionālo aktiera un režijas meistarību studējošajiem Latvijā. Jāpiezīmē, ka darbs nepretendē uz atklājumiem, ja nu vienīgi  uz teātra mākslā jau atklāto likumu apkopotu un sakārtotu struktūru to apgūšanas secībā. Tie ir likumi, kurus pati esmu lietojusi savā aktiera meistarības pedagoga un režijas praksē, iestudējot izrādes ne tikai ar studentiem, bet pētot arī dažādu tautību izcilu režisoru izrādes 20. un 21. gadsimtā un viņu atstāto teorētisko mantojumu, stāsta autore.

Grāmatas desmit nodaļās autore sniedz ieskatu teātra vēsturē, detalizēti pievēršas aktiera darbam, režijas teorijai un praksei, režisora darbam, muzikālajai partitūrai u. c. Ceļvedim ir pievienoti pielikumi ar atsevišķu grāmatā pieminēto personību (Ježijs Grotovskis, Oļģerts Kroders, Vsevolods Meierholds u. c.) oriģināldarbu fragmentiem.

Anna Eižvertiņa beigusi Maskavas Valsts Teātra institūtu (1975) un tā aspirantūru (1980). Vairākas aktieru paaudzes Annu redz kā skolotāju. Viņa bijusi aktiermeistarības pasniedzēja Liepājas teātra studijā, Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā (19831986), aktiermeistarības un režijas pasniedzēja Latvijas Mūzikas akadēmijā (19881997), Latvijas Kultūras akadēmijā (no 1991, profesore emeritus). Eižvertiņa izveidojusi un vadījusi neatkarīgo teātri Skatuve (19912020).

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Kultūras akadēmija

Iegādāties: Anna Eižvertiņa Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija.

 

Klajā nāk Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums

Klajā nāk Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums

Vadi ir Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums. Tā redaktors ir dzejnieks Arvis Viguls, savukārt dizainu veidojis brālis Y.

Vadu centrā ir cilvēcisku attiecību tīklojums, kas mājo atmiņās un mantiskās liecībās, ietverdams dažādas radniecības un tuvības formas. Īpašu lomu krājumā spēlē vērojumi, trausli ķermeniski tēli un pati valoda, kuras vadi nes aizgājušo un klātesošo balsis, par savu pirmo dzejas krājumu stāsta autors.

Krājuma redaktors dzejnieks Arvis Viguls norāda: Edvarda Kuka debijas krājuma tapšanai esmu sekojis līdzi jau no pirmajām manuskripta versijām. Šajā procesā Kuks kā dzejnieks ir turpinājis meklēt un augt, un Vados debitē jau nedaudz cits, pavisam noteikti daudz nobriedušāks dzejnieks un cilvēks nekā pirmajās publikācijās. Tomēr nekur nav zudusi jauneklīgā mīlestība pret valodu, kas radījusi spilgtus izteiksmes līdzekļus un savdabīgus formas risinājumus, kādi, šķiet, nevarētu ienākt prātā nevienam citam kā vienīgi Edvardam.”

Edvards Kuks (1997) ir dzejnieks, atdzejotājs, bērnu dziesmu tekstu autors (Tutas lietasEmī un RūUkuLele) un dzejas un hiphopa kritiķis. Kopš 2015. gada publicējies izdevumos SatoriPunctumDomuzīme u. c. Kuka dzeja iekļauta jauno dzejnieku antoloģijā Kā pārvarēt niezi galvaskausā? (Valters Dakša, 2018) un eksperimentālās dzejas izlasē Ja aizmirsti savu vārdu (Paladium Kirjaat, 2020). Šobrīd Māstrihtas Universitātē studē maģistru Zinātnes un tehnoloģiju studijās.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas KultūrELPA atbalstu.

Grāmata e-veiklā šeit: Edvards Kuks Vadi