Jūnija grāmata “Neputnā” — Silvija Grosa “Dekors Rīgas jūgendstila arhitektūrā”.

Grāmata pieejama par īpašu cenu šeit.

Arī nepiederot pie vecmeistaru paaudzes spožākajiem vārdiem, Aleksandrs Romans (1878—1911) ir gleznotājs, kurš radījis darbus, kas dažbrīd izvirzās priekšplānā, raksturojot kādu zīmīgu parādību mūsu mākslas vēsturē. Erudītā, pieredzes bagātā un nenogurdināmā mākslas zinātniece Edvarda Šmite atkal ir paveikusi neiespējamo. Lūk, viņas teiktais:

“Mākslinieks Aleksandrs Romans aizgāja, nodzīvojis trīsdesmit trīs gadus. Tikai trīsdesmit trīs. Pēc septiņu gadu ilgo studiju pabeigšanas (1904) viņam bija atvēlēti vēl 6 gadi, kas aizvadīti, meklējot savu ceļu mākslā un vienlaikus — pelnot līdzekļus iztikai. Divi pasaules kari un Latvijas okupācija nav bijuši labvēlīgi mākslinieka darbu un piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieku dzīves aprakstu veidošanā bieži tiek izmantota viņu sarakste, Aleksandra Romana vēstuļu nav. Nevienas. Varam tikai minēt — vai viņš nemīlēja tās rakstīt, vai arī tās gājušas bojā. Un mums nav ne vārda, ko Aleksandrs Romans būtu teicis par sevi un savu dzīvi. Pa norādei atrodam vien dažās tuvāko draugu vēstulēs un atmiņās.”

Literārā redaktore Māra Ņikitina.

Māksliniece Inta Sarkane.

Grāmata pieejama šeit.

“Neputnā” iznāk Katrīnas Teivānes monogrāfiskais albums “Laikmets un fotogrāfija: Roberts Johansons”!

Roberts Johansons Katrīnas Teivānes pētījuma rezultātā atklājas kā viens no redzamākajiem latviešu fotogrāfiem, kura aktīvākais darbības laiks attiecas uz periodu no 20. gs. sākuma līdz Otrajam pasaules karam. Johansons bija Latviešu fotogrāfiskās biedrības un vēlāk arī Fotogrāfu biedrības biedrs, lielāko profesionālā mūža daļu aizvadījis kā salona fotogrāfs. Paralēli ikdienas darbam nodevies māksliniecisku attēlu veidošanai un skrupulozai Latvijas vides dokumentēšanai. Līdzās Vilim Rīdzeniekam viņš ir viens no nedaudzajiem savas paaudzes fotogrāfiem, kura mantojums ir ne vien daudzveidīgs, bet arī pētniekam šodien tik plaši pieejams.

Literārā redaktore Antra Bula.

Grāmatas māksliniece Anta Pence.

Grāmata pieejama šeit.

“Variācijas par mēness tēmu” ir Arta Ostupa ceturtais dzejoļu krājums.

“Rakstīdams krājumu “Variācijas par mēness tēmu”, es meklēju līdzsvaru starp patiesumu un tēlainību. Pirms dažiem gadiem tas vēl būtu pašsaprotami, bet šodienas latviešu dzejas ainavā, kurā arvien biežāk tēlainība pretnostatīta patiesumam, šādi rakstīt šķiet avantūra. Vienlaikus šis krājums ir manu iepriekšējo poētisko meklējumu sintēze: te ir gan dzejproza, gan vārsmas, gan melanholija, gan sirsnība, gan ikdienišķi vērojumi, gan intertekstuāli eksperimenti. Un tas viss caur plastisko “mēness” tēlu, kas manu dzeju savieno ar plašāku liriskās dzejas tradīciju, to reizē turpinot un izsmeļot,” tā autors.

Redaktors Kārlis Vērdiņš.

Dizains: Armands Zelčs.

Grāmata pieejama šeit.