Iznāk Ivara Šteinberga otrais dzejas krājums “Jaunība”!
Ivara Šteinberga otrais dzejoļu krājums “Jaunība” ir veltījums autora paaudzei, kas uzaugusi 21. gs. sākumā. Katra no trim grāmatas nodaļām atbilst savai jaunības pieredzes šķautnei: pirmā ir par sniegšanos pēc pārspīlētām radošajām ambīcijām, otrā apspēlē draudzības un atvērtās pasaules tēmas, bet trešā veltīta intimitātes meklējumiem.
Redaktors Artis Ostups.
Ilustrators Reinis Gailītis.
Dizains: Estere Betija Grāvere.
Atkal pieejamas Penti Sārikoski dienasgrāmatas!
Galerijas darbalaiks Jāņu nedēļā
Trešdiena galerijā — īsā diena, galerija būs atvērta līdz 15.00.
23. un 24. jūnijā galerija slēgta.
Lai lustīga svinēšana!
Arī “Neputnā” sācies Purvīša trakums!
2022. gads Latvijas mākslā un kultūrā iekrāsojies slavenā ainavista Vilhelma Purvīša zīmē.
Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, latviešu mākslas ikonai Vilhelmam Purvītim joprojām nav ticis izveidots pienācīgs darbu albums — izdevums, kurā mēs iespējami pilnvērtīgi sastaptos tieši ar viņa glezniecību visā tās krāšņumā un daudzveidībā.
Bet nu šis robs ir aizlāpīts, un saulgriežos “Neputnā” ir klāt mākslinieka monogrāfiskais albums “Purvītis”, kura pamattekstu rūpīgi tapinājusi mākslas pētniece Kristiāna Ābele. Māksliniece Inese Hofmane.
Grāmata pieejama šeit.
Gaidāms jaunums eseju sērijā — Penti Sārikoski
Eseju sērijas turpinājumā — ar spožu talantu dāsni apveltītais somu dzejnieks, prozists, esejists, pamfletists un tulkotājs Penti Sārikoski (1937—1983). Maima Grīnberga latviešu valodā iztulkojusi trīs Sārikoski dienasgrāmatas “Ir vai nav” (1980), “Eiropas mala” (1982) un “Bretaņas dienasgrāmata” (1983), tās iecerēts izdot vienā izdevumā.
Dienasgrāmatas Penti Sārikoski rakstīja no jaunības gadiem līdz mūža galam (ar pārtraukumu no 1958. gada līdz 60. gadu otrajai pusei). Pēc viņa nāves tās sāka publicēt, un pagaidām iznākušas sešas biezas grāmatas ar komentāriem un pēcvārdiem, to kopapjoms ir vairāk nekā 2600 lpp. Kā var spriest pēc dienasgrāmatu ierakstiem, Sārikoski bija pārliecināts, ka arī tās reiz tiks publicētas, un ar tādu apziņu tās arī rakstīja.
Dienasgrāmatas un arī dzeju Sārikoski būvēja no visa, kas viņu interesēja (politika, etimoloģija, ģenealoģija, valoda, vēsture, etnogrāfija, semiotika utt.), no pārdomām par to, ko viņš rakstīja vai tulkoja, no tā, kas notika apkārt, kur bija aizbraucis un ko tur piedzīvoja, ko lasīja, ko dzēra un ēda, ko runāja ar cilvēkiem, domāja, atcerējās.
Tulkojums: Maima Grīnberga.
Redaktors Arturs Hansons.
Sērijas māksliniece Anna Aizsilniece.
Grāmata pieejama šeit.